Nākamais gads pašvaldībām būs finansiāli smags, tā norādījis Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) priekšsēdis Gints Kaminskis. Viņam piekrīt arī partijas “Latvijai un Ventspilij” valdes priekšsēdētājs Aivars Lembergs.

Latvijas Pašvaldību savienība akcentējusi sarežģīto situāciju pašvaldību budžetos nākamgad un vidējā termiņā, īpaši uzsverot arī kritisko situāciju Latgales pašvaldībās. Virknē pašvaldību budžeta ieņēmumi vairs nesegs strauji pieaugušos izdevumus pamatfunkciju veikšanai, kas radušies arī valsts pieņemto lēmumu un pašvaldībām papildus noteikto uzdevumu rezultātā.

Kaminskis kritizēja arī valsts budžeta plānošanu, ar kuru visas neatrisinātās problēmas tiekot pārliktas uz pašvaldību pleciem: “Mēs valstī vienmēr esam paļāvušies uz pašvaldībām, mēs tā vai savādāk zemapziņā saprotam, ja būs kādas problēmas, tad gan jau pašvaldības tiks ar to galā. Vienmēr tā ir bijis, un es esmu pārliecināts, ka arī nākamgad tā būs. Piemēram, skaidrs, ka valstī ir jāceļ minimālā alga, taču tas nozīmē, ka pašvaldībām būs jāmaksā lielākas algas saviem darbiniekiem, jo daudzi strādā par minimālo algu, turklāt, maksājot vairāk vieniem, nāksies celt algas arī tiem, kuri saņem vairāk.”

Savukārt politiķis Aivars Lembergs situāciju komentējis sekojoši: “Sastādot 2024. gada budžetu, teritoriālais aspekts nav ņemts vērā. Līdz ar to budžets nav orientēts uz cilvēka dzīves telpas attīstību un viņa vajadzību pilnvērtīgu apmierināšanu. Piemēram, cik Latgalei tiek no valsts budžeta un cik saņem Pierīga, Rīga? Kādas ir proporcijas, un vai tās ir pareizas?”

“Otrais aspekts – lai saprastu dinamiku, ir jārunā salīdzināmās cenās. [..] Salīdzinot 2024. gada valsts budžeta projektu ar 2019. gadu, pieaugums salīdzināmās cenās ir par 23% jeb vienu miljardu eiro. Pašvaldību budžeti pret 2019. gadu salīdzināmās cenās ir par 8% jeb 155 miljoniem mazāki. Pašvaldībām funkciju ir vairāk, bet ieņēmumi ir mazāki! Vidēji visas pašvaldības palikušas nabadzīgākas. Minēšu vienu aspektu, ko 2019. gadā izdarīja Kariņa valdība un kas šobrīd ir spēkā. Iedzīvotāju ienākuma nodoklis (IIN) līdz 2019. gadam sadalījās šādi: 80% pašvaldībām, 20% – valstij. [..] Valstij ir būtiski – par miljardu jeb kādiem 23% – vairāk naudas, pašvaldībām – par 8% mazāk,” sacīja Lembergs.

Foto: F64