Kaismīgas diskusijas patlaban Saeimā notiek par privatizācijas procesa noslēgšanu. Ekonomikas ministrija iesniegusi parlamentā likumprojektu pakotni, par 30 gadus ilgušās reformas pabeigšanu. Tā cita starpā paredz arī pēc trīs gadiem dzēst atlikušos privatizācijas sertifikātus.

Neiztērēto sertifikātu joprojām ir gana daudz un daļa opozīcijas partiju aizstāv ideju, ka tie jāsaglabā mūžīgi, lai to īpašnieki nevērstos tiesā pret valsti.

Ekonomikas ministrija iecerējusi beidzot pabeigt privatizācijas procesu Latvijā. Kā teicis kādreizējais premjers Māris Gailis – valsts džinu izlaida no pudeles, valstij tas jādabū atpakaļ. Taču Saeimā privatizācijas pabeigšanai uzradušies pretinieki .

Pēc neatkarības atgūšanas Latvija centās radīt labvēlīgu vidi privātā kapitāla darbībai. Okupācijas laika kopīpašumu novērtēja un izdalīja strap iedzīvotājiem, izmantojot privatizācijas sertifikātus. Ar tiem bija iespēja piedalīties dzīvojamā fonda privatizācijā un kļūt par valsts un pašvaldību īpašumu līdzīpašniekiem. Priekšlikums nāca no Tautas frontes vadības. Sertifikātus izmantoja, lai radītu vienlīdzīgus nosacījumus visiem.

“Es savus privatizācijas sertifikātus esmu ieguldījis privatizējot zemi zem manas mājas, un vēl zemi, kas man tika piešķirta lietošanā,” raidījumā “Deviņdesmitie” citēts Vilis Krištopāns.

“Man viņi mājās koferī guļ. (Jautājums: Kāpēc neesat izlietojis?) Nav laika, jāstrādā daudz,” raidījumā “Deviņdesmitie” izteicies Dzintars Rasnačs.

1994. gadā pieņēma lēmumu sertifikātus ļaut izmantot valsts un pašvaldību uzņēmumu privatizācijā. Viena privatizācijas sertifikāta nominālvērtība bija 28 lati jeb 37 eiro. Vidējā darba alga tolaik bija zem 40 latiem. Daudzi savus sertifikātus pārdeva. Otrreizējā tirgū to cena noslīdēja līdz pat 50 santīmiem. Parādījās starpnieki, kas uzpirka sertifikātus lielos apjomos.

Par sertifikātiem līdz 2003. gadam tika privatizēti 394 000 dzīvokļu, vairāk nekā 1,2 miljoni hektāru zemes, 128 miljoni uzņēmumu akciju un citi valsts un pašvaldību īpašumi.

Jau no 2005. gada ekonomikas ministrija cenšas privatizācijas procesu Latvijā pabeigt. Saeimā patlaban iesniegtie likumu grozījumi nosaka privatizācijas sertifikātu derīguma gala termiņu – 2026. gada 31. decembris. Pēc tā neizmantotie privatizācijas sertifikāti tiks dzēsti. Ekonomikas ministrijā uzsver, no iedzīvotājiem piešķirtajiem sertifikātiem (kopā piešķīra 112 380 000 sertifikātu, palika 1 980 000) neizmantoti palikuši vien nedaudz mazāk kā 2% (1,8%) , bet to kopējā nominālvērtība ir diezgan liela – 70 miljoni eiro. (70 400 000 miljoni)

Sertifikātu kontus apkalpo kādreizējā Privatizācijas aģentūra, tagad SIA “Publisko personu aktīvu pārvaldītājs Possesor”. Un ik gadu tas izmaksājot ap 400 tūkstošiem eiro.

Ekonomikas ministrijas Juridiskā departamenta direktors Kaspars Lore norāda: “Šajā stadijā valsts ja ne zaudē, tad neiegūst nekādus ienākumus no šī te privatizācijas procesa. Bet ir kaut kādas saistības, kuras ir jāpabeidz. Tāpēc mēs cenšamies ielikt kaut kādā laika rāmī, lai beigu beigās tas negultos uz sabiedrības pleciem. (NP: Vai ministrijas rīcībā ir saraksts ar pieciem lielākajiem sertifikātu turētājiem?) Nē, ministrijas rīcībā nav šāds saraksts.”

“Possesor” neatklāj kontu turētāju vārdus. Zināms, ka 100 un vairāk privatizācijas sertifikātu ir 757 fizisku personu kontos un 20 juridisku personu kontos. Par to, ka privatizāciju sertifikātu pirkšana un pārdošana joprojām notiek, pārliecinājās arī “Nekā personīga”.

NP: “Es internetā skatos jūs tirgojat privatizācijas sertifikātus, pareizi?”
SIA “MVU attīstības centrs” pārstāve: “Jā.”
NP: “Par cik jūs pārdodat?”
SIA “MVU attīstības centrs” pārstāve: “32 eiro ir standarta cena. Cik jums ir nepieciešams?”
NP: “Es gribētu 10.”
SIA “MVU attīstības centrs” pārstāve: “Tie ir 32 eiro (par vienu sertifikātu)”.
NP: “Un, ja es pirktu vairāk, tā cena būtu mazāka?”
SIA “MVU attīstības centrs” pārstāve: “Skatoties cik, tie būtu vairāki simti..ja kādi 300 -500, tad mēs varam drusciņ samazināt to cenu.”

Sazvanītā firma atrodas vienā adresē ar Privatizācijas sertifikātu īpašnieku un tirgotāju biedrību. Tā vērsusies Saeimas Tautsaimniecības komisijā, iebilstot pret plāniem privatizācijas sertifikātus pēc 3 gadiem dzēst. Biedrība deputātiem iesniegusi zvērināta advokāta Jāņa Kārkliņa atzinumu. Tajā teikts, ka tiks pārkāpts tiesiskās paļāvības un tiesiskās noteiktības princips, jo, laikā, kad tika laisti apgrozībā privatizācijas sertifikāti, īpašnieki paļāvās, ka tiem būs ekonomisks segums mūžam.

Advokāts saskata augstus tiesvedības riskus un valstij esot jādomā par alternatīviem piedāvājumiem- ļaut privatizācijas sertifikātu īpašniekiem iegādāties valstij pilnībā vai daļēji piederošus uzņēmumus. Atzinumā minēts “airBaltic”, “Latvijas Mobilais telefons”, “Tet”. Advokāts uzskata, ka privatizācijas sertifikātu īpašniekiem būtu jādod tiesības iegādāties arī valsts uzņēmumu akcijas, kuras plānots kotēt biržā. Atzinumā norādīts “Latvijas pasts”, “Ldz Cargo” un “airBaltic”.

2023. gada 6. decembris, Saeimas Tautsaimniecības komisijas un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas kopsēde.

Zv. advokāts Kristaps Zaķis norāda: “Ir ļoti viegli pateikt, sertifikāts tiks dzēsts 2026. gadā 31. decembrī, bet faktiski ko tas nozīmē? Ka valsts nodarbojas savā veidā ar tādu īpašumu sagrābšanu no savas puses. Faktiski es to pielīdzinātu nacionalizācijai. Nav problēmu ar tiem sertifikātiem, kur cilvēki aizgājuši mūžībā. 10 gadi ir pagājuši, tā ir bezmantinieku manta, bet ir gan fiziskas, gan juridiskas personas, kurām šie te sertifikāti ir un viņi ar to rēķinās.”

Ekonomikas ministrijas Juridiskā departamenta direktors Kaspars Lore skaidro: “Šai gadījumā mēs nevaram nekādā gadījumā piekrist šai atzinumā sniegtajam vērtējumam un Satversmes tiesas riskiem, jo process ir bijis diezgan garš, tā ietvaros valsts un pašvaldība ir piedāvājusi diezgan daudz mantas, lai dzēstu sertifikātus pilnā apmērā. Un svarīgākais, ka process nav vienpusējs, bet divpusējs. Personai pašai jāvēlas šos sertifikātus bija iztērēt uz to mantu, ko valsts un pašvaldības bija piedāvājusi.”

Uzņēmumu reģistra informācija liecina, ka Privatizācijas sertifikātu īpašnieku un tirgotāju biedrību vada Igors Ronis. Linkedin viņš parādās kā kādas Kipras firmas konsultants. Biedrības valdē darbojas arī kādreizējais “Latvijas Krājbankas” viceprezidents Andrejs Surmačs, kurš ir apsūdzētais krimināllietā par 90 miljonu eiro aizplūšanu no “Krājbankas” un arī atbildētājs bankas likvidatora ierosinātajā civillietā. Īsu brīdi Surmačs bijis partijas “Saskaņa” Saeimas frakcijas konsultants. Biedrības viedoklim, ka privatizācijas sertifikātus dzēst nevar, piekrīt Saeimas opozīcija.

Saeimas deputāts Ainārs Šlesers (Latvija Pirmajā vietā) norāda: “Tautsaimniecības komisijā es skaidri arī pateicu viedokli, ka man rada bažas šis priekšlikums. Jo pieņemot lēmumu, ka sertifikāti beigs pastāvēt, automātiski veidojas prasība pret valsti. Es domāju, ka būs veikli advokāti, kuri apvienos sertifikātu īpašniekus, griezīsies tiesā pret valsti un gala rezultātā tiesa nolems, ka ir jāizmaksā kompensācija pēc nominālvērtības. Rezultātā šie 70 plus miljoni eiro aizies valstij no kabatiņas kādiem veikliem darboņiem. (NP: Aivaram Lembergam bija daudz privatizācijas sertifikātu, savulaik vēl “Krājbankā”.) Es nezinu, man viņi (sertifikāti) nekad nav bijuši. Bet es uzskatu, ka tā vienkārši pārtraukt – radot precedentu, ka var vērsties pret valsti, tas nebūtu pareizi.”

Saeimas deputāts Andris Kulergs (“Apvienotais saraksts”) norāda: “Lasot juridiski, tur ir minēti arī Satversmes tiesas riski. Tiesvedības riski.Tieši mana pozīcija Tautsaimniecības komisijā bija par to, ka mēs nevaram bez ļoti padziļināta izvērtējuma iet uz priekšu, ja ir šādi juridiski riski. Es negribu, lai man balss nozīmētu to, ka papildu tam, ka jau mums tāpat ir izdevumi, lai uzturētu sertifikātu sistēmu, vēl papildu ir tiesvedības riski.”

Saeimas deputāts Jānis Patmalnieks (“Jaunā Vienotība”) pauž: “Manuprāt, tie grozījumi pašlaik ir taisnīgi. Jo viņi paredz, ka ir noteikts pārejas periods, kurā šie te sertifikāti ir izmantojami. Eventuāli ir kaut kāds pārpalikums šiem privatizācijas sertifikātiem, bet nekad nav bijis kaut kāds (valsts) apsolījums, ka tā būs nauda, par kuru varēs iegūt vai nu valsts obligācijas, vai vēl kaut ko tam līdzīgu.”

Saeimas Tautsaimniecības komisijas priekšsēdētāja Skaidrīte Ābrama (“Progresīvie”) norāda: “Tas jautājums, protams, ir diskutējams, tur bija par un pret viedokļi. Biedrības teiktais izraisīja papildu diskusijas. Bet, paļaujoties, ka tieslietu ministrija arī to ir vērtējusi, vai tur varētu būt satversmības riski, es nedzirdēju, ka tur varētu būt kaut kādi ierobežojumi tiem, kuriem ir sertifikāti vēl ir.”

Ekonomikas ministrijas iesniegtos likumprojektus par privatizācijas pabeigšanu un privatizācijas sertifikātu aprites beigām plānots skatīt pirmajā lasījumā nākamās ceturtdienas Saeimas sēdē.

Foto: Saeimas kanceleja