Latvija gadā veselības jomā uz vienu iedzīvotāju tērē 1030 eiro, kas ir otrs zemākais rādītājs Eiropas Savienībā un ir trīs reizes zemāks rādītājs nekā Eiropā vidēji.

Vislielākais finansējums veselības jomā uz vienu iedzīvotāju ir Luksemburgā – vairāk nekā 6000 eiro, bet pēdējā vietā – Rumānija ar 816 eiro. Jaunākos datus par veselību Eiropā apkopojusi Eiropas Komisija ziņojumā Health At A Glance 2016, raksta NRA.lv.

Ziņojums aptver dažādus ar veselības jomu saistītus rādītājus – gan iedzīvotāju mūža ilgumu, riska faktorus, gan veselības tēriņus. Latvijā joprojām ir viens no zemākajiem paredzamā mūža ilgumiem Eiropā, līdzīga situācija ir Bulgārijā, Rumānijā un Lietuvā. No ziņojuma izriet, ka valstīs, kur ir mazāki tēriņi veselībai, arī mūža ilgums ir īsāks, tiesa, to ietekmē arī kaitīgo paradumu izplatība šajās valstīs, kas arī ir augstāka nekā citur Eiropā. Arī pēc veselības izdevumiem pret iekšzemes kopproduktu (IKP) Latvijā ir vieni no zemākajiem izdevumu līmeņiem – 5,6 procenti, kuri sadalās šādi – trīs procenti ir valsts budžeta finansējums, bet vēl gandrīz tikpat maksā iedzīvotāji no savas kabatas. Igaunijā (kopējie izdevumi 6,3 procenti), piemēram, ir daudz lielāks valsts finansējums (pieci procenti), bet iedzīvotāju līdzmaksājumi mazāki.

Ar efektīvāku veselības aprūpi Eiropas Savienībā varētu izglābt cilvēkiem dzīvību un ietaupīt miljardus eiro, secina pētījuma autori. Vairākumā ES valstu paredzamais mūža ilgums pārsniedz 80 gadu, taču šis mūžs ne vienmēr tiek nodzīvots ar labu veselību. No hroniskām slimībām Eiropā cieš aptuveni 50 miljoni cilvēku un ik gadu ar tām mirst vairāk nekā pusmiljons cilvēku darbspējīgā vecumā. ES valstu ekonomikai tas katru gadu rada ap 115 miljardiem eiro zaudējumus. «Katru gadu Eiropas Savienībā liela daļa cilvēku mirst ar slimībām, no kurām iespējams izvairīties, jo tās saistītas ar tādiem riska faktoriem kā smēķēšana un liekais svars. Pārskatā arī norādīts, ka mums jāturpina strādāt, lai veselības aprūpe kļūtu pieejamāka,» rezultātus vērtē ES veselības un pārtikas drošības komisārs Vītenis Andrukaitis. Latvijā iedzīvotāji nav lielākie alkohola patērētāji Eiropā, taču mums ir viens no augstākajiem rādītājiem pēc cilvēku īpatsvara (21 procents), kam ir liekais svars.

Pētījums veikts sadarbībā ar OECD, kurā Latvija nesen kā uzņemta. Organizācijas ģenerālsekretārs Anhels Gurrija uzskata, ka varētu izglābt dzīvību vēl daudziem citiem, ja visās ES valstīs aprūpes standartus paceltu visaugstākajā līmenī.

Vēl daži secinājumi no pētījuma: 27 procenti pacientu dodas uz neatliekamās palīdzības nodaļu tāpēc, ka ir grūtības saņemt primāro aprūpi, bet vidēji 15 procentu veselības aprūpes izdevumu sedz pacienti paši no savas kabatas.

Salīdzinājumā ar pārtikušākiem sabiedrības locekļiem trūcīgajiem Eiropas iedzīvotājiem kopumā ir desmitreiz lielākas grūtības saņemt pienācīgu veselības aprūpi finansiālu iemeslu dēļ.

Inga Paparde

Foto:Alexas Fotos/https://pixabay.com/en/users/Alexas_Fotos-686414//https://creativecommons.org/licenses/by/2.0/