Vairāk nekā pusei jeb 60% Latvijas iedzīvotāju un 55% Baltijas iedzīvotāju ikmēneša ienākumi ir nepietiekami, lai iegādātos savu mājokli, un gada laikā šādu iedzīvotāju skaits ir audzis par 17%. Visizteiktāk šī problēma skar Latvijas, bet mazāk Igaunijas (47%) iedzīvotājus, liecina Luminor bankas aptaujas rezultāti. Nepietiekamus ienākumus kā būtiskāko iemeslu galvenokārt norādījuši iedzīvotāji līdz 34 gadu vecumam, īpaši Latvijā un Lietuvā.
Kā otru būtiskāko iemeslu aptaujātie Latvijā un Igaunijā min neskaidrību par nākotni, savukārt Lietuvā – nepietiekamus uzkrājumus pirmās iemaksas veikšanai.
“Ņemot vērā straujo mājokļu cenu kāpumu un augsto inflāciju, arvien vairāk Latvijas un arī citu Baltijas valstu iedzīvotāju vērtē, ka viņu ienākumi nav pietiekami, lai iegādātos mājokli, un gada laikā šādu cilvēku skaits ir būtiski pieaudzis. Tas nozīmē, ka iedzīvotāji šobrīd vairs nespēj aizņemties tik daudz kā gadu iepriekš, turklāt ienākumu trūkumu kā iemeslu norādījuši arī iedzīvotāji pēc 30 gadu vecumam, kad cilvēks ir ekonomiski aktīvākajā dzīves posmā un nereti ienākumi ir nostabilizējušies, šajā vecuma posmā arī ir vislielākais mājokļu kredītņēmēju skaits.
Arī pašreizējā globālā situācija, piemēram, karš Ukrainā, enerģijas un gāzes cenas, augošā inflācija u.c. iemesli, šogad ir ietekmējuši iedzīvotāju vēlmi aizņemties mājokļa iegādei. Pagājušajā gadā neskaidrība par nākotni bija trešais biežāk minētais iemesls, kā rezultātā atlikta mājokļa iegāde, tad šogad tā Latvijā un Igaunijā izvirzījusies jau otrajā vietā,” informē Kaspars Sausais, Luminor mājokļu kreditēšanas vadītājs.
Pirmajai iemaksai krāj vidēji piecus gadus
Vairāk nekā katrs ceturtais Latvijas iedzīvotājs (28%) un vidēji trešdaļa jeb 33% Baltijas iedzīvotāju saskaras ar grūtībām sakrāt pirmajai iemaksai, kas gan ir par gandrīz desmito daļu mazāk nekā pērn. Biežāk ar šādu problēmu saskaras aptaujātie Igaunijā (37%) un Lietuvā (33%). Šī problēma ir izteiktāka gados jaunākiem cilvēkiem.
Lielākā daļa Latvijas (18%) un Lietuvas (22%) iedzīvotāju, kuri īpaši veic uzkrājumus pirmajai iemaksai, atzīst, ka to darījuši vairāk nekā piecus gadus, savukārt aptaujātajiem Igaunijā (15%) visbiežāk pieticis ar diviem līdz trijiem gadiem. Tikai aptuveni katram desmitajam Baltijas iedzīvotājam uzkrājumu veikšanai bijis nepieciešams mazāk nekā viens gads.
“Lai arī pirmās iemaksas trūkums sagādā grūtības daudziem sava mājokļa tīkotājiem, aptauja liecina, ka gada laikā būtiski pieaudzis to cilvēku skaits, kuriem pirmā iemaksa nav bijusi īpaši jākrāj, jo ir jau nepieciešamie uzkrājumi. Ja pērn šādu atbildi sniedza 37% iedzīvotāju, šogad jau 46% aptaujāto Baltijā (Latvijā – 34%). Arī banku dati liecina, ka pēdējos pāris gados būtiski pieaudzis iedzīvotāju kopējais uzkrājumu apjoms, jo pandēmijas ierobežojumu laikā bija ierobežotas iespējas ceļot, apmeklēt izklaides pasākumus un kafejnīcas u.tml.,” skaidro bankas eksperts K. Sausais.
Krietni retāk kā būtiskāko iemeslu, kāpēc aptaujātie neiegādājas mājokli, iedzīvotāji minējuši piedāvājuma trūkumu tirgū, ko norāda 11% respondentu Latvijā, kas ir līdzīgi kā pērn.
