Lai arī darba tirgus izjūt akūtu nepieciešamību pēc jaunas kvalificētu inženieru maiņas, tomēr augstskolu uzņemšanas statistika rāda – jaunieši lielāku interesi izrāda par sociālajām un humanitārajām zinātnēm. Uzņēmēji uzskata, ka jau sen ir laiks pārmaiņām vispārējā izglītībā, lai eksaktie priekšmeti netiktu pasniegti un uztverti kā bieds. Arī paši darba devēji arvien aktīvāk iesaistās jauniešu informēšanā par to, cik aizraujošs ir inženieru darbs un cik daudzsološus karjeras līkločus tas paver, raksta portāls NRA.l.v.
Izvēlas vieglāko ceļu
«Ja pirms 20 gadiem patiesi izjutām moderni izglītotu juristu un ekonomistu trūkumu, tad šī situācija stabilizējās jau pirms vismaz 10 gadiem, tomēr inerce un tās iespaidā izveidojusies vecāku ietekme uz jauniešu turpmākās profesijas izvēli ir redzama vēl joprojām. Inženierzinātņu studijas nav vieglākā no izvēlēm, tā pieprasa gan atbilstošu sagatavotību, gan intelektuālu piepūli studiju un profesionālajā dzīvē,» skaidrojot izteikto inženieru trūkumu, norāda Visma Enterprise prokūriste un Visma Labs izpilddirektore Antra Zālīte, piebilstot, ka problēma ar inženieru deficītu nav raksturīga tikai Latvijai vien, ar to saskaras arī citas valstis. «Pašreiz jau ir nokavēts tas brīdis, kad problēmas risinājums būtu palielināt budžeta vietu skaitu inženierzinātņu studijām, jo cēlonis ir nepietiekams matemātikas zināšanu pamats, lai ne tikai izvēlētos šos studiju virzienus, bet lai arī spētu šīs studijas pabeigt (ļoti augsts atbirums pirmajos divos gados). Šajās profesijās – vai tā būtu programmatūras izstrāde vai datu analīze, vai jebkura cita inženierzinātņu joma – tehnoloģijas nosaka mūžizglītības prasības. Dažu gadu laikā ir iespējams zaudēt iepriekš iegūtās priekšrocības. Tādējādi, pat ja mēs pašreiz orientētu pamatskolas skolēnus uz matemātikas, fizikas un ķīmijas apguvi, pirmos augļus varētu sagaidīt pēc 15–20 gadiem. Papildus inženierzinātņu speciālistu trūkumam vēl lielāks deficīts gaidāms datu zinātnes jomā – jo šogad ASV trūks vismaz 200 000 datu analīzes speciālistu, un līdz ar tehnoloģiju attīstību šo speciālistu pieprasījums turpmāk tikai pieaugs. Šo speciālistu izglītības pamats ir līdzvērtīgs inženierzinātņu studiju kandidātiem, tādējādi ir acīmredzami, ka moderna un sistemātiska matemātikas mācīšana ir nākotnes panākumu pamats,» ir pārliecināta A. Zālīte.
Viņa stāsta, ka šobrīd Visma ir labi nodrošināta ar speciālistiem. Dažkārt gan esot sarežģīti atrast šauras specializācijas profesionāli, tomēr ilglaicīgi neaizpildītu vakanču uzņēmumā nav. Arī SIA LatRosTrans kopējais speciālistu skaits ir pietiekams, informē SIA LatRosTrans personāla vadītāja Marika Lapiņa. Viņa uzsver, ka personāla mainība uzņēmumā ir zema. «Parasti vakances rodas, ja iepriekšējais darbinieks dodas pensijā. Lielākā problēma, ar ko mēs saskaramies personāla atlases procesā, ir tā, ka ne visi cilvēki ir gatavi strādāt reģionos,» norāda SIA LatRosTrans personāla vadītāja.
Uzņēmēju ieguldījums
Lai arī šobrīd abi uzrunātie uzņēmumi nesaskaras ar izteiktām grūtībām komandai piesaistīt jaunus darbiniekus, taču, ņemot vērā jauniešu studiju virzienu izvēles tendences pēdējos gados, nākotnē šis jautājums var sagādāt raizes, tāpēc jau tagad tiek domāts, kādu artavu paši darba devēji var sniegt, lai sekmētu skolēnu interesi par inženierzinātnēm.
Piemēram, Visma nolēmusi investēt 30 000 eiro Inženierzinātņu vidusskolā. «Jau ilglaicīgi sadarbojamies ar izglītības jomas speciālistiem, piemēram, Iespējamo misiju, skolām un augstskolām, labprāt dodamies vieslekcijās, aicinām pie sevis ciemos, atbalstām arī finansiāli. Rīgas Tehniskās universitātes iniciatīva izveidot specializētu Inženierzinātņu vidusskolu talantīgiem jauniešiem mani uzrunāja ļoti personīgi, jo ir svarīgi, lai ikvienā jomā, kurā mēs vēlamies sasniegt izcilību, tiktu radīti priekšnoteikumi, iespējas un vide šo mērķu realizācijai,» teic A. Zālīte.
Arī LatRosTrans finansiāli ir atbalstījis Rīgas Tehniskās universitātes ieceri par Inženierzinātņu vidusskolas radīšanu. «Uzņēmumiem ir jābūt atvērtiem investēt savus resursus un laiku, lai radītu interesi par inženierzinātnēm, kā arī parādītu jauniešiem inženierus darbībā. Piemēram, LatRosTrans šogad atbalstīja Ēnu dienu Latvijā, mudinot jauniešus apmeklēt tos uzņēmumus, kur ir iespēja iepazīties ar inženiera darbu. Tāpat uzņēmums veicina jauniešu dalību starptautiskās dabaszinātņu olimpiādēs un ne tikai,» stāsta M. Lapiņa.
Eksāmena nozīme
Uz jautājumu, kā uzņēmēji vērtē lēmumu, ka jau nākamgad vidusskolēni kārtos piloteksāmenu fizikā vai ķīmijā, M. Lapiņa atbild: «LatRosTrans kā uzņēmums, kas nodarbina inženierus, atzinīgi vērtē valsts institūciju centienus motivēt jauniešus apgūt dabaszinātnes un eksaktos priekšmetus, jo tas palielina iespēju, ka viņi pēc vidējās izglītības iegūšanas izvēlēsies studēt inženierzinātnes. Tajā pašā laikā mēs apzināmies, ka eksāmens ir tikai daļa no ilgtermiņa izmaiņām izglītības sistēmā, kuras mērķis ir veicināt jauniešu interesi par eksaktajiem priekšmetiem. Ja jauniešiem nebūs radīta interese par ķīmiju un fiziku, eksāmena rezultāti būs viduvēji, turklāt daļa vidusskolu beidzēju to uztvers kā piespiešanu. Tā vietā ir jādomā skolēniem interesanti veidi, kā parādīt, cik aizraujoša ir fizika un ķīmija. Ja viņiem būs interese, tad arī izvēle par labu šiem eksāmeniem šķitīs pašsaprotama un vērtējumi būs krietni augstāki.»
Līdzīgu viedokli pauž arī A. Zālīte: «Eksāmens ir brīnišķīgs savu zināšanu apliecināšanas rīks, tomēr tas nav noteicošais faktors, lai jaunieši apzināti ieguldītu savu laiku un enerģiju šo priekšmetu apguvē. Lielāku atdevi no šī lēmuma varēsim redzēt pēc vairākiem gadiem, kad šāda eksāmena atzīme būs kritērijs labāko kandidātu atlasei atbilstošajās specialitātēs. Domājams, ka piloteksāmens dos iespēju jauniešiem labāk apzināties savu interesi par noteiktām nākotnes profesijām un izdarīt nekļūdīgu izvēli par turpmākajām studijām.».
Līga Nestere
