Budžeta un finanšu komisija pirmdien konceptuāli atbalstīja nākamā gada valsts budžeta projektu, kuru plānots izskatīt Saeimas sēdē jau rīt, 25. oktobrī. Neraugoties uz to, ka 2018. gada budžets kopumā tiek vērtēts pozitīvi, savus trūkumus tajā saredz gan Fiskālās disciplīnas padome, gan opozīcijas pārstāvji.
Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija pirmdien izskatīšanai pirmajā lasījumā atbalstīja nākamā gada valsts budžeta projektu. Budžeta projektu atbalstīja koalīcijas deputāti, bet trīs opozīcijas parlamentārieši – Inguna Sudraba (NSL), Juris Viļums (LRA) un Ivans Ribakovs (S), to neatbalstīja. Līdzīgs balsojums bija par vidējā termiņa budžeta ietvaru.
Opozīcija jau iepriekš bija veltījusi skarbus vārdus valsts budžetam. “Balsojot pret šiem likumprojektiem, mēs balsojam pret internātskolu likvidēšanu, jo tas pasliktinās simtiem trūcīgo ģimeņu bērnu dzīves kvalitāti un nākotnes iespējas. Mēs balsojam pret gadiem ilgi nemainīto niecīgo materiālo nodrošinājumu cilvēkiem ar invaliditāti. Mēs balsojam pret pārāk lēno un nebūtisko vecuma pensiju atvirzīšanu no nabadzības robežas. Mēs balsojam pret maksas medicīnu. Mēs balsojam pret zinātnes pakļaušanu iznīkšanai. Mēs balsojam pret to prātam neaptveramo nesaimnieciskumu un tuvredzību, kas ļauj turpināties ceļu sabrukšanai. Mēs balsojam pret reģionālo atšķirību ignorēšanu ekonomikas un nodokļu politikā, kas Latgales reģionam atņem jebkādas iespējas izrauties no nabadzības. Un tie vēl nav visi “pret”,” balsojot pret budžeta nodošanu Saeimai sacīja deputāte Silvija Šimfa (NSL).
Tika norādīts, ka valdība veido budžetu, gadu no gada ignorējot maksājumus, par kuriem jau ir izveidojušies parādi.
“Paredzot labvēlīgākus ekonomiskos apstākļus, valdībai labajos gados vajadzētu veidot valsts budžetu ar pārpalikumu,” tā pirmdien Saeimas Budžeta un finanšu komisijas sēdē Fiskālās disciplīnas padomes priekšsēdētājs Jānis Platais.
Viņš aicināja arī 2019. gadā paredzēt fiskālā nodrošinājuma rezervi, kāda 0,1% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP) ir plānota 2018. gadā un 2020. gadā, bet 2019. gadā nav iezīmēta.
Līdz mēneša beigām deputāti varēs iesniegt priekšlikumus, bet valsts budžetu, to pavadošos 28 likumprojektus, kā arī vidēja termiņa budžeta ietvaru galīgajā lasījumā plānots skatīt 22. novembrī.
Valsts budžeta projekta paketē iekļauti divi jauni likumprojekti, grozījumi 26 likumos, kā arī likumprojekts “Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2018., 2019. un 2020.gadam” un likumprojekts “Par valsts budžetu 2018.gadam”.
Pirmajā lasījumā to izskatīt Saeimā plānots 25. un 26.oktobrī. Savukārt otrajā galīgajā lasījumā – 22. un 23.novembrī.
Jau vēstīts, ka nākamā gada valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi plānoti 8,75 miljardu eiro apmērā, savukārt izdevumi – 8,97 miljardi eiro. Salīdzinājumā ar 2017.gada budžetu nākamgad plānotie budžeta ieņēmumi palielināsies par 684 miljoniem eiro, bet izdevumi pieaugs par 583 miljoniem eiro. Budžeta deficīts nākamgad plānots 0,8 procentu apmērā no iekšzemes kopprodukta.
Nākamā gada valsts budžeta prioritāte ir veselības nozare, kurai plānots piešķirt vislielāko finansējumu – vairāk nekā 200 miljonus eiro. Savukārt valsta drošībai un aizsardzībai 2018.gadā paredzēti papildus 126 miljoni, sasniedzot divus procentus no iekšzemes kopprodukta.
Budžeta projektā paredzēts finansējuma pieaugums arī valsts ceļu sakārtošanai un iekšējai drošībai – valsts austrumu robežas sakārtošanai -, tāpat arī rasta iespēja atrisināt jautājumu par sociālo aizsardzību radošo profesiju pārstāvjiem. Vidējā termiņā plānots arī tiesnešu atalgojuma palielinājums.
Atšķirībā no citiem gadiem, vairs nebūs “deputātu kvotu”.
Foto: Saeimas kanceleja
