No valsts pārbaudījumiem atbrīvoto skaits pēdējos gados īpaši nemainās, taču arī nesarūk. 12. klasi beidz ap trijiem vai četriem simtiem šādu skolēnu, bet pamatskolu krietni vairāk – gandrīz 2000. Daļa no tiem ir speciālās programmas apguvušie, bet vairākums – ar ārsta zīmēm atbrīvotie.
Šā gada dati Izglītības un zinātnes ministrijai (IZM) vēl nav apkopoti, tie būs tikai rudenī, kad izglītības pārvaldes iesūtīs savus statistikas pārskatus, skaidro IZM pārstāve Inta Bērziņa. Taču, kā liecina IZM pieejamie skaitļi, visvairāk atbrīvoto bijis 2004./2005. mācību gadā, kad 12. klasē eksāmenus nekārtoja 2441 skolēns, kas bija 14,49% no visiem vidusskolas beidzējiem. Gadiem ritot, palēnām šis cipars tomēr sadilis, un procentuāli vismazāk pārbaudījumus nekārtojošo bija pirms desmit gadiem – vien 2,25%. Pēc tam tas svārstījies 3 līdz 4% robežās. Pērn tas bijis 4,14 procenti. Pamatskolā atbrīvoto ir daudz vairāk, un atkal – tieši 2004./2005. gads iezīmējies ar lieliem skaitļiem: vairāk nekā 4000 atbrīvoto, kas bijis 12,2% no visiem 9. klases beidzējiem. Vismazāk tādu bijis 2009./2010. gadā – 7,94%. Pēc tam gan redzams kāpums, un pēdējos divos gados pārkāpta atzīme 1900 (10 līdz 11%). Pērn pārbaudījumus nekārtoja jau 11,39% no visa 9. klases skolēnu skaita, kas ir augstākais rādītājs pēdējo astoņu gadu laikā. Atbrīvošanas iemesli ir šādi: ārstu izziņas par veselības traucējumiem – 1318 skolēniem, 586 – apguvuši speciālās programmas un 19 – citu iemeslu dēļ. Arī 12. klases beidzēji nekārtoja eksāmenus to pašu iemeslu dēļ.
Ārsta izziņas saņēmušo mazāk nekļūst
Raksturojot skaitļus, Ogres novada domes pārstāvis Nikolajs Sapožņikovs teica, ka šogad tie ir mazāki: 9. klasē atbrīvots 21 izglītojamais (pērn 30), 12. klasē – 29 (37). Savukārt Pierīgas izglītības, kultūras un sporta pārvaldes vadītājs Oļģerts Lejnieks norādīja, ka viņa pārziņā esošajās pašvaldībās iezīmējas kāpums, it īpaši pamatskolas posmā: pagājušajā gadā kopumā bija 8,84% atbrīvoto, šogad – 10,16%. Piecās skolās 9. klasēs bija pat 20% šādu skolēnu, taču vēl piecās – neviena. Arī vidusskolās līdzīga aina: sešās šis skaits svārstās no 2 līdz 20%, septiņās – neviena. Turklāt viņš neslēpa, ka ir skolas, kur ik gadu ir ievērojami vairāk eksāmenu nekārtotāju nekā citviet. Varbūt IZM un tās padotības iestādēm, kā Izglītības kvalitātes dienests (IKVD), vajadzētu stingrāk paanalizēt, kāpēc tas tā ir? IKVD uz šo jautājumu gan NRA.lv paskaidroja, ka šāds jautājums jau ticis skatīts, taču viņiem nav tiesību apšaubīt ārsta slēdzienu.
Arī citviet Latvijā situācija ir līdzīga, un ārsta izziņas saņēmušo mazāk nekļūst. Rēzeknes novada Izglītības pārvaldes vadītājam Guntaram Skudram šķiet, ka puse šādu «zīmju» varētu būt «aiz matiem pievilktas». Cik zinot, dažkārt pietiek tikai vecākiem aiziet pie ģimenes daktera un aprunāties, lai dabūtu atzinumu par sava bērna nopietnām veselības problēmām. Viņam arī šķiet, ka vajadzētu stingrāk regulēt un kontrolēt ārstu prakses. Jo pretējā gadījumā – izskatās, ka mūsdienu jaunā paaudze ar katru gadu kļūst arvien slimāka (savulaik atbrīvojumu deva ļoti retos gadījumos). Šādu skolēnu skaits diemžēl ietekmē vidējos eksāmenu rezultātus un skolu reitingus, jo tos rēķina, ņemot vērā kopējo skolēnu skaitu klasē, nevis tikai tos, kas kārtoja pārbaudījumus. Šajā ziņā esot interesanti, ka tajās izglītības iestādēs, kas ir sarakstu augšgalos, šādu nekārtotāju tikpat kā nav. Diemžēl nereti pavelkot uz leju tieši neklātienes, vakara un tālmācības programmas apguvušie – viņiem ir ne tikai vājāki rezultāti, bet arī gana liels atbrīvoto skaits. Ir pat gadījumi, kad 12. klases beidzējs uz eksāmenu vienkārši neatnāk.
Aisma Orupe
Foto: Pixabay
