Aizsardzības ministra Andra Sprūda uzdevumā Nacionālie bruņotie spēki veikuši izvērtējumu par iespējamo Latvijas izstāšanos no Otavas konvencijas, kā rezultātā bruņotie spēki aicina neatbalstīt Latvijas izstāšanos no Otavas konvencijas. Kā LTV raidījumā “Rīta Panorāma” pauda NBS komandieris ģenerālleitnants Leonīds Kalniņš, no Latvijas izstāšanās no Otavas konvencijas nav redzams ieguvums.
“Mēs neredzam praktisku ieguvumu, lai izstātos no Otavas konvencijas. [..] Tas ieguvums, ja mēs izstājamies, ir diez gan minimāls, vēl jo vairāk tāpēc, ka nav aizliegtas modernās pretkājnieku mīnas, kas ir vadāmas, kas ir iedarbināmas citādos veidos. Otavas konvencijā principā ir runa par iedarbināšanas veidu, nevis par kājnieku mīnām kā tādām,” sacīja Kalniņš.
Kalniņš vērš uzmanību, ka šķēršļu veidošanai un izbūvei valsts aizsardzībā ir ļoti svarīga loma, tomēr koncentrēšanās tikai uz kājnieku mīnām – kā taktiskā panākuma galveno faktoru, ir vienkāršota pieeja. Ģenerālleitnants L. Kalniņš uzsver, ka ir vairāki operacionālie aspekti, kāpēc bruņotie spēki neatbalsta Latvijas izstāšanos no konvencijas: “Pirmkārt, kājnieku mīnas ir tikai neliels pretmobilitātes šķēršļu pastiprinošs elements. Otrkārt, kājnieku mīnas nav efektīvas pret mehanizētajiem kājniekiem un smagāk bruņotām vienībām. Treškārt, mīnu lauku pastāvīgai uzraudzībai 24 stundas diennaktī septiņas dienas nedēļā arī miera laikā būtu nepieciešami lieli cilvēku resursi.”
Ģenerālleitnants Kalniņš norāda, ka jau vairākus gadus bruņotie spēki koncentrējas uz prioritārajiem virzieniem efektīvi stiprinot pretmobilitātes spēju, piemērām, uguns jaudas palielināšana, pretkājnieku sensoru ieviešana plašā apjomā, vienlaikus veicinot arī no distances vadāmo kājnieku mīnu plašāku pielietojumu. Nacionālo bruņoto spēku komandieris uzsver, ka no likumiskā aspekta Otavas konvencija neaizliedz prettanku mīnas un no distances vadāmas kājnieku mīnas, kā arī citu pretmobilitātes pasākumu veikšanu, lai apturētu mehanizētu vienību uzbrukumu, vienlaikus samazinot civilo cilvēku un dzīvnieku bojāeju ne tikai konflikta laikā, bet arī miera laikā.
“Ir daudz efektīvākas un mūsdienīgākas ieroču sistēmas nekā kājnieku mīnas – ar tiešo vai netiešo uguns jaudu, kas ļauj sasniegt tādu pašu vai pat vēl jaudīgāku efektu. Pēdējos gados esam mērķtiecīgi strādājuši šajā virzienā,” uzsver ģenerālleitnants Kalniņš.
Tāpat Nacionālie bruņotie spēki vērš uzmanību, ka Otavas konvencijā ir 164 valstis tāpēc šādu kājnieku mīnu iegāde, ņemot vērā to pieejamību un iespējamo izcelsmi ārpus konvencijas esošajās valstīs, būtu neracionāla, neparedzama un ļoti sarežģīta.
Foto: Latvijas armija
