Šogad pašvaldības saņem līdzfinansējumu gan dzīvokļa pabalsta, gan garantētā minimālā ienākuma (GMI) pabalsta izmaksai vistrūcīgākajiem Latvijas iedzīvotājiem, un, ja nākamgad šādas papildu naudas nebūs, pašvaldībām varētu būt grūtības nodrošināt sociālo palīdzību.
Labklājības ministre Ilona Jurševska (ZZS) Neatkarīgajai pēc valdības sēdes, kurā nolēma piešķirt papildu naudu vēl šogad paredzētajiem sociālā spilvena pasākumiem, atzina, ka «valdība varētu aizstāvēt pozīciju, ka sociālās drošības stratēģijai no Eiropas naudas ir nepieciešama nauda arī nākamgad». Ziņojumā, ko valdība izskatīja, minēts, ka iespējamais finansējums sociālajam spilvenam nākamajam gadam jāskata 2012. gada budžeta sagatavošanas procesā.
Galvenie sociālā spilvena pasākumi tieši labklājības jomā ir simtlatnieku programma, kā arī līdzfinansējums no valsts puses pašvaldību maksātiem GMI un dzīvokļa pabalstiem. Pēdējos gados saskaņā ar Labklājības ministrijas (LM) datiem strauji – vismaz trīskārt – pieaudzis tieši GMI pabalsta saņēmēju skaits. Šo pabalstu izmaksā vistrūcīgākajiem iedzīvotājiem. Tiesa, vasarā pabalstu saņēmēju skaits samazinājies. Piemēram, jūnijā GMI saņēma 70 077 cilvēki, kas ir par 9468 mazāk nekā martā, savukārt dzīvokļa pabalstu martā saņēma 80 735 cilvēki, jūnijā tikai 51 040 cilvēki. Lai gan pabalstu saņēmēju skaits vasarā samazinājies, joprojām šie rādītāji ir ļoti augstā līmenī. Vasarā situācijas uzlabojums daļēji saistīts ar sezonas darbiem.
Valdība otrdien vienojās pārdalīt finansējumu starp sociālās drošības stratēģijas pasākumiem un piešķirt papildu finansējumu vēl šim gadam – 6,48 miljonus latu tieši labklājības un transporta jomas pasākumiem. Saskaņā ar LM prognozēm sociālās drošības tīkla stratēģijā paredzētais finansējums GMI šogad plānots 18,2 miljoni latu, bet faktiski šā gada septiņos mēnešos izmaksāti jau 14 miljoni latu. Valsts līdzekļu atlikums augusta sākumā bija vien 2,1 miljons latu, lai gan līdz gada beigām vēl būtu nepieciešami vismaz 5 miljoni latu. Valsts līdzfinansē 50 procentus GMI izdevumu segšanai (otru pusi maksā pašvaldības). Pēc LM aprēķiniem, līdz gada beigām GMI līdzfinansēšanai vēl vajadzīgi 2,9 miljoni latu.
Savukārt dzīvokļa pabalstam šogad plānotais finansējums ir 15,5 miljoni, no tiem 3,1 miljons – valsts finansējums (šo pabalstu valsts finansē tikai 20 procentu apmērā, pārējo maksā pašvaldības). Tomēr faktiski šā gada septiņos mēnešos izlietoti jau 13 miljoni latu. Valsts makā atlikuši vien 345 679 lati, bet būtu nepieciešami līdz gada beigām vēl 1,77 miljoni latu.
Ziņojums liecina, ka pieaudzis arī sniegto veselības aprūpes pakalpojumu skaits. 2011. gada pirmajā pusgadā atbalsts sniegts jau 499 051 gadījumā – kompensētas pacienta iemaksas, nodrošināta ambulatorā un stacionārā palīdzība.
Tāpat vairāk nekā plānots izlietoti līdzekļi pārvadājumiem, proti, transporta pakalpojumi personām ar invaliditāti, bērniem bāreņiem, politiski represētajām personām un pirmsskolas vecuma bērniem. Pirmajam pusgadam piešķirti 2,7 miljoni latu, faktiski izlietoti 3,6 miljoni latu, tāpat arī otrajam pusgadam tiek prognozēts, ka nepietiks ar 2,7 miljoniem, būs vajadzīgs vismaz viens miljons latu vairāk.
Labklājības ministre Neatkarīgajai atzina, ka nākamgad šiem mērķiem budžetā nauda nav paredzēta, taču LM pozīcija ir: sociālā spilvena pasākumi vismaz labklājības jomā ir jāturpina vēl vismaz pāris gadus. «Tā kā mēs izmantojam Eiropas piešķirto naudu, valdībai vajadzētu pamatot, ka mums vēl arī nākamgad ir nepieciešams šis atbalsts, – valsts ekonomiskā situācija neuzlabojas tik ātri, ievērojamam skaitam cilvēku ir nepieciešama palīdzība,» sacīja I. Jurševska. Viņa gan atzina, ka tas ir ļoti sarežģīts jautājums, bet sarunās ar Eiropas Savienību jāmēģina uz to pastāvēt, pārliecināt. «Grūti iedomāties, kas notiktu, ja trūcīgie, maznodrošinātie pacienti nākamgad vairs nesaņemtu šo atbalstu,» bilda ministre.
