“Tieši no energoresursu iespējām un tā, kā mēs spēsim pārorientēties nākotnē, būs atkarīga mūsu konkurētspēja, mūsu tautsaimniecības izaugsme,” sacīja Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa, parlamentā atklājot diskusiju “Latvijas enerģētikas izaicinājumi 2050.gadam”.

Saeimas priekšsēdētāja atzīmēja, ka 2022.gads bija pagrieziena punkts. Energoresursu cenas Krievijas kara Ukrainā dēļ strauji pieauga, un mēs redzējām, kā agresorvalsts tos izmanto kā instrumentu, lai Eiropu – mūs visus – šantažētu, sacīja D.Mieriņa, akcentējot, ka energoresursi ir viens no kara elementiem. Saeimas priekšsēdētāja atzīmēja, ka šajā laikā sākām plašāk izmantot citas iespējas, tostarp mājsaimniecībām uzstādot saules paneļus. “Esam spējuši atteikties no agresorvalsts gāzes, esam pateikuši stingru “nē” šo valstu energoresursiem un esam pieņēmuši lēmumu, ka 2025.gadā atvienojamies no Krievijas un Baltkrievijas elektroapgādes tīkla,” pauda D.Mieriņa, uzsverot, ka izaicinājumu joprojām netrūkst.

Saeimas priekšsēdētāja akcentēja, ka tas ir jautājums arī katram pašam no mums, kā spējam izvērtēt patērēto enerģiju un tās taupīšanu, cik liela ir pieslēguma jauda un kā varam siltināt savas mājas un mainīt apkures sistēmas. Mums ir jāspēj izglītot sabiedrību, palīdzot saprast, kādas iespējas varam izmantot, sacīja D.Mieriņa.

Saeimas priekšsēdētāja konferences dalībniekus aicināja rast ceļa karti, ar kuru mēs visi kopā esam gatavi virzīties uz priekšu un tālāk nest mūsu lielos uzdevumus un stratēģiskos mērķus.

Diskusijā Klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis deputātus iepazīstināja gan ar enerģētikas sektora izaicinājumiem, gan ar ministrijas izstrādāto ceļa karti Latvijas enerģētikas stratēģijai. Tāpat diskusijas dalībnieki pārsprieda aktuālos jautājumus ar nozares ekspertiem un politikas veidotājiem.

Foto: Valsts kanceleja