Nacionālas apvienības (NA) Saeimas frakcija ir iesniegusi priekšlikumus Enerģētikas likuma grozījumiem, kas juridiski nodrošinātu patērētāju tiesības izvēlēties dabasgāzes piegādātāju jau kopš likuma pieņemšanas brīža, vienlaikus neskarot a/s „Latvijas Gāze” ekskluzīvo licenču darbības lauku, tiesības un pienākumus.
NA priekšlikumi paredz, ka Ministru Kabinets nosaka dabas gāzes patēriņa slieksni, pie kura patērētājs iegūst tiesīgā lietotāja statusu un var vienoties ar jebkuru piegādātāju par vēlamo un iespējamo dabas apjoma pirkšanu. Paredzams, ka tas sāktos ar lielākajiem dabas gāzes patērētājiem, kā, piemēram, „Latvenergo”, „Rīgas Siltums” u. c. Tam nav nepieciešami starpnieki un licences Latvijas teritorijā arī pie nosacījuma, ja piegādātājs ir, piemēram, Klaipēdas vai Tallinas sašķidrinātās gāzes termināļi. Iespēja iepirkt „alternatīvu” gāzi teorētiski var rasties arī turpinoties dabas gāzes sektora atvēršanai Krievijā, uzskata NA.
2017. gada 2. aprīlī, kad beidzas „Latvijas Gāzes” privatizācijas līgumos un izsniegtajās licencēs paredzētās Latvijas saistības attiecībā uz „Latvijas Gāzes” ekskluzīvo tiesību gāzes apgādē nodrošināšanu, Latvijā ir jābūt pilnībā ieviestai ES direktīvas normai par tirgus atvēršanu alternatīviem piegādātājiem, paredz NA priekšlikumi. Tas nozīmē, ka no šī brīža visiem Latvijas dabas gāzes patērētājiem tiks nodrošinātas likumīgās tiesības izmantot tiesīgā lietotāja statusu un izvēlēties piegādātāju. Savukārt 2017. gada 22. martā jeb dienā, kad Latvijas teritorijā ir jāizdod jaunas vai jāpagarina esošās pārvades, uzglabāšanas, sadales un tirdzniecības licences, „Latvijas Gāzes” pārvades aktīviem ir jābūt nodalītiem atsevišķā uzņēmumā.
Likuma grozījumos arī noteikts, ka Latvijas valdība var pilntiesīgi iesaistīties sarunās ar kaimiņu valstīm par vienota Baltijas dabas gāzes tirgus veidošanu, līdzīgi kā tas ir noslēdzies ar elektrības tirgu.
NA valdes loceklis, Eiropas Parlamenta deputāts Roberts Zīle uzsver: „NA ir sagatavojusi juridiski korektus un ES likumdošanai atbilstošus priekšlikumus Enerģētikas likuma grozījumiem kā būtisku papildinājumu Ministru kabineta priekšlikumiem, kas ir tikai mazs solis uz priekšu un nedod patērētājiem nekādu iespēju izvēlēties alternatīvu piegādātāju. Vēl vairāk – Ministru kabineta likuma versija faktiski kalpo par instrumentu monopola saglabāšanai, jo paredz, ka Latvijai tirgu alternatīviem piegādātājiem jāatver tikai tad, kad būs izveidots alternatīvs fizisks savienojums ar ES valsti, kas nav Igaunija vai Lietuva, kas, droši vien, nenotiks nekad. Un, te ir jāvaicā, kādēļ gan Enerģētikas likumā neiekļaut ES direktīvas prasību par tirgus atvēršanu, nosakot, ka tā stājas spēkā no 2017. gada 2. aprīļa! Tā mēs parādītu iespējamajiem investoriem mūsu gatavību atbrīvot pieeju tirgum. Piemēram, Klaipēdas sašķidrinātās gāzes terminālis sāks darbību 2015. gadā, un tā jauda varētu nodrošināt pilnībā visu Lietuvas patēriņu vai divkāršu Latvijas patēriņu. Bet valdības iesniegtie likuma grozījumi faktiski liedz iespēju no šī termināļa saņemto gāzi pārdot Latvijā pat tad, ja „Latvijas gāze” vienotos ar Lietuvu par tās uzglabāšanu Inčukalnā.”
„Būtiski arī, ka neko nedarot, mēs šobrīd ne tikai kavējam pašu atbrīvošanos no gāzes monopola, bet liedzam attīstību arī mūsu kaimiņiem. Juridisku tirgu atvēršanu mūsu kaimiņi ir iestrādājuši likumdošanā jau no 2015. gada. Taču Latvija ir Baltijas valstu vidū, tajā ir arī stratēģiska gāzes glabātuve un, nedodot pieeju cauruļvadiem, mēs varam pilnība „notorpedēt” reģionāla šķidrās gāzes termināļa izbūvi Baltijas valstīs”, piebilst R. Zīle.
