Oktobrī noslēdzās 2016. gadā izsludinātais AS “Rīgas Satiksme” 90 miljonu eiro iepirkums par tiesībām Rīgā pārvadāt pasažierus ar mikroautobusiem. Pie līguma tika “Rīgas satiksmes “darbinieka, “Gods kalpot Rīgai” biedra Aleksandra Brandava uzņēmums “Rīgas mikroautobusu satiksme”. Jaunais līgums ir spēkā no decembra. Viena pasažiera pārvadāšana mikroautobusā tagad izmaksā eiro un trīsdesmit četrus centus. Pasažieriem biļetes cena nemainās – par braucienu jāmaksā eiro piecpadsmit. Starpību – divdesmit centus jāpiemaksā “Rīgas Satiksmei”. Gadā, pēc “Rīgas Satiksmes “valdes priekšsēdētāja aplēsēm tie varētu būt 6-7 miljoni eiro, vēsta TV3 raidījums “Nekā personīga”.

Busiņu pakalpojuma iepirkumu organizēja Bemhena vadītā valde, iepirkumu komisiju vadīja Volkinšteins. Tagad abi ir cietumā. Jaunais “Rīgas Satiksmes” vadītājs Anrijs Matīss līdz šim dāsni lobēto mikroautobusu satiksmes pakalpojumu grib ierobežot.

Lai nokļūtu no pilsētas nomalēm uz centru un atpakaļ rīdzinieki var braukt ar “Rīgas Satiksmes” braucamajiem vai izmantot privāto mikroautobusus. Busiņi Rīgā skaitās paaugstināta komforta transports, lai gan cena par vienu braucienu neatšķiras no pārējā pilsētas transporta.

No 2012. gada minibusu pakalpojumu pilsētā sniedz viena firma – “Rīgas mikroautobusu satiksme”. Ik gadu tā pārvadā 12 miljonus pasažieru. Tai līgums ar “Rīgas Satiksmi” beidzās 2018. gada sākumā. Taču arī nākamajā iepirkumā firma uzvarēja un varēs pilsētniekus pārvadāt vēl astoņus gadus.

“Rīgas mikroautobusu satiksme” ir uzņēmumu “B-Bus” un “Sabiedriskais autobuss” pilnsabiedrība. Tā izveidota 2012. gadā. Ar krietnu peļņu strādā visi – gan pati pilnsabiedrība, gan tās dalībnieki. Uzņēmumu B-Bus un Sabiedriskais autobuss īpašnieks ir Beļģijā reģistrēta kompānija “B – international”. Lai arī iepriekš bija ziņas, ka uzņēmumu kontrolē Rīgas satiksmes darbinieks un partijas “Gods kalpot Rīgai” ietekmīgs biedrs Aleksandrs Brandavs, tomēr viņš to noliedza un centās izvairīties no tiešām atbildēm.

No 2018. gada Latvijā palika stingrāki naudas atmazgāšanas novēršanas likumi. Visām firmām bija jādeklarē patiesie labuma guvēji, kas līdz šim varēja slēpties ārvalstīs reģistrētās firmās. Tagad komercreģistrā atrodams, ka Brandavs ir patiesais labuma guvējs gan SIA B-Buss, gan līdz ar to arī SIA “Rīgas mikroautobusu satiksme”. Tas nozīmē, ka viņš kontrolē uzņēmumu, kas sniedz pakalpojumu “Rīgas satiksmei”, un tajā pašā laikā no “Rīgas satiksmes” puses kā Elektronisko norēķinu un projektu daļas vadītājs un no Rīgas kartes kā valdes loceklis kontrolē savstarpējos norēķinus.

“Rīgas mikroautobusu satiksmei” bizness arvien iet uz augšu. Pavasarī uzņēmums ieguva tiesības pārvadāt skolēnus un pensionārus, par kuru braucieniem maksā pašvaldība. No decembra papildus parastajai biļetes cenai eiro piecpadsmit, firma no “Rīgas satiksmes” par katru pārvadāto pasažieri saņem vēl divdesmit centus. “Rīgas Satiksmei” tas mēnesī rada 700 tūkstošu zaudējumus.

Lai izvēlētos minibusu pakalpojumu sniedzēju nākamajiem 8 gadiem, “Rīgas Satiksme” iepirkumu izsludināja jau 2016. gadā. Ar Brandava uzņēmumu centās konkurēt uzņēmumi, kur īpašniekos ir ekspremjera Andra Šķēles ģimene un Itera Latvija prezidens Jurim Savickis. Liepājas autobusu parka un sabiedrības Nordeka apvienība centās apstrīdēt nolikuma punktus, kas prasīja aprakstīt jaunus maršrutus, prognozēt iespējamo pasažieru plūsmu un raksturot iecerētos biļešu veidus. Lai tos sagatavotu, bija jāsadarbojas ar SIA „Rīgas karte”. Šī uzņēmuma valdes loceklis ir Aleksandrs Brandavs. Tādējādi ieceres būtu jāapspriež ar personu, kas ir otra pretendenta „Rīgas mikroautobusu satiksme” patiesais labuma guvējs.

“Tas viss likās dīvaini. Mēs piedalījāmies, iztiesājāmies, kā es teicu, aizgājām līdz Augstākajai tiesai, prasot izdot labvēlīgāku administratīvo aktu par šo te nolikumu, pozitīvi ņemot, mūsu prasības formāli arī tika apmierinātas, taču saimnieciski mēs nevarējām uzvarēt pēc punktu skaita, jo palika tie punkti…. Ja cena bija 50 procenti, tad pakalpojuma apraksts bija 20 punkti, tad nebija skaidrs, kā tad viņi īsti vērtēs, pastāvēja liels risks. Bija absolūti skaidrs pēc tās situācijas, ka mēs maksimālo punktu skaitu nedabūsim,” raidījumam skaidro AS ”Liepājas autobusu parks” valdes priekšsēdētājs Leonīds Krongorns.

Krongorna pārstāvētie uzņēmumi bija rēķinājuši, ka ar eiro piecpadsmit pietiktu, lai par 10 miljoniem iepirktu nepieciešamos 170 busiņus un astoņu līguma darbības gadu laikā arī nopelnītu. Tomēr piedāvājumu uzņēmums neiesniedza un “Rīgas mikroautobusu satiksme” palika vienīgais pretendents.

Jaunais līgums darbību sāka decembrī. Ar to mainījās norēķinu kārtība. Līdz šim Rīgas mikroautobusu satiksme saņēma 1,15 par katru braucēju. Jaunajā līgumā brauciena pašizmaksa ir eiro un trīsdesmit četri centi. Tā kā biļetes cena nav mainīta, tad starpību jāpiemaksā busiņu pakalpojuma pasūtītājam – “Rīgas Satiksmei”. Turklāt pašvaldība ir atļāvusi četrpadsmit mikriņu maršrutos braukt arī skolēniem un pensionāriem, par kuru braucieniem maksā pilsēta. Ieņēmumi no šiem pasažieriem iet secen “Rīgas satiksmes” kasei, tāpēc uzņēmuma zaudējumi no apakšuzņēmuma darbības ir vēl lielāki.

“Protams, šos zaudējumus būtu jākompensē, un tas ir jautājums attiecīgi Rīgas domei, kādā veidā šos zaudējumus kompensēt, bet jāsaka, tā, ka šobrīd Rīgas satiksmes aprēķinātā pašizmaksa vienam braucienam ir 1,175 eiro. Ja mēs salīdzinām šos te skaitļus, tad mēs redzam, ka mūsu apstiprinātā pašizmaksa nesedz Rīgas mikroautobusu satiksmes cenu, kas ir noteikta konkursā. Mums noteikti šī pašizmaksa būtu jāpalielina. Pretējā gadījumā, ja mēs projicējam decembri uz šo gadu, tie zaudējumi var sastādīt 6 – 7 miljonus eiro,” norāda Anrijs Matīss.

“Rīgas Satiksmei” viena brauciena pašizmaksa ir apstiprināta 2015. gadā. Tā jau no 2017. gada nesedz uzņēmuma izmaksas. Pašizmaksa nav celta, jo tas ir politiski jutīgs jautājums. Būtisks pieaugums ļauj apšaubīt uzņēmuma vadības spēju strādāt saimnieciski. Tāpēc uzņēmums katru gadu prasa domei samaksāt zaudējumus. Pagājušajā gadā starpība starp formālo un patieso cenu bija jau vairāk nekā 17 miljoni eiro. Līgums ar “Rīgas mikroautobusu satiksmi” to palielina par 6 līdz 7 miljoniem eiro. Zaudējumus varētu mazināt, samazinot “Mikroautobusu satiksmei” uzticētos pārvadājumus.

“Šeit ir jautājums par efektivitāti. Tātad pirmām kārtām ir jāskatās, tos maršrutus, kur RMS pārvadājumi ir lētāki un izdevīgāki, nekā pašas Rīgas satiksmes maršruti,” skaidro “Rīgas satiksme” valdes priekšsēdētājs.

“Jāpārdomā ir vēl viena būtiska lieta, kas ir. Ieviestās atlaides RMS maršrutos. Jo pēc būtības mikroautobusu satiksme ir paaugstināta komforta pakalpojums un cilvēki kas viņu izmanto, viņiem tiek nodrošināts ātrums, ērtības un tā tālāk. Bet, ja mēs piemērojam atlaides, tad tie cilvēki, kas ir gatavi maksāt par šo pakalpojumu, vienkārši netiek šajos autobusiņos iekšā,” norāda Matīss.

Šie lēmumi būs sāpīgi “Rīgas satiksmes” un Rīgas kartes darbiniekam Aleksandram Brandavam. Viņu sagaida vēl kāds nepatīkams notikums. Matīss uzskata, ka Brandavs nevar vienlaikus strādāt “Rīgas satiksmē”, uzņēmumā Rīgas karte un kontrolēt arī Rīgas mikroautobusu satiksmi.

“Man šādi jautājumi arī bija, kā tas tā nākas un es saprotu, ka esot bijuši pat KNAB pozitīvi atzinumi, bet es esmu uzdevis vēlreiz juristiem lūdzis pārvērtēt, vai tiešām šeit neveidojas interešu konflikts un vai tiešām šeit nav nepieciešams kaut kādas darbības, jo es nevaru iedomāties situāciju, ka mēs diskutējam Rīgas satiksme ar Rīgas mikroautobusu satiksmi un abās galda pusēs sēž viens un tas pats cilvēks. Tas nav pieņemami,” uzskata Matīss.

Šobrīd Rīgas satiksmes valde jau esot atsaukusi atļauju Brandavam apvienot Elektronisko norēķinu un projektu daļas vadītāja amatu ar valdes locekļa amatu SIA “Rīgas karte”. Viņam mēneša laikā jāizlemj, palikt vienā vai otrā uzņēmumā.

Brandavs “Nekā personīga” aicinājumam izteikt savu viedokli par jauno situāciju neatsaucās. Uzņēmums “Rīgas mikroautobusu satiksme” atsūtīja atbildi, no kuras var noprast, ka uzņēmums negrasās atteikties no izdevīgajām pozīcijām.

Pilnsabiedrības Rīgas mikroautobusu satiksme atbilde Nekā Personīga: “Uzņēmums pagājušajā nedēļā tikās ar Rīgas Satiksmi, kurā tika skatīts jautājums par Rīgas Satiksmes gatavošanos maršrutu tīkla optimizācijai. Izvērtēšanas process joprojām turpinās, un Rīgas mikroautobusu satiksmei kā pakalpojuma sniedzējam būs viedoklis, ko iesniegsim Rīgas Satiksmei. Jebkurā gadījumā izmaiņas kustību sarakstos apstiprina Rīgas Domes Licencēšanas komisija.”

Rīgas domes Pasažieru komercpārvadājumu licencēšanas komisiju jau no 2013. gada vada Saskaņas deputāts Vadims Faļkovs. No janvāra viņš ir arī Satiksmes un transporta lietu komitejas priekšsēdētājs. Viņš aizstāv “Rīgas Mikroautobusu satiksmi” – bez uzņēmuma nevarot iztikt, konkurence par pasažieriem abu uzņēmumu starpā nemaz tik liela neesot, maršruti sakrītot tikai daļēji.

“Dotajā brīdī, kā es jau teicu, cilvēki strādā salīdzinot datus, un tie maršruti, kas ir ne visai veiksmīgi, jā varbūt tur kaut ko pārskatīs. Bet nu to var zināt pēc divām trim nedēļām, ne ātrāk. Visa tā salīdzināšana neies tik ātri. Cik man ir zināms, tad dotajā brīdī arī RMS gatavojas samazināt savu kustības intensitāti par dažām līnijām, jo tur pieprasījuma nav. Attiecīgi, tas viss kaut kāda veidā es ceru, normalizēsies,” pauž Faļkovs.

Arī atļauja mikriņos bez maksas braukt pensionāriem, skolēniem un citiem atlaižu saņēmējiem esot bijis tikai eksperiments. Tagad izvērtēšot rezultātus un lemšot, vai tas bijis veiksmīgs un ir saglabājams.

Foto: RS