Februāra beigās apritē vēl bijuši 363 miljoni latu un santīmu monētu vienību jeb 834 tonnas metāla.
Latvijas iedzīvotāji no lata monētām šķiras ļoti negribīgi. Līdz Latvijas Bankai pirmo divu naudas maiņas mēnešu laikā bija nonākusi tikai 1/3 daļa no apritē palaisto monētu apjoma. Proti, gadu mijā apgrozībā skaitījušies aptuveni 450 miljoni monētu vienību jeb 1200 tonnas lata monētu, bet februāra beigās – jau pieteiktie 363 miljoni monētu jeb 834 tonnas metāla. Tas atbilstu 417 gramiem metāla katram no diviem miljoniem Latvijas iedzīvotāju un 1,3 kg metāla statistiski vidējai ģimenei Latvijā, raksta NRA.lv.
Lai apmainītu pret eiro visas februāra beigās pie iedzīvotājiem palikušās banknotes, Latvijas Bankai bija jātur gatavībā 162,4 miljoni eiro, bet lata monētu ekvivalents bija 67,9 miljoni eiro. Tagadējais naudas maiņas temps rada iespaidu, ka lielu daļu no šīs summas Latvijas Banka varēs paturēt. Proti, naudas atdošanas temps ir daudz lēnāks, nekā to bija gaidījusi Latvijas Banka, komercbankas un Latvijas pasts. Jūtamāko apmaināmo monētu pieplūdumu šobrīd nodrošina tās organizācijas, kas vāca un vāc no apgrozības izņemamā lata monētas labdarīgiem mērķiem.
Tiem, kuriem lata monētu un tāpat banknošu apmaiņa vēl padomā, jāpatur vērā, ka Latvijas pastā tas izdarāms vēl tikai martā un komercbankās – līdz 30. jūnijam, bet Latvijas Banka gan apņēmusies nodrošināt naudas apmaiņu mūžīgi.
Visticamāk, latu monētu krājumi, cik nu tie tuvākā, tālākā un pavisam tālā nākotnē atradīsies, nonāks nevis Latvijas Bankā, bet muzejos vai dažādās citās krātuvēs līdzās gadu simtus un tūkstošus veciem depozītiem, kādus ik pa laikam uziet arheologi vai cilvēki, kuriem laimējas. Daudzas monētas un tāpat banknotes varētu būt nonākušas – gan pazaudētas, gan paslēptas – nelabvēlīgā (agresīvā) vidē, un to mūžs vai nu jau beidzies, vai beigsies pirms to atrašanas.
Latvijas iedzīvotāji varētu palūkoties arī uz saviem eksotisko naudu krājumiem, kuros ir arī savās izcelsmes zemēs jau no apgrozības izņemta nauda. Ne visu valūtu emitējošās bankas ir tik vēlīgas, ka sola mainīt šo naudu mūžīgi. Šāds skatījums dotu priekšstatu, cik daudz latu banknošu (mazāk) un monētu (vairāk) aizveduši Latvijas viesi, kuri ar naudas maiņu nepūlēsies.
Vēl vienu pēc oficiālā kursa nemaināmu naudas krājumu veido zelta simtlatnieki un sudraba desmitlatnieki – jubilejas un piemiņas monētas, kuru pārvēršanu apritē esošā naudā vai kādos citos labumos diktēs pavisam citi apsvērumi (ir taču bijis arī tā, ka maize un ūdens dārgāki par zeltu). Šīs naudas nominālvērtība ir tikai pusmiljons latu.
Latvijas Banka vadās no naudas maiņas pieredzes citās valstīs, kas rādot, ka 10–20% emitētās naudas nomināla nebūs jāapmaina.
Arnis Kluinis
