Lai muzeji piesaistītu apmeklētājus informatīvi tik blīvajā laikmetā, tiem jāmainās ne tikai vizuāli, bet arī saturiski. Latvijas muzeji progresē, taču pietrūkst līdzekļu jaunu ekspozīciju iekārtošanai, atzīst nozares speciālisti.

Ir arī virkne citu problēmu, piemēram, birokrātisks un ierobežojošs regulējums, netiek piešķirtas valsts garantijas muzejisku vērtību ievešanai no ārzemēm izstāžu vajadzībām, tāpēc daudz kas līdz Latvijai nenonāk, mazas algas, kālab muzejos, it īpaši mazajos, ir liela kadru mainība.

Finanšu ministrija budžeta izvērtēšanas procesā ik pa laikam aktualizē jautājumu par to, vai visiem valsts dibinātiem muzejiem nevajadzētu pāriet Kultūras ministrijas (KM) pārziņā. Par to ir diskutēts ar Muzeju padomi un nozares ekspertiem, un viņi atzinuši, ka pašreizējā decentralizētā sistēma ir optimāla un palīdz muzejiem attīstīties, Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēdē skaidroja KM valsts sekretāre Dace Vilsone. Nozari vada Muzeju likums, kas ir spēkā kopš 1997. gada, bet papildināts 2006. gadā, iekļaujot tajā noteikumus par Nacionālo muzeju krājumu un muzeju akreditāciju (tas ir muzeju kvalitātes un aktuālās situācijas novērtējums). Viņa norādīja, ka starp Baltijas valstīm Latvijā ir visbirokrātiskākais un ierobežojošākais regulējums, tāpēc būtu apsverama jauna papildu juridiskā forma – valsts muzejs kā publisks nodibinājums – fonds. Tas attiektos uz muzejiem, kuru budžeta lielu daļu veido pašu ienākumi. KM iesaka pilotprojekta veidā izmēģināt šādu modeli Rundāles pils muzejā.

Infrastruktūra

Runājot par infrastruktūras projektiem, D. Vilsone norādīja, ka tuvojas nobeigumam Muzeju krātuve Pulka ielā un tā tiks atklāta šā gada 15. novembrī. Šis ir unikāls projekts Baltijas mērogā – pareizi un atbilstoši prasībām izbūvēta krātuve, kurā glabāsies Latvijas Nacionālā vēstures muzeja (LNVM), Latvijas Nacionālā mākslas muzeja (LNMM), Rakstniecības un mūzikas muzeja un Kino muzeja materiāli. Ir vēl divi būtiski attīstības projekti: Rakstniecības un mūzikas muzeja jaunā ekspozīcija Mārstaļu ielā 6 un Kino – foto muzejs Miera ielā 58a, kas gan ir tikai idejas līmenī. Attiecībā uz LNVM – pēc Rīgas pils Konventa daļas rekonstrukcijas tas atgriezīsies iepriekšējās telpās. Tiesa, darbi notiek lēnāk, nekā bija plānots. Šobrīd veikta pirmās kārtas tehniskā projektēšana, un tā tiek skaņota Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldē. Kamēr tas viss vēl notiek, LNVM atradīsies pagaidu telpās un izmantos tās arī ekspozīcijām. Kā ļoti veiksmīga esot atzīstama LV simtgadei veltītā, kas savu aktualitāti nav zaudējusi un būs apskatāma līdz 2021. gada 1. janvārim, atzina KM valsts sekretāre.

Ekspozīcijas

Vaicāta, kā uz pārējo Eiropas valstu fona izskatās Latvija, D. Vilsone sacīja, ka «mēs progresējam» – tas attiecas ne tikai uz infrastruktūras uzlabošanos, bet jaunu ekspozīciju – gan formā, gan saturā – iekārtošanu. «Stāvoklis ir cerīgs, bet nav apmierinošs, tāpēc nākamajā Eiropas struktūrfondu plānošanas periodā būtu svarīgi līdzekļus ieguldīt tieši ekspozīciju izveidē.»

Komisijas vadītājs Arvils Ašeradens vērsa uzmanību uz Igaunijas pieredzi. Viņu Nacionālais muzejs ir pilnīgi jauns veids, kā uzrunāt cilvēkus. Tas pats esot sakāms par Jūras muzeju Tallinā. D. Vilsone norādīja, ka šādas ekspozīcijas prasa ļoti lielus ieguldījumus. KM savu iespēju robežās atvēl līdzekļus šim nolūkam, kā piemēru viņa minēja Turaidas muzejrezervāta Klaušinieku māju, kur izdevies pasniegt jaunā veidolā diezgan sarežģītu stāstu, proti, kā latviešu dzimtcilvēks kļuva par savas zemes saimnieku.

Deputāts Raivis Dzintars uzsvēra, ka ļoti būtiski ir noformulēt, kāds tad ir nākotnes muzejs. Viņaprāt, tajā noteikti jāliek lielāks akcents uz izglītošanu un iesaisti, ne tikai informēšanu un eksponātu aplūkošanu. Zināmā mērā tam atbilstot Imanta Ziedoņa mājas Dzirnakmeņi, kur apmeklētājs var ne tikai vērot, bet arī līdzdarboties.

Nākotnes modelis

KM Arhīvu, bibliotēkas un muzeju nodaļas vadītāja Anita Jirgensone akcentēja: Latvijas muzeji attīstās pareizajā virzienā. Par to liecinot arī starptautiska atzinība – ik gadu kāds no Latvijas muzejiem gūst panākumus kāda konkursā. Piemēram, tādu saņēmis mākslas muzejs Rīgas birža, Motormuzejs, pašvaldību muzeji Kuldīgā un Balvos.

Kā vienu no galvenajiem nākotnes muzeja balstiem A. Jirgensone nosauca līdzdalību un pieejamību. Līdzdalība jāsaprot nevis kā lietu dāvināšana, bet ekspozīcijas satura kopīga veidošana. Lūk, nesen rekonstruētie Raiņa muzeji strādā ar jaunu pieeju. Par to, ka tā tiešām uzrunā apmeklētājus, liecina pat vairākkārtējs to pieaugums. Pat nevajag vienmēr jaunās tehnoloģijas, ir vajadzīgs interesants rakurss, lai piesaistītu cilvēkus. Tam labs pierādījums ir Raiņa muzejs Tadenavā, Raiņa un Aspazijas māja Rīgā, Baznīcas ielā, kas pat uzrunājusi pilnīgi jaunu publiku – jaunos autorus, kuri aktīvi piedalās muzeja jaunā piedāvājuma veidošanā. Jauno tehnoloģiju ieviešanai līdzekļu nepietiek, bet tos varot iegūt, piedaloties Kultūrkapitāla fonda rīkotajos konkursos – mērķprogrammā, kas paredzēta muzeju attīstībai (kopējais finansējums gan ir neliels, vien 200 000 eiro gadā).

Birokrātija un citi šķēršļi

LNMM direktore Māra Lāce uzsvēra, ka jau šobrīd muzeji daudz ko dara, lai izglītotu un iesaistītu – tā ir gan programma Skolas soma, gan muzejpedagoģiskās programmas un pasākumi. Lielākā problēma esot sadrumstalotībā. Runājot par Igaunijas Nacionālo muzeju, tā bijusi liela valsts uzņemšanās, ņemot vērā, ka tas tapa par valsts, nevis ES struktūrfondu naudu, ko viņiem atteica. Kā plusu viņa minēja arī to, ka Igaunijā birokrātijas slogs ir krietni mazāks, piemēram, nav jāapstiprina muzeju cenrāži Ministru kabinetā. LNMM direktore norādīja uz vēl vienu mīnusu – visās valstīs pastāv valsts garantija muzejisko vērtību ievešanai no ārzemēm izstādes vajadzībām. Tas nozīmē, ka valsts garantē kompensāciju priekšmetam, ja tas tiek sabojāts vai pazūd, kamēr tas tiek izstādīts. Taču pa šiem gadiem nevienā muzejā nekādi zaudējumi nav bijuši, tāpēc nekādas kompensācijas nebūtu nācies maksāt. Arī Rīgas biržas direktore Daiga Upeniece akcentēja šo problēmu – pie mums un vēl Bulgārijā komersanti aizpilda šo nišu, citur kā apdrošināšana kalpo valsts garants. «Mēs strādājam ar dažādiem muzejiem, un mūsu reitings ir ļoti augsts. Piemēram, Luvra mums piedāvā veidot izstādi, taču tās nebūs, jo mums nav valsts apdrošināšanas. Tā šādā gadījumā ir 100 000 eiro, bet maksimālās summas var sasniegt pusmiljonu eiro. Arī no Ķīnas piedāvājuma atvest uz šejieni Minu dinastijas dārglietas, kas šobrīd izstādītas Rumānijā, nācās atteikties šā iemesla dēļ,» piebilda D. Upeniece.

***

Muzeju sistēma

Kopumā 108 muzeji kā iestādes:

Pašvaldību 77

Valsts (KM) 8

Valsts (citu ministriju) 7

Akreditētie autonomie un privātie 16

153 muzeji kā apmeklējuma vietas:

Pašvaldību 97

Valsts (KM) 28

Valsts (citu ministriju) 11

Akreditētie autonomie un privātie 17

Avots: KM

nra.lv