Procentu likmju vide finanšu sektorā jau ilgstoši ir negatīva, līdz ar to bankas par klientu noguldījumiem praktiski nemaksā neko, taču inflācijas dēļ tie ar katru brīdi zaudē savu vērtību, vēsta NRA.lv.
Kopējie iedzīvotāju uzkrājumi līdz 2008. gadam veidoja 4,4 miljardus eiro, tagad šī summa ir gandrīz dubultojusies un pārsniedz 7,3 miljardus eiro. Savukārt iedzīvotāju brīvprātīgie ieguldījumu aktīvi – uzkrājošā dzīvības apdrošināšana, pensijas 3. līmenis un citi finanšu instrumenti – Latvijā ir labi ja 10 procenti no visiem uzkrājumiem, liecina Citadeles bankas dati.
«Ja ir uzkrājumi, tad rodas arī jautājums – vai protam tos pārvaldīt pietiekami efektīvi? Procentu likmju vide finanšu sektorā jau ilgstoši ir negatīva, līdz ar to bankas par klientu noguldījumiem praktiski nemaksā neko. Situācija ir tāda, ka inflācijas dēļ (Latvijā šogad 2,3%) cilvēki zaudē naudas vērtību, ja tā tiek vienkārši turēta norēķinu kontā. Ja tikai tērēsim, varam atkal nonākt situācijā, kāda bija 2008. gadā. Ieguldīt nekustamajā īpašumā, mežos, lauksaimniecībā – doma laba, tikai tādiem ieguldījumiem lielas summas nepieciešamas uzreiz, turklāt tie nedod arī iespēju pakāpeniski papildināt uzkrājumu, katru mēnesi pievienojot noteiktu summu sākotnējam ieguldījumam. Loģiskā atbilde, ko pazīst un gadu desmitiem ilgi praktizē visa Rietumu sabiedrība, ir finanšu tirgi un finanšu instrumenti. Pie mums diemžēl izpratne par šīm lietām joprojām ir ļoti zemā līmenī, un tas atspoguļojas arī statistikā,» uzsver Citadeles meitasuzņēmuma CBL Asset Management valdes priekšsēdētājs Kārlis Purgailis.
Peļņa no 1000 eiro – tuvu nullei
Šobrīd apmēram 60 procenti no Latvijas iedzīvotājiem veido uzkrājumus, 20 procenti to dara regulāri, 40 procenti – neregulāri, atklāj Maxima mazumtirdzniecības kompasa jaunākie dati. Visbiežāk iedzīvotāji veido uzkrājumus neparedzētu izdevumu segšanai un nebaltai dienai. Daļa uzkrājumus glabā skaidrā naudā, daļa – bankā (vai nu parastā norēķinu kontā, krājkontā vai termiņnoguldījumā).
Diemžēl pēdējos gados naudas glabāšana krājkontā vai termiņnoguldījumu kontā tikpat kā neko neienes. Šobrīd noguldot eiro termiņnoguldījumā uz gadu, SEB nemaksā neko (procentu likme ir 0), Swedbank piemēro 0,05% gadā, Citadele – 0,15% gadā. Saskaņā ar Citadeles aprēķiniem, noguldot 1000 eiro uz gadu Citadeles bankā, peļņa būtu 1,20 eiro pēc nodokļu nomaksas.
Arī banku piedāvātajos krājkontos likmes ir niecīgas, piemēram, Citadeles krājkonta+ gada noguldījumu likme ir – 0,15%, Swedbank krājkonta – 0,03%, SEB krājkonta – 0,05% gadā. Tas nozīmē, ka turot SEB krājkontā 1000 eiro, mēnesī varēs nopelnīt 0,03 eiro pēc nodokļu nomaksas, liecina SEB aprēķini. «Taču jāņem vērā, ka termiņnoguldījums nav iespējams bez norēķinu konta, un, sākot no 2020. gada 3. janvāra tiek ieviesta norēķinu konta apkalpošanas ikmēneša maksa 0,70 eiro,» sacīja SEB bankas privātpersonu segmenta komunikācijas vadītāja Elīna Neimane.
Eiro vide finanšu tirgos – noguldījumus neveicinoša
Swedbank Investīciju daļas eksperts Rolands Zauls atzīst, ka joprojām 63 procenti klientu izvēlas glabāt naudu kontā, lai gan Swedbank piedāvā dažāda veida iespējas saviem klientiem ieguldīt vai noguldīt brīvos finanšu līdzekļus. «Par naudas glabāšanu kontā banka nepiemēro komisijas maksu, bet vienlaikus arī nemaksā nekādus procentus. Iemesls, kāpēc izveidojusies šāda situācija, varētu būt zemās procentu likmes krājkontiem un depozītiem. Tas izskaidrotu, kāpēc par šiem produktiem interese pēdējā laikā ir mazinājusies. Kamēr saglabāsies Eiropas Centrālās bankas monetārās politikas stimuli, kas banku depozītu likmes ir mazinājuši tuvu nullei, nav paredzams, ka šī segmenta noguldījumi varētu atgūt klientu interesi. Diemžēl šāda klientu izvēle, tikai turēt līdzekļus norēķinu kontā, nekur tos neieguldot, patiesībā rada klientiem zaudējumus, jo inflācija ilgākā termiņā samazina šādas naudas vērtību,» uzsvēra R. Zauls.
Arī E. Neimane neslēpj, ka eiro depozīti pēdējo gadu laikā peļņu nenes vispār. Termiņnoguldījumu apjoms pēdējo gadu laikā ir sarucis, un tas ir noticis tieši zemo noguldījumu likmju dēļ. «Likmes ir zemas, jo centrālās bankas komercbankām ir noteikušas zemas (USD) vai pat negatīvas (EUR) glabāšanas likmes, līdz ar to klientiem nevar piedāvāt konkurētspējīgas likmes. Taču tas nenozīmē, ka visa šī nauda no termiņdepozītiem tiek izņemta. Termiņnoguldījumu vietā klienti izvēlas naudu glabāt norēķinu kontā vai krājkontā. Tāpat arvien vairāk klientu izvēlas arī SEB bankas piedāvāto uzkrājumu risinājumu – Digitālo krājkasi, kas ļauj ērti un šķietami nemanāmi uzkrāt papildu līdzekļus, norēķinoties ar maksājumu karti (no katra norēķina ar karti darījums tiek noapaļots līdz veselam eiro un starpība tiek ieskaitīta krājkontā). Pēdējā gada laikā klientu skaits, kuri izvēlas šo uzkrāšanas iespēju, ir palielinājies par 20 procentiem,» skaidro E. Neimane.
Citadele savukārt secina, ka pēdējo piecu gadu laikā Latvijas mājsaimniecību uzkrājumi noguldījumos bankās ir pieauguši no aptuveni 5 miljardiem eiro līdz 7,3 miljardiem eiro. Lielākā daļa šo noguldījumu ir pieprasījuma noguldījumi. Apjoma ziņā noguldījumi krājkontos vai termiņa noguldījumos nav būtiski pieauguši. «Tas pamatā skaidrojams ar ilgstošu negatīvu procentu likmju vidi eiro finanšu tirgos, kā rezultātā procentu likmes banku noguldījumiem ir tuvu nullei. Acīmredzot cilvēki izvēlas noguldīt līdzekļus pieprasījuma noguldījumos, gaidot iespējamu procentu likmju pieaugumu nākotnē,» sacīja AS Citadele banka Korporatīvās komunikācijas vadītāja Kristīne Mennika.
Ieguldījumu alternatīvas
Brīvo līdzekļu glabāšanai norēķinu, termiņnoguldījumu vai krājkontā ir alternatīvas, taču iedzīvotājiem trūkst drosmes un pieredzes tos lietot.
Swedbank saviem klientiem piedāvā dažādu veidu ieguldījumu iespējas, kas pieskaņotas klientu vēlmēm krāt konkrētam mērķim, piemēram, uzkrājums bērnu nākotnei vai ieguldījumi savu vecumdienu nodrošināšanai u.tml. «Labās ziņas ir, ka pieaug to iedzīvotāju skaits, kas sāk veidot uzkrājumus ar iemaksām pensiju 3.līmenī. Tāpat klienti aizvien biežāk sāk ieguldīt uzkrājošajā dzīvības apdrošināšanā, bērnu uzkrājošajā apdrošināšanā un Swedbank grupas fondos. Šie produkti salīdzinājumā ar depozītiem nodrošina augstu likviditāti, plašu diversifikāciju dažādos pasaules finanšu tirgos, kā arī lielākā daļa šo risinājumu nodrošina iedzīvotāju ienākuma nodokļa atgūšanas iespējas, ko klienti ļoti novērtē. Pēdējo piecu gadu laikā Swedbank klienti ir iecienījuši arī uzņēmumu akcijas. Piemēram, pēdējā gada laikā, salīdzinot ar 2018. gadu, darījumu skaits ar akcijām ir pieaudzis vairāk nekā par 10%, savukārt apjoms – pat vairāk par 50%. Uz kopēja fona tas ir labs rādītājs, jo aizvien vairāk cilvēku sāk izprast dažādu ieguldījumu ienesīgumu un izvēlas izvietot savus brīvos līdzekļus daudz likvīdākos risinājumos, nekā turēt naudu kontā, kur tās vērtība nevairojas, bet tieši otrādi, lēnām samazinās inflācijas dēļ,» teic R. Zauls.
Arī SEB banka piedāvā investēt citos produktos – akcijās, obligācijās, nekustamajā īpašumā, u.c.
Lai palīdzētu orientēties noguldījumu sfērā un izvēlēties labāko risinājumu, Citadele ir radījusi rīku, kas pieejams interaktīvajā platformā www.finoterapija.lv.
Ilze Šteinfelde
