Pērn notikušais darījumu skaita pieaugums nekustamā īpašuma tirgū liecina, ka Latvijas nekustamo īpašumu tirgus uzsāks lēnu, bet pakāpenisku virzību augšup.

Pērn darījumu skaits, salīdzinot ar 2012. gadu ir pieaudzis par 14%. Pēc apjoma tas ir lielākais pēdējos sešos gados. Tas atspoguļo pircēju aktivitātes pieaugumu visos mājokļu segmentos. Kopā pagājušā gada divpadsmit mēnešos Rīgā notikuši 13 861 mājokļu pirkšanas pārdošanas darījumi. Ikgadējais darījumu skaita pieaugums liecina, ka Latvijas nekustamo īpašumu tirgus uzsāks lēnu, bet pakāpenisku virzību augšup.

Kopš 2013. gada sākuma sērijveida dzīvokļu vidējās cenas pieaugums sasniedzis 3,1%. Cenu palielināšanās novērojama gan vairāk, gan mazāk pieprasītajās sērijveida tipa mājās, galvenokārt vienu un divu istabu dzīvokļiem. Vislielākais viena kvadrātmetra cenu pieaugums novērojams Ķengaragā – +4.7%. Savukārt, vienīgi Bolderājā cena pagājšgad samazinājusies vidēji par 4,1%. Citos mikrorajonos cenām ir bijusi tendence pieaugt.

“Prognozējam, ka šogad Latvijas nekustamo īpašumu tirgus nebūs tik “plakans” kā 2013. Pirmkārt, ar eiro ieviešanu Latvijas tirgus būs daudz drošāks un pievilcīgāks, jo nepastāvēs valūtas riski. Rietumu investori sāks apsvērt Latviju kā vietu, kur veiksmīgi investēt nekustamajos īpašumos, jo krīzes rezultātā Latvijas nekustamā īpašuma cenas vēl joprojām ir par 49% zemākas nekā 2007.gadā, kad vidējā sērijveida dzīvokļa cena bija sasniegusi augstāko atzīmi. Otrkārt, gaidāms darba algas pieaugums, un iedzīvotāju pirktspēja pakāpeniski pieaugs, jo tirgus attīstība pamatā ir balstīta uz vietējo patērētāju spēju iegādāties nekustamo īpašumu. Palielināsies arī potenciālo kredītņēmēju skaits, kuri ar bankas starpniecību spēs iegādāties mājokļus”, skaidro kompānijas BALSTS valdes priekšsēdētājs Aigars Zariņš.

2013. gada decembrī sērijveida dzīvokļu cenu pieaugums 0,15 – 1,29% robežās konstatēts lielākajā daļā Rīgas mikrorajonu, centrā un jaunajos projektos. Kritums 0,62 – 0,66% robežās raksturīgs Bolderājā, Āgenskalnā un Zolitūdē.