Valdība šonedēļ sāka samierināt sevi un sabiedrību ar faktu, ka no uzņēmumam Liepājas metalurgs galvojumam iztērētās summas valsts ne tikai neko neatgūs, bet vēl piemaksās par savu zaudējumu norakstīšanas procedūrām.
Šonedēļ valdība ne tikai pieņēma savai zināšanai aktuālo aprēķinu par Liepājā pazaudētās naudas lielumu, bet arī atvēlēja izpaust šo noslēpumu sabiedrībai. Jāpaskaidro, ka noslēpuma saturs jau tāpat bija zināms visiem, kuri to vēlējās zināt. Grūtāk saprast, kāpēc Maksātnespējas administrācija izvēlējās maksātnespējas administratoru eksāmenu kā līdzekli, lai tiktu vaļā no uzņēmuma KVV Liepājas metalurgs (LM) administratora Guntara Kora. Vismaz līdz šim zināmais nesola, ka G. Kora jau izsludinātās izsoles varētu kļūt par zelta raktuvēm nākamajam administratoram, raksta NRA.lv.
Publiski atzīt naudas zaudēšanu valdība uzticēja Privatizācijas aģentūras (PA) valdes priekšsēdētājam Vladimiram Loginovam. Viņa vadītā iestāde ir pārņēmusi prasījuma tiesības pret LM no Valsts kases, lai attīrītu tās bilanci jeb turētu tālāk no Latvijas kreditoru acīm. PA ir veikusi līdzīgu procedūru un nodevusi prasījuma tiesības pret LM savam meitasuzņēmumam FeLM. «Patlaban izsludinātas sešas izsoles, kurās izsola mantu, kas ieķīlāta par labu
SIA FeLM, un izsoļu kopējā sākumcena ir aptuveni septiņi miljoni eiro. Negribētu spekulēt par to, kādu summu izsolēs izdosies atgūt, taču tā netuvosies 60 miljoniem,» sacīja V. Loginovs pēc valdības sēdes.
LM mantas pircējiem tiek piedāvāts it kā fantastiski vilinošs darījums – nopirkt īpašumu vairāk nekā desmit reizes lētāk, nekā skaitās iztērēts šā īpašuma radīšanai. Runa ir par LM elektrisko tēraudkausēšanas krāsni ar visu tās aprīkojumu (cehu), ko piedāvā par 5,35 miljoniem eiro. Tik daudz palicis pāri no 60 miljoniem latu, par kādu summu 2010. gada janvārī toreizējais finanšu ministrs Einars Repše izsniedza galvojumu LM vecās krāsns nomaiņai ar jaunu krāsni. Tas izdarīts tika, un jauno krāsni pat izdevās uz neilgu laiku iedarbināt, kas liek ticēt, ka krāsns nav no plastmasas un kartona izveidota dekorācija un krāsnij iztērētā nauda nav tiešā veidā nozagta, taču zaudēta tā tomēr ir. Nav dzirdēti varianti, kā vienreiz uzstādītu – iebetonētu u.tml. – krāsni varētu izjaukt un atkal salikt labākā veidā un vietā. Pēc izjaukšanas kausēt varēs ne šajā krāsnī, bet pašu krāsni kā metāllūžņus kādā citā krāsnī. Savukārt krāsns izjaukšanas un aizvešanas izdevumi var izrādīties lielāki par metāllūžņu cenu.
Valsts galvojums uz papīra izskatījās labi nodrošināts, jo valsts par savu galvojumu tagad drīkst savākt ne vien jauno krāsni, bet praktiski visu uzņēmuma mantu. Diemžēl tās sākotnējais novērtējums kopā ir tikai aptuveni pusotra miljona eiro. Varētu gan precizēt, ka tas ir mantas atlikums pēc vairākus gadus ilgiem darījumiem, kuros šī manta jau tika vienreiz pārdota un pēc tam atkal nacionalizēta. Valsts prasījuma tiesības tas mazliet samazināja gan ar naudas atgūšanas, gan norakstīšanas metodēm. Vienas un tās pašas mantas daudzreizēja pārdošana šķiet ienesīga, bet ar atrunu, ka tā saistīta ar tiesāšanās izdevumiem un riskiem. Kā zināms, LM 2015. gadā nopirkušie ukraiņi iesūdzējuši Latviju starptautiskā šķīrējtiesā un prasa atpakaļ naudu, ko viņi šeit iztērējuši.
G. Kora kļūšana par LM maksātnespējas administratoru Neatkarīgajā aprakstīta 2016. gada 19. septembrī. «Esmu paveicis visu melno darbu,» viņš teica Neatkarīgajai vakar sakarā ar to, ka tagad tiek nomainīts. Ar melno darbu šajā gadījumā domātas patiešām daudzās juridiskās, grāmatvediskās un tehniskās procedūras, lai īpašumu varētu pārdot. Tādā gadījumā nākamajam administratoram atliks grābt savus procentus no izsolēs savāktās naudas, ja vien nebūtu bažu, ka izsoļu ieņēmumi tuvosies nullei. Tas nenozīmē, ka G. Koris tiek padzīts pirms jebkādas atlīdzības saņemšanas. Viņš pārticis no LM kreditoru piešķirtās naudas maksātnespējas procesa uzturēšanai, kas caurmērā bijusi ap 250 tūkstošiem eiro mēnesī. «Lai nodrošinātu iespēju pārdot uzņēma mantu kopumā un atjaunotu ražošanu, FeLM kā nodrošinātais kreditors 2016. gada 14. oktobrī noslēdza vienošanos ar LM administratoru par maksātnespējas procesa izdevumu finansēšanu, kas paredzēja ražotnes uzturēšanu, tajā skaitā nodarbinot aptuveni 150 darbinieku. Procesu finansē kopumā trīs nodrošinātie kreditori, atbilstoši ieķīlātās mantas struktūrai un nodrošinātā prasījuma apmēram,» Neatkarīgajai paskaidroja FeLM valdes priekšsēdētājs Jānis Rībens. Maksātājiem nav pretenziju pret to, ka G. Koris pildījis viņu prasības.
Nav arī pazīmju, ka G. Koris būtu izmantojis eksāmenu, lai tajā izkristu un tādējādi tiktu vaļā no LM administrēšanas. Maksātnespējas administrācijas lēmumu atņemt viņam maksātnespējas administratora tiesības viņš pārsūdzējis Administratīvajā rajona tiesā, kas izskatīs viņa iesniegumu 6. aprīlī. Maksātnespējas administrācija nesāka priekšlaikus atklāt, ko tieši G. Koris eksāmenā atbildējis vai darījis nepareizi. G. Kora izkrišana eksāmenā nav ārkārtējs gadījums. Šogad eksāmenos izkrituši četri no 27, pagājušajā gadā – 16 no 100 administratoriem.
Arnis Kluinis
