Kaut arī Pārtikas un veterinārais dienests turpina izmaksāt medniekiem prēmijas par katru nošauto sivēnmāti, Āfrikas cūku mēra jau tā nomocītajai sugai šobrīd tiek likts relatīvs miers. Cūkām sadzimuši sivēni, un viņu atstāšana bez mammām nozīmētu mokošu bada nāvi. Medību ētika šādi rīkoties aizliedz.
Pēc trīs gadu pūliņiem Āfrikas cūku mēra apkarošanā mežacūku populācija Latvijā sarukusi vairāk nekā uz pusi. Daļa Kurzemes un Zemgales joprojām ir slimības neskartas. Tikmēr Vidzemē un Latgalē cūku ir pat par divām trešdaļām mazāk. Latvijas Mednieku savienības vadītājs Jānis Baumanis stāsta, ka vīruss izplatās mozaīkas veidā. Ir vietas arī Latgalē, kur, pēc vietējo mednieku novērojumiem, cūku ir tikpat, cik pirms trim gadiem. Un ir tādas, kur mēris gājis pāri, taču mežacūkas vienalga sastopamas.
Kāda nāve humānāka
Sākotnējais uzskats, ka mirstība no Āfrikas cūku mēra ir simtprocentīga, vairs nav spēkā. Ja vīruss iekļūst slēgtā fermā, tur patiešām inficējoties visas. Taču brīvā vidē cūkas izdzīvo. Daļa neinficējas, daļa – arī ja inficējas, mēri izslimo, bet neiet bojā. Kas ar šīm mežacūkām notiks, inficējoties atkārtoti, droši nav zināms. Taču pēc analoģijas ar gripu – izslimošana nerada imunitāti. Nekādas cūku masveida izšaušanas, kā uz to bija cerējuši veterinārie epidemiologi, mežos gan nenotiek. Cūkām ir jauni sivēni, un vairākums mednieku respektē medību ētiku. «Ja sivēniem jāiet bojā, tad labāk no vīrusa nekā mokošā bada nāvē, mednieku dēļ. Sivēni vieni paši bez mātēm nespēj izdzīvot,» skaidro J. Baumanis. Ja arī kādi paraugi PVD tiekot nogādāti, tad tie ir no jaunajām, neapbērnotajām sivēnmātēm. Veterinārārsti gan iebilst, ka sivēnam nāve no vīrusa nebūt nav mazāk mokoša, turklāt pirmās parasti inficējas un nobeidzas tieši viņu mammas.
Varbūt neko nedarīt
Stratēģiskais mērķis, samazinot mežacūku populāciju, ir kavēt slimības tālāku ģeogrāfisku izplatīšanos un jo īpaši – pasargāt no inficēšanās mājas cūkas. Slimība šo plānu pārāk nerespektē. Tāpēc Eiropas Savienības ekspertu vidū ir arī tāds viedoklis, ka efektīvāk būtu nedarīt neko. Vīruss nogalina efektīvāk nekā cilvēks. No otras puses – nav zināms, cik šādā risinājumā būtu cietušas mājas cūku fermas. Un statistika liecina – pašreizējiem pretmēra pasākumiem ir pozitīva ietekme. NRA.lv par tiem stāsta PVD Veterinārās uzraudzības departamenta direktore Kristīne Lamberga. Mēra savaldīšanai mežacūku populācijā ir ieviesta paraugu noņemšanas sistēma – katra nomedīta vai atrasta cūka tiek izmeklēta. Mežacūku piebarošanā ir ierobežojumi, lai tā nekļūtu par uzbarošanu. Veicināta tiek selektīva medīšana. Pa visu valsti izvietoti konteineri cūku līķu savākšanai – lai maksimāli samazinātu vīrusa koncentrāciju vidē. Visbeidzot tiek īstenotas izglītojošas kampaņas medniekiem. Mājas cūkām ir būtiski pastiprināti biodrošības un uzraudzības pasākumi.
Tas viss kopumā ir devis rezultātu. Mežacūku skaits no 74 000 2013./2014. gada sezonā nokrities uz 23 000 šajā. 2014. gadā fermās tika konstatēti 32 uzliesmojumi. Šogad tikai četri.
Čehija ķeras pie salmiņa
Pēdējo reizi masveidā izkaut cūkas nācās samērā nesen – uzņēmuma Latgales bekons novietnē. Vīruss tika konstatēts piecos no septiņiem korpusiem, kuros tika turētas cūkas. Likvidēti 6000 dzīvnieku. K. Lamberga stāsta, ka, neraugoties uz citu kļūdām un dramatiskiem piemēriem, joprojām daudzas komercfermas pret biodrošības pasākumiem izturas vieglprātīgi. Un arī šajā konkrētajā gadījumā – vīruss, visticamāk, ievests ar pavirši dezinficētu transportu.
Protams, Āfrikas cūku mēris nav tikai Latvijas problēma. No Baltijas valstīm un Polijas tas turpina izplatīties tālāk Eiropā. Nupat sērga pirmo reizi konstatēta Rumānijā, nesen bijis gadījums arī Moldovā. Bet Čehija valsts austrumos būvē 45 kilometrus garu elektrisko žogu, lai pasargātu mājas cūkas Zlīnas apgabalā no mežacūkām. To populācija ir milzīga – ap 300 000, un konstatēti jau 72 saslimšanas gadījumi. Jāatgādina, vakcīnas pret Āfrikas cūku mēri nav. Tāpēc čehu valdība ķeras pie salmiņa – žoga. Pērn Čehija saražoja 220 000 tonnu cūkgaļas, un mēra atnākšana šai nozarei rada nopietnu ekonomisko apdraudējumu.
Imants Vīksne
Foto:Kathy2408/https://pixabay.com/en/users/Kathy2408-5562794/https://creativecommons.org/licenses/by/2.0/
