Ministru makus pilda valsts maksātās dāsnās algas un blakusienākumi

Izvērtējot premjera un ministru pagājušā gada ienākumus, jāsecina, ka pašreizējais Ministru kabinets ir diezgan turīgs. Viņu pērn gūtie ienākumi svārstījās no aptuveni 52 tūkstošiem līdz 117 tūkstošiem eiro gadā, vēsta NRA.lv.

Visvairāk pelnošais valdības vīrs pērn bija premjers Krišjānis Kariņš. Tieši viņa ienākumi 2019. gadā pārsniedza 117 tūkstošus eiro, liecina Valsts ieņēmumu dienesta (VID) publiskotā valsts amatpersonu deklarācija. Tiesa, visi šie ienākumi netika gūti, vadot Ministru kabinetu vien. Valsts kanceleja viņam algā pērn izmaksāja 65 979 eiro, bet 47 184 eiro viņš saņēma algā no Eiropas Parlamenta.

Arī aizsardzības ministra Arta Pabrika pērn kopumā nopelnītie 112 tūkstoši eiro veidojās ne tikai no ministra algas, bet arī no Eiropas Parlamenta kompensācijās saņemtajiem 43 789 eiro.

Dāsnās valsts algas

Izpētot valsts amatpersonu deklarācijas, var secināt, ka par darbu valsts pārvaldē pērn maksātas labas algas – vidēji 70 tūkstoši eiro gadā, ja ministrs šo amatu pilda visus 12 mēnešus. Krišjāņa Kariņa valdība darbu sāka 2019. gada 23. janvārī. Taču četri no pašreizējiem ministriem šo amatu tajā pašā vai citā ministrijā pildīja arī iepriekš. Līdz ar to, gada griezumā par ministrijas vadīšanu visvairāk saņēma ministri, kuri šādu amatu pildīja arī iepriekšējās valdības laikā un līdz ar to saņēma algu par pilnu gadu. Zemkopības ministrs Kaspars Gerhards, ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs, vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce, finanšu ministrs Jānis Reirs pērn algā par ministra amata pildīšanu saņēma no 68 tūkstošiem līdz 72 tūkstošiem eiro. Savukārt ministri, kuriem līdz pilnam gadam amatā pietrūka 22 dienas, pelnīja no 61 tūkstoša līdz 67 tūkstošiem eiro. Kultūras ministrs Nauris Puntulis, kas šajā amatā stājās tikai pagājušās vasaras vidū ‒ 8. jūlijā, par Kultūras ministrijas vadīšanu pērn saņēma 56 tūkstošus eiro.

Ministru blakusienākumi

Taču lielākā daļa no ministriem pērn ar ministra algu vien neiztika. Papildus Valsts kancelejas izmaksātajai algai labklājības ministre Ramona Petraviča un tieslietu ministrs Jānis Bordāns saņēma algu arī no Saeimas, Juris Pūce – algu no Saeimas un Latvijas Universitātes, kā arī guva ienākumus no SIA „Epko”, iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens – algu no Saeimas un ienākumus no īpašuma pārdošanas, aizsardzības ministrs Artis Pabriks – algu no Saeimas un SIA „Biznesa, mākslas un tehnoloģiju augstskolas RISEBA”, Edgars Rinkēvičs ‒ maksājumu no Ārlietu ministrijas un kompensācijas no aviokompānijām – „Deutsche Lufthansa” un „Luxair”, satiksmes ministrs Tālis Linkaits – algu no Saeimas un maksājumu no Madaras Širiņas, Nauris Puntulis – algu no Rīgas domes un operteātra „Latvijas Nacionālā opera un balets”, kā arī guva ienākumus no saimnieciskās darbības un saņēma honorārus, izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska ‒ algu no Saeimas un no Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijas, kā arī honorāru no Rēzeknes novada pašvaldības iestādes „Maltas pagastu apvienība”. Savukārt Krišjāņa Kariņa ienākumus nedaudz papildināja arī „Spartan Corp”.

Tāpat daži ministri saņēma procentu maksājumus par naudas glabāšanu bankā, piemēram, Ramonas Petravičas bankas kontā papildus ieripoja 2,80 eiro, Arta Pabrika kontā – 94 eiro, Edgara Rinkēviča kontā ‒ 116 eiro, Tāļa Linkaita kontā – 5 eiro, kā arī dividendes no „Swedbank” 576 eiro apmērā.

Ilze Šteinfelde

Foto: Valsts kanceleja