Svaigi pieņemtajā valsts budžetā atrodamas daudzas utis, bet nekaunīgākās lien laukā pašas: bez konkursa, bez apspriešanas ekspertu lokā un apejot atbildīgo institūciju, Saeima iedevusi naudu telekompānijām Re:TV un RīgaTV24. Lai par naudu un nodokļiem vairāk parunā.
Par to, ka sabiedrībā pastāv nodokļu politikas informācijas trūkums, Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija uzzināja 7. oktobrī no Latgales plānošanas reģiona Attīstības padomes priekšsēdētājas Alīnas Gendeles vēstules. Komisijai lūgts rast finansējumu tieši Latgales reģiona medijiem, lai tie varētu nodrošināt informāciju par nodokļiem, to izlietojumu, naudu, iedzīvotāju tiesībām. Kā tā iedomājušies naudu prasīt pa taisno Saeimai, A. Gendele nekā īpaši nepaskaidro: «Esam izvēlējušies šādu ceļu.»
Neformāls konkursiņš
Galvaspilsētas politiķu atsaucība bija tūlītēja, lai arī ne gluži tāda, kā to gaidīja lūdzēji. Komisijas priekšsēdētājs Kārlis Šadurskis aizsūtīja vēstules uz trim raidorganizācijām – SIA Vidzemes televīzija (kanāls Re:TV), A/S TV Latvija (kanāls RīgaTV 24) un VSIA Latvijas Televīzija. Piedāvāja uzrunātajiem sagatavot redzējumu iespējai atspoguļot nodokļu jautājumus savās programmās. Latvijas Televīzija atbildes vēstulē norādīja: «Ja Komisija uzskata, ka LTV saturā būtu īpaši jāaktualizē kāda tematika, tad Komisijai par to būtu jāinformē Padome», ar to domājot Nacionālo elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomi, kas parasti apstiprina sabiedrisko pasūtījumu un sadala medijiem atvēlēto naudu. Taču deputāta Šadurska komisiju šāda atbilde neapmierināja, tāpēc LTV nekādu papildu naudu, lai ārpus sabiedriskā pasūtījuma ietvariem kā īpaši runātu par nodokļiem, nedabūja. Toties to dabūja abas komerctelevīzijas, kas tempā uzcepa tāmi un naudas tērēšanas koncepcijas.
Piedāvājumā Bogustovs
TV Latvija par 50 400 eiro deputātiem piedāvāja Ansi Bogustovu un raidījumu ciklu Kur paliek mani nodokļi?. Savukārt Vidzemes televīzija atvēzējās uz lielāku summu un nekļūdījās. Saeima nolēmusi piešķirt 153 580 eiro par diskusiju raidījumu Īsi un konkrēti ar Mariju Golubevu, kas ēterā ir jau kopš oktobra. Otrs raidījums būs Reģionālais TV žurnāls, kura vajadzībām tiks iekārtotas četras vienādas studijas. Trešais piedāvātais produkts ir desmit infografikas, 90 sekunžu garumā katra. Plus mīnus naudas piešķiršanu šīm raidorganizācijām atbalstīja divas trešdaļas deputātu. Pret uzstājās vienīgi deputāts Artuss Kaimiņš – teica, ka šāda naudas dāļāšana bez konkursa esot negodprātīga prakse, bet kolēģus tas pārlieku neinteresēja.
Protams, sašutusi par Saeimas rīcību ir Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP). Ivars Zviedris tajā atbild tieši par reģionālajām televīzijām, un viņš par Šadurska komisijas nodomu pat nav bijis informēts.
Neuzticība NEPLP
Pēc būtības naudas došana televīzijām nav nekas slikts, sarunā ar NRA.lv atzīst Ivars Zviedris. Taču konkursa rezultātā piedāvājumi, iespējams, būtu kvalitatīvāki, iespējams, arī lētāki. Ekspertu diskusijas nodrošinātu labāku rezultātu, bet tagad «nauda nenostrādā pilnu kapacitāti». Deputāti gan šādi, apejot atbildīgo institūciju, nerīkojas pirmo reizi. Arī filmai Dvēseļu putenis nauda taču dota bez Nacionālā kino centra starpniecības, pat neraugoties uz problēmām ar autortiesībām.
Ivars Zviedris piekrīt, ka pēc būtības Saeima ir izteikusi neuzticību padomei: «Priekš kam tad nepls, ja kurš katrs mūsu darbu var darīt!»
Atbildīgās komisijas vadītājs Kārlis Šadurskis gan tik skaļus vārdus vairās teikt, bet problēmas padomes darbā tiešām esot. Padome joprojām strādā nepilnā sastāvā, iepriekšējā priekšsēža vadībā sadarītas daudzas aplamības. Īpašu K. Šadurska sašutumu izpelnījies gaismā nākušais fakts, ka padome nav gājusi uz valdību atskaitīties par LTV 2013. gada peļņu. Tāpēc iemeslu, lai neņemtu šo institūciju par pilnu, pietiekami.
Kad nu uz budžeta komisiju atnākusi informācija, ka reģionos pietrūkst informācijas par nodokļiem un finanšu sistēmu, «mēs uzņēmāmies palīdzēt neplam», ar neslēptu sarkasmu saka deputāts.
Imants Vīksne
