Likumdošana neatļauj Neatliekamās palīdzības mediķiem pievienotos Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas organizētajam mediķu streikam. Kā intervijā Latvijas Radio norādīja Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) Rīgas reģionāla centra arodorganizācijas pārstāvis Rafaels Ciekurs, NMPD mediķi labprāt pievienotos ģimenes ārstu streikam un prasītu palielināt atalgojumu, bet tad tas būtu valsts drošības apdraudējums.

Kā skaidroja Ciekurs, neatliekamās palīdzības mediķiem streikot ir neiespējami, jo viņi veic operatīvo darbu, no kura atkarīga arī valsts drošība. Taču mediķi atbalsta streika ideju citādam metodēm, paužot savu viedokli ar mediju palīdzību un caur arodbiedrību. Esot arī citas iespējas.

“Ja ģimenes ārsti sāk streikot, tad to iznesīs neatliekamās palīdzības brigāde. Ja cilvēks nevar vērsties pie ģimenes ārsta, tad palīdz tieši neatliekamās palīdzības mediķi,” stāstīja Ciekurs, kurš ir gatavs, ka palielināsies izsaukumu skaits.

“Uz mūsu ierobežotajiem resursiem ir briesmīgi, ka palielinās darba apjoms, bet ne samaksa,” izteicās Ciekurs, norādot, ka pašreizējais atalgojums noteikti nav mediķu profesionālo zināšanu novērtējums.

“Situācija ir tik ļoti sakāpināta, ka vairs nav kur. Vienīgie cietēji ir pacienti un cilvēki, kuriem jāstrādā šajā haotiskajā sistēmā,” norādīja Ciekurs.

Jau vēstīts, ka ģimenes ārsti nolēmuši 3. jūlijā uzsākt streiku. Tiek uzsvērts, ka situācija ģimenes medicīnā ir kļuvusi kritiska. Valsts ilgstoši nemaksā taisnīgu atalgojumu par ģimenes ārsta sarežģīto un apjomīgo darbu. Vienlaikus valsts iestādes prasa pildīt tādas prasības, kurām ir nepieciešami arvien lielāki ģimenes ārsta laika, darba un naudas ieguldījumi.

Ģimenes ārsta komandā strādājošo medicīnas māsu un ārstu palīgu atalgojums ir tik niecīgs, ka ģimenes ārsts nevar nodrošināt darbam nepieciešamās komandas izveidošanu un ilgtspējīgu attīstību. Biedrība akcentē, ka Veselības ministrija plāno novājināt esošās ģimenes ārstu prakses un piedāvā reformu, kas pasliktinās ģimenes ārstu un māsu darba apstākļus. Neraugoties uz to, ka e-veselības sistēmai ir būtiski trūkumi, tā funkcionē vāji, Veselības ministrija un Ministru kabinets pieprasa, lai ģimenes ārsti obligāti lieto e-veselības sistēmu no 2017. gada 1. septembra.

Asociācija arī vērš uzmanību uz to, ka e-veselības sistēmai ir būtiski trūkumi, tā funkcionē vāji, taču Veselības ministrija un Ministru kabinets pieprasa, lai ģimenes ārsti obligāti lieto e-veselības sistēmu no 2017. gada 1. septembra.

Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas biedru sapulce 26. maijā nolēma pieteikt streiku. Pirms streika pieteikšanas asociācija piedāvāja Veselības ministrijai veidot izlīgšanas komisiju, bet piedāvājums tika noraidīts.

Streika prasības ir palielināt pašlaik noteikto kapitācijas naudas maksājumu ģimenes ārstam 1,25 eiro par 30% katru gadu turpmākos trīs gadus (2018., 2019. un 2020. gadā), palielināt ģimenes ārsta veikto manipulāciju tarifus, kopējo apmaksas apjomu palielinot ne mazāk kā par 45% 2018. gadā, kā arī palielināt māsu un ārstu palīgu atalgojumu par 30% katru gadu trīs nākamo gadu laikā.

Tāpat ārsti prasa atbalstīt esošo ģimenes ārstu neatkarīgu prakšu attīstību, tostarp no jauna atveramo ģimenes ārstu prakšu izveidošanas un aprīkošanas finansēšanu un nodrošināt, ka e-veselības sistēmas katru daļu (e-DNL, e-recepte utt.) ģimenes ārstam obligāti ir jāsāk lietot tikai 12 mēnešus pēc tam, kad asociācija ir saņēmusi pārliecinošus datus gan par konkrēto e-veselības sistēmas daļu efektīvu funkcionalitāti, gan par tehniski un tiesiski nodrošinātu pacientu tiesību un datu aizsardzību.

Foto: NMPdienests