Vakar, 20.oktobrī Eiropas Parlamenta deputāti nobalsoja par diviem ziņojumiem, kuri uzsver, ka finanšu krīze pierādījusi pašregulēšanās sistēmas robežas un vajadzību pēc stingras ES ekonomikas uzraudzības un politikas koordinācijas.
Pirmajā ziņojumā par finanšu krīzi un veicamajiem pasākumiem un iniciatīvām tās seku mazināšanai, deputāti norādīja, ka nepieciešama spēcīga Eiropas līmeņa un globāla regulācijas un uzraudzības sistēma, kas aptvertu visus finanšu tirgus segmentus, finanšu instrumentus un institūcijas.
Deputāte Pervenche Beres (Francija/S&D), kas gatavoja ziņojumu, debašu laikā mudināja Padomi un Komisiju apvienot spēkus ar Eiropas Parlamentu. “Rast risinājumus krīzei ir kolektīva atbildība. Mēs varam paļauties tikai uz pašu resursiem – neatkarīgi, vai tie ir enerģētikas vai finanšu jomās,” norādīja deputāte, aizstāvot ideju par finanšu darījuma nodokļa ieviešanu. Deputāte uzsvēra, ka neviena reforma nevar tikt īstenota pretēji dalībvalstu gribai, un aicināja uz nopietnu “Eiropas mobilizēšanos, lai cilvēki atgūtu ticību Eiropas idejai un projektam.”
Ziņojumā par finanšu krīzi norādīts, ka Stabilitātes un izaugsmes pakta principi netika konsekventi ievēroti un ka eiro zonas valstu tautsaimniecību vidū ir radusies būtiska nelīdzsvarotība. Ziņojumā uzsvērts, ka jākontrolē arī ES dalībvalstu budžetu deficīti, un jānosaka efektīvāki pamudinājumi un sankcijas ievērot pakta principus.
Lai nodrošinātu ilgtspējīgu ekonomikas izaugsmi, ES konsekventi jāturpina iedzīvināt ES 2020 stratēģiju un jākoncentrējas uz birokrātisko šķēršļu samazināšanu iekšējā tirgū. Īpaša uzmanība būtu jāvelta projektiem enerģētikas, zinātnes un izpētes, inovāciju, veselības un izglītības jomās.
Ziņojumā ir arī ierosinājums noteikt finanšu darījumu nodokli ar mērķi samazināt spekulācijas, tādējādi uzlabojot tirgus funkcionēšanu. Nodokļa iekasēšanas rezultātā iegūtie līdzekļi tiktu novirzīti, lai palīdzētu mazināt valstu budžeta deficītu un palīdzētu finansēt globālā līmenī sabiedriski nozīmīgas preces. Deputāti uzskata, ka šis nodoklis jāpiemēro pēc iespējas plašāk un gadījumā, ja tas tā nenotiek, finanšu darījumu nodokli pirmām kārtām vajadzētu ieviest ES līmenī. Tāpēc deputāti aicina Komisiju veikt izpēti, ņemot vērā vienādus darbības nosacījumus pasaulē, un izstrādāt konkrētus likumdošanas priekšlikumus.
Lai nodrošinātu ES ekonomiskās darbības konsekvenci, deputāti ierosina atbildību par ekonomikas un monetārajiem jautājumiem piešķirt vienam no EK priekšsēdētāja vietniekiem. Šis “Eiro kungs vai kundze” piedalītos Eiropadomes darbā, vadītu Ekonomikas un finanšu padomi un Eirogrupu, kā arī pārstāvētu ES atbilstošās starptautiskās struktūrās, tādējādi nodrošinot, ka Eiropas Savienība starptautiskā līmenī paustu daudz stingrāku un vienotāku nostāju.
Otrs ziņojums – par Eiropas Savienības ekonomikas pārvaldību un stabilitātes sistēmas uzlabošanu ne tikai atbalsta lielāko daļu Eiropas Komisijas ierosinājumu, bet pat tos pārsniedz, ierosinot izveidot pastāvīgu Eiropas Monetāro fondu un vajadzību sekot līdzi valstu budžetu ieņēmumiem, pārpalikumiem un deficītam. Ziņojumā norādīts, ka, nosakot sankciju sistēmu attiecībā uz pārmērīgu budžeta deficītu, vairāk jāņem vērā valstu parāda līmenis, parāda atmaksas profils un parāda dinamika, proti, jāvērtē valsts finanšu ilgtspēja.
Deputāts Diogo Feio (Portugāle/EPP), ziņojuma gatavotājs debatēs izteica kritiku dalībvalstīm par to, ka tās nav veltījušas pietiekamu uzmanību EP pieaugošajai ietekmei ekonomikas pārvaldības jautājumos un brīdināja, ka ” Parlaments stingri ievēros savus izvirzītos mērķus sarunās par sešiem Eiropas Komisijas izvirzītajiem priekšlikumiem par reformām ekonomikas pārvaldības jomā.” Šo nostāju debašu laikā atbalstīja liela daļa politisko grupu vadītāji.
Ziņojumā ietverts punkts par Eiropas Monetārā fonda izveidi, kas būtu valsts parāda norišu un esošā Stabilitātes un izaugsmes pakta (SGP) uzraudzītājs un īstenotājs. Eiropas Komisija ir aicināta viena gada laikā sagatavot pamatojuma novērtējumu (par būtību, risku un priekšrocībām) tādas sistēmas izveidei ilgtermiņā, kas paredzēta, lai dalībvalstis varētu piedalīties Eiropas kopējo obligāciju izdošanā. Novērtējumā būtu jāatspoguļo dažādas juridiskās alternatīvas un mērķi, piemēram, nodrošinot Eiropas infrastruktūrai un stratēģiski svarīgiem projektiem ilgtermiņa finansējumu, izmantojot projekta obligācijas.
Autors: bizness.lv
