“Uz 1. augustu joprojām strādājam ar nelielu ieņēmumu pārsniegumu pār izdevumiem,” NRA.lv apliecināja Rīgas domes Finanšu departamenta direktors Uldis Riekstiņš.
Iespējams, ka 1. septembrī Rīgas kasē jau būs iztrūkums, jo gada budžets taču ir sastādīts ar deficītu. Šā gada aprīļa vidū Rīgas administratori tehniski precizēja un pieņēma Oļega Burova pilnvaru laikā sagatavoto pašvaldības budžetu ar 65 miljonu eiro deficītu. Tika paredzēts iekasēt 935 miljonus eiro, bet izdevumus kaut par dažiem desmitiem tūkstošu eiro pārvilkt pāri viena miljarda robežlīnijai.
Atsauce uz Covid-19 ir ļāvusi plānoto budžeta deficītu vēl mazliet palielināt, taču šīs izmaiņas tik tikko pamanāmas kopējā naudas plūsmā. Ieņēmumus ir samazinājuši pagaidu administrācijas lēmumi šogad atcelt ielu tirdzniecības nodevu un apmierināt lūgumus atlikt nekustamā īpašuma nodokļa iekasēšanu no šā gada un nākamo vai aiznākamo gadu. Uzņēmēju lēmumi piebremzēt celtniecību ir samazinājuši infrastruktūras nodevas maksājumus. Daudz būtiskāk, ka iedzīvotāju nodokļa ieņēmumu septiņu mēnešu plāns ir ne tikai izpildīts, bet pārpildīts par 4%. Turklāt jūlija rādītājs ir +7% pēc četru mēnešu perioda, kad ieņēmumu plāns izpildīts netika. Kamēr jūlija tendence turpināsies, pilsētas finanses būs labā stāvoklī. Šādā veidā Rīga pārvērš naudā savu valsts galvaspilsētas statusu kā vieta, kur koncentrējas valsts ierēdņu vairākums. Ierēdņu algu pastāvīgajam pieaugumam šogad jāpieskaita piemaksas par (attālināto) darbu Covid-19 apstākļos ko saviem darbiniekiem sagādāja daudzas valsts iestādes un dienesti.
Pilsētas kase piepildās lielā mērā tāpēc, ka Valsts kase tukšojas. Jau jūlijā Finanšu ministrija informēja, ka šā gada pirmajā pusē valsts budžetā izveidojies 233 miljonu eiro deficīts. Ar pārpalikumu, turpretī, dzīvoja ne tikai Rīga, bet Latvijas pašvaldības kopumā.
Viens no pārpalikuma cēloņiem ir pašvaldību izdevumu sezonalitāte. “Lielākie izdevumi, kas saistīti ar infrastruktūras projektiem (ielu remonti, skolu remonti un siltināšanas projekti) tikai sekos,” skaidroja U. Riekstiņš. Proti, pašvaldība saņems un apmaksās gala rēķinus par būvdarbiem, kas jau pabeigti vai drīzumā tiks pabeigti. Izdevumu sezonalitāte valstij un pašvaldībām ir viena un tā pati, tāpēc valsts līdzekļu pārtēriņš jau gada vidū signalizē par neplānoti lielu budžeta deficītu, kas draud valstij, bet ne Rīgai.
Savu 2020. gada budžeta deficītu Rīga segs no naudas līdzekļu uzkrājumiem, kā arī no Valsts kases aizdevumiem ES projektu līdzfinansēšanai un investīciju projektu īstenošanai.
Pagājušo gadu Rīga ir beigusi ar 144 miljonu eiro atlikumu, ar kādu pietiek un pāri paliek visa šā gada deficīta segšanai. Viennozīmīgi apsveikt šādu pārpalikumu nav pamata, jo tas veidojas, savlaicīgi neveicot ieguldījumus pilsētas infrastruktūrā.
Rezultātā par vienu no šā gada pazīšanās zīmēm kļuvuši zemes izskalojumi zem ielu seguma, kuros iegāžas automašīnas Ģertrūdes ielā pašā pilsētas centrā, bet arī citur. Izskalojumus rada plīsumi pašvaldības uzņēmumu “Rīgas ūdens” vai “Rīgas siltums” caurulēs, kas netiek savlaicīgi nomainītas. Pašvaldības uzņēmumi no pārvaldes un budžeta viedokļa nav viens un tas pats, kas pati pašvaldība, taču no atbildības dalīšanas nekļūst vieglāk cilvēkiem, kas iegāžas šādas bedrēs. Ja pašvaldība Rīgas domes deputātu jaunā sastāva vadībā saimniekos tāpat kā līdz šim, tad arī mājas sāks iegāzties šādos zemes izskalojumos. Pašvaldības šim neizdarīto darbu uzskaitījumu varētu vēl turpināt.
Viens no iemesliem, kas kavē nopietnus ieguldījumus, ir nepieciešamība vispirms norēķināties par Dienvidu tiltu. Pat ar trijiem domes sasaukumiem nav pieticis, lai nodzēstu šo parādu, kura radīšana bija viens no iemesliem 2009. gada protesta balsojumam (tai skaitā neiešanai balsot), kura rezultātā pilsētas atslēgas nonāca pie Nila Ušakova. Viņš savu priekšgājēju radītos parādus maksāja, bet nesamaksāja. Rīgas pilsētu viņš pārņēma ar ilgtermiņa parādsaistībām mazliet virs viena miljarda eiro un savu pilnvaru laikā bija tās sadeldējis par apmēram 150 miljoniem eiro. Viņam sekojošie pilsētas mēri un administratori ir turpinājuši maksāt. Šā gada 1. augustā Rīgas ilgtermiņa parādi bijuši 758 miljoni eiro. Dienvidu tilta parādi tagad atgriežas pie savu radītāju tiešajiem mantiniekiem – partiju “Jaunais laiks” un “Tēvzemei un Brīvībai”-LNNK kloniem. Aizņēmumu apkalpošanai Rīga šogad iztērēs apmēram 84 miljonus eiro, no kuriem 54 miljoni būs jāsamaksā par Dienvidu tiltu.
Arnis Kluinis
