Bērnu, ģimenes un integrācijas lietu ministrs Valdis Dombrovskis nespēj izpildīt Ministru prezidenta Valda Dombrovska uzdevumu samazināt ministrijas uzturēšanas izdevumus pat uz tās likvidēšanas rēķina.
Pirmajā mirklī varēja pat likties, ka Ministru prezidents Valdis Dombrovskis ir piešķīris sev likvidējamo Bērnu, ģimenes un integrācijas lietu ministriju tādēļ, lai kā ministrs rādītu paraugu visiem pārējiem ministriem, no kuriem viņš kā Ministru prezidents prasa ministriju uzturēšanas izdevumu samazināšanu par 40%. Ministrs V. Dombrovskis varēja vienā rāvienā pasniegt gan Ministru prezidentam, gan arī valstij, tautai un Starptautiskajam valūtas fondam vairāk nekā divdesmit miljonus latu, kurus šī ministrija kopā ar savās pažobelēs izperētajiem fondiem, centriem un inspekcijām ir apņēmusies iztērēt tikai tādēļ, lai nodrošinātu un attaisnotu vairāk nekā septiņdesmit bērnunamu pastāvēšanu Latvijā.
Tagad izrādās, ka šī nauda ir pietiekami liela, lai V. Dombrovskim būtu jāturas no tās lielgabalšāviena attālumā. Vismaz ministrijas darbinieki apgalvo, ka savas mēnesi ilgās ministrēšanas laikā tur neesot savu kāju spēris, bet esot gan vienu reizi aicinājis dažus ministrijas vadītājus uz valdības māju un apjautājies, kā viņiem klājas. Vai tādā gadījumā ministrs izpildīs valdības uzdevumu līdz 17. aprīlim iesniegt Finanšu ministrijā plānu izdevumu samazināšanai par 40%? “Jā,” atbild V. Dombrovska preses pārstāve Līga Krapāne. Tā paša 17. aprīļa rītā pie V. Dombrovska atnākšot vairāku ministriju ierēdņi ar vajadzīgajiem papīriem. Ministrs V. Dombrovskis tos parakstīs un noteikti pagūs iesniegt finanšu ministram Einaram Repšem, lai tas varētu atskaitīties Ministru prezidentam V. Dombrovskim, ka šādus papīrus saņēmis. Tādējādi atkārtosies tieši tas pats, kas marta beigās, kad visi ministri, V. Dombrovski ieskaitot, izdevumu samazināšanas plānu vietā iesniedza E. Repšem paskaidrojumus, kāpēc viņi izdevumus nesamazinās. Savukārt šie paskaidrojumi tika taisīti pēc copy – paste metodes no iepriekšējiem paskaidrojumiem, kādus ministrijas bija vairākkārt iesniegušas Ivara Godmaņa valdībai. Līdz ar valdību maiņu reāli mainījies ir tikai galvenais brēcējs par taupības nepieciešamību – iepriekš tas bija I. Godmaņa finanšu ministrs Atis Slakteris, kurš sāka stostīties pēc jautājuma, kā taupība izpaudīsies viņa vadītajā Finanšu ministrijā un tās pakļautības iestādēs. Tagad šī pati loma ir nonākusi pie V. Dombrovska. Viņa it kā vadītās BĢLM preses pārstāvis Taivo Trams atklāja, ka ministrija, t.i., tās darbinieki un iestādes, cerot atpirkties ar pusmiljonu latu – ar drīzāk 4% nekā 40% no ierēdņu barošanai atvēlētās naudas. Ministrija patiešām tikšot likvidēta, bet tās budžets kopā ar ierēdņiem pārdalīts starp citām ministrijām. Bērnu tiesību aizsardzības inspekcija ar Lailu Riekstu-Riekstiņu priekšgalā atgriezīšoties savā dzimtajā Labklājības ministrijā, bet Uzturlīdzekļu garantiju aģentūra turpmāk grozīšot naudu Tieslietu ministrijas uzraudzībā. Ierēdņi ir spējuši iestāstīt (vai Zaļajā ceturtdienā dzīvoja tādā pārliecībā, ka ir spējuši) politiķiem, kāpēc ģimenes nedrīkst turpmāk saņemt vairākus valsts pabalstus bērnu uzturēšanai no vienas un tās pašas Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras. Ģimenes taču kļūstot vismaz divreiz laimīgākas no tā, ka saņem atsevišķi 5 latus mēnesī no VSAA un 25 latus no UGF, jo divu valsts iestāžu rūpes par ģimeni ir divreiz vairāk un 5 un 25 lati atsevišķi esot daudz vairāk nekā uzreiz 5 + 25 lati.
Kas visu to izdomājis, un ko par to saka nozares ministrs V. Dombrovskis? “Nav noslēpums, ka par naudu lemj koalīcijas padome,” atgādināja L. Krapāne. Vai tādā gadījumā Latvijai vispār ir valdība un ko tā dara? L. Krapāne laipni apliecināja, ka jā – valdība Latvijā esot un V. Dombrovska personā tā nodarbojoties ar patiešām svarīgām lietām – ar mēģinājumiem kaut kā dabūt nākamos ārvalstu aizdevumus. V. Dombrovskim nemaz neesot laika interesēties par kaut ko citu. Tomēr tās pašas Zaļās ceturtdienas vakarā valdības preses dienests izplatīja paziņojumu par V. Dombrovska tikšanos “ar jauniešu Ministru kabinetu”. Proti, viena tante bija sapulcinājusi pārdesmit jauniešus un ievedusi valdības ēkā, kur, turpinot citēt valdības preses dienestu, “V. Dombrovskis aicināja jaunos līderus līdzdarboties valdības darbā, piedāvājot idejas un priekšlikumus un skaidrojot sabiedrībai valdības lēmumus”. Šo “jauno līderu” līmeni raksturoja fakts, ka kāds Valsts kancelejas darbinieks turpat pastāstījis viņiem, ka Latvijas valsts iestādēm mēdzot būt mājas lapas internetā. Jā, aizaizvakar par Ministru kabineta un tā mājas lapu esamību uzzinājuši jaunieši jau šodien būs gatavi “līdzdarboties valdības darbā” – laikam gan tikai V. Dombrovska līmeņa valdības darbā.
Jauniešu bariņi pa valdības ēku regulāri klīda Aigara Kalvīša valdības laikā un saucās ministru ēnas. Arī to varēja saukt par viņu “līdzdarbošanos valdības darbā”, jo valdībai nekāda darba nebija. Savus slavenos “treknos gadus” A. Kalvītis taču bija apsolījis ar nosacījumu, ka tie iestāsies, ja valdība neizdarīs lielas kļūdas. Tad nu valdība, lai nekļūdītos, nedarīja vispār neko. Lai sabiedrība būtu droša, ka valdība patiešām neko nedara, padzīvojušie onkuļi un tantes demonstratīvi amizierējās ar gados jauniem cilvēkiem. Viņi kļuva lieki, kad A. Kalvīša vietā valdībā nāca I. Godmanis ar savu rūpju pilno vaigu un prasībām, lai ministri amizierējas tikai ar viņu vien, t.i., pacietīgi noklausās Godmaņa bezgalīgās sarunas pašam ar sevi.
Ko varētu nozīmēt tagadējā jauniešu iegriešanās valdības mājā? Rodas aizdomas, ka V. Dombrovskis lielāko daļu sava laika pavada ieslēgts koalīcijas padomes pagrabā, kur viņu iedresē pateikt SVF pārstāvjiem to, ko koalīcijas padome uzskata par vajadzīgu. Zaļajā ceturtdienā viņš bijis izlaists laukā no pagraba pret solījumu pavadīt savu laiku pilnīgi tukši un, pasarg, Dievs, nepildīt ne Ministru prezidenta, ne bērnu, ģimenes un integrācijas lietu ministra pienākumus. Valdības preses dienesta izplatītais paziņojums apliecina koalīcijas padomes locekļiem, ka V. Dombrovskis nav viņus piekrāpis. Iespējams tomēr, ka V. Dombrovska rīcībai un paziņojumam par to ir pavisam cita jēga – varbūt tas ir izmisuma pilns, bet asprātīgs veids, kā paziņot SVF par to, ar ko viņiem Latvijā darīšana.
Avots: NRA.lv / Arnis Kluins
