Mobings jeb tīša emocionāla vai fiziska aizskaršana vienaudžu vidū Latvijā ir ļoti nopietna problēma gan skolās, gan ārpus tās sienām. Fiziskā ietekmēšana ir mazinājusies, bet tas nav sakāms par emocionālo – it īpaši tā ir gājusi plašumā interneta vidē. To apliecina arī starptautiskie pētījumi (piemēram, OECD): mūsu valsts Eiropas Savienībā ir stabili pirmajā vietā šajā ziņā, vēsta NRA.lv.
Būtiski ir prast atpazīt mobinga izpausmes un tās novērst. Jo pāridarījums var izpausties gan kā personīgo lietu atņemšana, gan apsaukāšana, gan izsmiešana, gan izstumšana no klases kolektīva, Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā teica sociālā projekta Neklusē pārstāve Marika Andžāne. Viņa uzsvēra, ka nav vienas receptes, kā labāk rīkoties. Katra skola, klase atrod savu risinājumu, kā veidot draudzīgu un atbalstošu vidi. Taču palīdzīgu roku var sniegt gan Neklusē pārstāvji, gan Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas (VBTAI) Uzticības tālrunis, kas uzklausa zvanus visu diennakti, ir iespējamas konsultācijas, izmantojot Whatsapp, arī klātienē – centrā Dardedze. Ja ir nopietnāki pāridarījumi, var vērsties Valsts policijā (VP). M. Andžāne minēja gadījumu, kad caur Neklusē Facebook kontu viņu uzrunājusi kāda pusaudze, vēstot, ka grib izdarīt pašnāvību, jo vairs nevar izturēt mobingu, kas vajā jau kopš sākumskolas. M. Andžāne ieteikusi doties pie psihologa, taču meitene atbildējusi, ka to nedarīs. Nekas cits neatlicis, kā vērsties VP, kas uzreiz reaģējusi, izpētījusi, kur meitene dzīvo un kāda ir viņas veselības vēsture. Pēc četrām stundām VP kopā ar mediķiem ieradusies meitenes mājās, izglāba viņu un aizveda uz slimnīcu. Statistika rāda, ka tie nav tikai atsevišķi gadījumi: pērn bijuši 169 pašnāvības mēģinājumi cilvēkiem vecumā līdz 20 gadiem, jaunākajiem no tiem bija 11 gadi.
Savukārt par internetu runājot, ir vietne drossinternets.lv, kur vienkārši un skaidri aprakstīts, kā rīkoties kibermobinga gadījumos, tās speciālisti ātri pieslēdzas problēmai un palīdz to atrisināt.
Arī klātesošie skolēni, kuri sēdē piedalījās kā deputātu ēnas, apliecināja, ka tā ir skolas aktualitāte. Šobrīd gan vairāk raizes dara vārdiska aizskaršana, kas it īpaši rod izpausmi sociālajos tīklos, nevis fiziska – tā vairs neesot modē. Vairāk mobings jūtams arī sākumskolā un pamatskolā, kad ir tendence sadalīties domubiedru grupiņās, daudz mazāk – vidusskolā, kad jauniešiem ir daudz tolerantāka attieksme citam pret citu.
Izskanēja dažādi priekšlikumi, kā uzlabot situāciju. Piemēram, vairāk stāstīt par sekām, kas notiek mobinga gadījumā. Mācīt, kā pastāvēt par sevi, līdz ar to mazināt emocionālus uzbrukumus. Būtiski ir, lai pārējie neatbalstītu pāridarītāju un viņa vārdiskos uzbrukumus neitralizētu, nosodot šādu rīcību. Tika akcentēts arī tas, ka vajag iesaistīt skolēnus sākotnējā palīdzībā, jo nereti pusaudžiem kauns ir doties ar savām raizēm pie psihologa vai cita pieaugušā. «Ir bailes to darīt, jo citiem mainīsies domas par mani, ieraugot, ka es apmeklēju psihologu. Varbūt labāk klases audzinātājs uzņemtos šo lomu un neuzkrītošāk palīdzētu,» ieteica Rīgas 64. vidusskolas skolēns. Iespējams, ka psihologam vajadzētu būt neatkarīgam speciālistam, kas nav tiešā pakļautībā skolas direktoram, kurš nereti ir ieinteresēts slēpt situāciju. Taču galvenais, kas tika uzsvērts, – neklusēt, atrast uzticamības personu, kam izstāstīt. Būtiski ir atrast veidu, kā darīt labāk, nevis tikai uzsvērt briesmīgās sekas, ko rada mobings.
Deputāte Dagmāra Beitnere-Le Galla norādīja, ka tā ir grūti risināma problēma, jo pēc būtības cilvēki ir saistīti ar varu. Pat visromantiskākajās attiecībās ir ar to jāsaskaras, un jau zīdainis izbauda savu varu pār māti. «Mūsu uzdevums ir sev to ik pa laikam atgādināt un kontrolēt. Ieklausīties sirdsapziņas balsī, kas signalizē, ka esam rīkojušies nelāgi. Mums grūti veidojas sociālās saiknes, un tas redzams arī valstiskā līmenī.» Arī 45% latvju dainu atklāj: tā ir zemnieku sabiedrība, kurā nav mīļās un maigās mammas. Jo tieši mīļā māte stiprina bērna pašapziņu, un tas nozīmē – viņš nedarīs pāri citam cilvēkam. Ja ģimenē ir fiziska un emocionāla vardarbība, tad šāds bērns nonāk skolā un pat augstskolā, nesot līdzi ne tās labākās sociālās iemaņas. (VBTAI dati rāda: no 900 zvaniem 600 bijuši par sarežģījumiem ģimenē.) Deputāte ieteica pamēģināt skolēniem citam citu pēc 10 gadu vecuma uzrunāt ar jūs, tāpat arī skolotājiem vērsties pie skolēniem. Iespējams, ka tas veicinās pašapziņas un pašcieņas rašanos.
Aisma Orupe
