Vēlme mājokļiem jaunajos projektos noteikt augstāku kadastrālo vērtību ietekmēs arī tās jaunās ģimenes ar bērniem, kas ar valsts atbalstu iegādājās dzīvokli mājā, kas celta pēc 2000. gada. Līdz ar kadastrālās vērtības kāpumu būtiski pieaugtu arī nekustamā īpašuma nodoklis.
Saskaņā ar spēkā esošo regulējumu no 2017. gada 1. janvāra kadastrālā vērtība būtu jāaprēķina, nodrošinot tās atbilstību nekustamā īpašuma tirgus cenām vidēji 85%. Taču, nosakot kadastrālo vērtību jaunajiem mājokļiem atbilstoši tirgus situācijai, vietām veidosies nesamērīgs nekustamā īpašuma nodokļa pieaugums. Piemēram, jaunajos projektos vērtības pieaugums paredzams vidēji divas reizes.
Pagājušajā nedēļā Saeima pirmajā lasījumā atbalstīja likumprojektu, kas paredz uz vienu gadu atlikt jaunu kadastrālo vērtību noteikšanu nekustamajiem īpašumiem, vēl 2017. gadā saglabājot tās pašreizējā līmenī. Savukārt valdība devusi uzdevumu līdz 2016. gada beigām nozares ministrijām sadarbībā ar sociālajiem partneriem izstrādāt un iesniegt Ministru kabinetam nekustamā īpašuma nodokļa likuma grozījumus, kas nodrošinātu samērīgu nodokļa sloga pieaugumu.
Jauniem jauna kadastrālā vērtība
Lai gan nākamgad kadastrālās vērtības, visticamāk, tiks saglabātas esošajā līmenī, 2018. gadā nekustamā īpašuma kadastrālās vērtības varētu mainīties. Lielākais pieaugums lēsts īpašumiem jaunajos projektos, jo Valsts zemes dienesta (VZD) aprēķini liecina, ka pašlaik tajos kadastrālā vērtība no tirgus vērtības atpaliek par apmēram 62%. Lai situāciju mainītu, VZD īpašumiem jaunajos projektos kadastrālo vērtību aprēķinās, ņemot vērā ēkas vecumu, proti: jo jaunāka māja, jo kadastrālā vērtība augstāka. Pēc VZD rīcībā esošās informācijas, kadastrālās vērtības pieaugums jaunajos projektos skartu apmēram 32 tūkstošus dzīvokļu. Šobrīd par īpašumu, kura kadastrālā vērtība ir līdz 56 000 eiro, mājokļa nodokļa likme ir 0,2% no vērtības, no 56 000 līdz 106 000 eiro nodokļa likme ir 0,4%, virs 106 000 eiro – 0,6%. Līdz ar to, pieaugot kadastrālajai vērtībai, daļai dzīvokļu pašreizējo 0,2% vietā tiks piemēroti 0,4% vai 0,4% vietā – 0,6%.
Nav noslēpums, ka daļa jauno projektu ir visai nekvalitatīvi. Iedzīvotāji ir sūdzējušies par plaisām sienās, sapelējušiem griestiem utt. Diemžēl, aprēķinot kadastrālo vērtību, neņem vērā, kādā stāvoklī ir katrs konkrētais dzīvoklis jaunajā projektā, NRA.lv apliecināja VZD Nekustamā īpašuma vērtēšanas departamenta direktors Gatis Kalnains. Viņš skaidroja, ka īpašnieks var pasūtīt kadastrālo vērtēšanu, taču tas, protams, ir maksas pakalpojums.
Ģimenes izvēlas dzīvokļus
Lai palīdzētu ģimenēm ar bērniem tikt pie sava mājokļa, pērn uzsākta speciāla valsts atbalsta programma. SEB bankas valdes loceklis Arnis Škapars skaidroja, ka Latvijā, tāpat kā citās Eiropas valstīs, lielākais šķērslis, lai jauna ģimene iegādātos mājokli, ir pietiekamas pirmās iemaksas trūkums. Altum programma ir instruments, kas palīdz atrisināt šo problēmu un finansēt mājokļa iegādi, jo, pateicoties valsts garantijām, pirmās iemaksas apjomu iespējams samazināt līdz 5-6%. A. Škapars atzina, ka valsts garantiju programma mājokļa iegādei ģimenēm ar bērniem ir palielinājusi to ģimeņu skaitu, kas ir izlēmuši iegādāties vai uzbūvēt savu mājokli. Divas trešdaļas SEB bankas apstiprināto aizdevumu ģimenēm izsniegti mājokļa iegādei galvaspilsētā vai tās tuvumā, bet trešā daļa aizdevumu – īpašuma iegādei Latvijas reģionos. Apmēram 30% no apstiprinātajiem aizdevumiem domāti savas mājas iegādei vai būvniecībai, bet 70% aizdevumu izsniegti dzīvokļa iegādei. Apmēram 10% ģimeņu no tām, kas izvēlējās pirkt dzīvokli, izvēlējušās dzīvokli jaunajos projektos.
Bankas Citadele Hipotekārās kreditēšanas nodaļas vadītāja Oksana Borisova stāstīja, ka šā gada pirmajā pusē jūtami palielinājusies jauno ģimeņu vēlme iegādāties mājokli. «Pērn 1. ceturksnī hipotekārajos kredītos kopumā izsniedzām 5,7 miljonus eiro, bet šā gada 1. ceturksnī – 10,9 miljonus eiro, no kuriem ceturto daļu – 2,5 miljonus eiro – atbalsta programmas ietvaros. Kopumā vēl aizvien vispieprasītākie kredīti ir dzīvokļa iegādei sērijveida namos Rīgā, savukārt reģionos vairāk iegādājas privātmājas. Procentuāli maz iegādājas dzīvokļus jaunajos projektos un mājas jaunajos ciematos, bet, protams, ģimenes, kurām maksātspēja atļauj, šādu izvēli veic,» sacīja O. Borisova.
Arī DNB bankā ģimeņu ar bērniem atbalsta programmā ņemto aizdevumu skaits ar katru mēnesi pieaug. Pēc DNB datiem, lielākoties ģimenes ar bērniem iegādājas dzīvokļus. No tiem sērijveida dzīvokļus izvēlas 48%, dzīvokļus jaunajos projektos – 18%, cita veida dzīvokļus – 8%. Savukārt privātmājas iegādājušies 26%.
Labvēlīgāki nosacījumi
AS ABLV Bank Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītājs Ilmārs Jargans atklāja, ka jaunajos projektos ir iespējama lielāka aizdevuma proporcija un ilgāks termiņš nekā padomju laikā celtajās ēkās. Tomēr neatkarīgi no tā klienta ieņēmumi un kredītvēsture tiekot vērtēti visos gadījumos atbilstoši noteiktajiem kritērijiem. Bankā Citadele vienīgā atšķirība kredītam starp mājokli jaunajā projektā un sērijveida namā ir kredīta termiņš – jaunajā projektā aizdevumu iespējams paņemt līdz 30 gadiem, savukārt sērijveida nama dzīvoklim – līdz 20 gadiem. Citas atšķirības nosacījumos neesot. DNB bankas kreditēšanas vadītājs Kaspars Anckalniņš Neatkarīgajai skaidroja, ka bankas kreditēšanas nosacījumi ir atkarīgi no īpašuma veida, ko klients iegādājas. Piemēram, iegādājoties dzīvokli kādā no jaunajiem projektiem, finansējuma apjoms būs lielāks nekā sērijveida dzīvokļiem, papildus ar Altum galvojumu finansējuma apjoms var sasniegt līdz pat 95%.
Swedbank hipotekārās kreditēšanas jomas vadītājs Normunds Dūcis uzsvēra, ka finansēšanas nosacījumi dzīvokļu tipiem ir atkarīgi no šo īpašumu likviditātes, kas nozīmē, ka nozīmīgi ir ne tikai celšanas gads, īpašuma kvalitāte, bet arī atrašanās vieta un cenu kategorija. Jo īpašums ir likvīdāks, jo uz lielāku procentuālo aizdevumu klients var pretendēt.
Savukārt SEB banka nepiedāvā labākus kreditēšanas nosacījumus īpašuma iegādei jaunajos projektos. «SEB banka skaidri definējusi, ka kredītus izsniedzam cilvēkiem, nevis kāda konkrēta īpašuma pirkšanai. Tāpēc vērtējam tieši klientu, viņa izglītību, ienākumus un to stabilitāti, kā arī kredītu vēsturi. Līdz ar to jautājums par to, vai tiks iegādāts mājoklis jaunajā vai sērijveida projektā, ir sekundārs un būtiski neietekmē aizdevuma nosacījumus,» teica A. Škapars.
Ilze Šteinfelde
Foto:geralt/https://pixabay.com/en/users/geralt-9301//https://creativecommons.org/licenses/by/2.0/
