Ražošanas atjaunošana uzņēmuma KVV Liepājas metalurgs saimniekiem esot izmaksājusi 55 miljonus eiro, ko viņi nevar vienkārši pamest līdz ar grūtībās nonākušo uzņēmumu.
Pagājušās nedēļas beigās uzņēmumu KVV Liepājas metalurgs apmeklēja un ar līdzīpašnieku Valēriju Krištalu tikās ekonomikas ministre Dana Reizniece-Ozola. Pēc tam abas puses solīja darīt visu iespējamo, lai uzņēmums turpinātu darbu. V. Krištals apliecināja, ka uzņēmuma akcionāri ir gatavi ekspluatēt uzņēmumu bez peļņas vai pat ar nelieliem zaudējumiem, taču nevar zaudēt pāris miljonus eiro mēnesī, kā tas noticis maijā līdz ar metālkausēšanas atsākšanu. Līdz ar to metālkausēšanu nācies apturēt un tai pieņemtos metalurgus atlaist. Uzņēmums turpina un, atbilstoši V. Krištala solījumiem, turpinās no citiem metālkausēšanas uzņēmumiem nopirktu sagatavju velmēšanu.
Stāsts par lielajiem zaudējumiem neatklāj zaudējumu cēloni vai cēloņus. Pat uzņēmuma īpašniekiem un vadītājiem vēl vajagot tos pētīt. Triju nedēļu laikā viņi sagatavošot valdībai atrādāmu biznesa plānu ar norādēm, kā viņi tiks galā ar savām saistībām pret Latvijas valsti. Latvijas valdība šajā gadījumā pārstāv uzņēmuma nodrošinātos kreditorus, no kuriem Ukrainas uzņēmums KVV Group apņēmās atpirkt uzņēmuma Liepājas metalurgs mantu par 107 miljoniem eiro desmit gados. Pirmās iemaksas apmērs bija 20,5 miljoni eiro, pēc kuru saņemšanas pagājušā gada beigās notika Liepājas metalurga mantas nodošana KVV Group pārvaldīšanā. Šīs mantas apsaimniekošanā KVV Group sakās ieguldījis virs 30 miljoniem eiro.
Metāla kausēšanai un velmēšanai tiek izmantota elektroenerģija, kuras cena patiešām ir viens no pamatnosacījumiem metalurģijas uzņēmuma darbībai.
Galvenā Grēkāža loma par elektrības dārdzību Latvijā atvēlēta tiem 2,679 eirocentiem par kilovatstundu, kas visiem elektrības lietotājiem obligāti jāpiemaksā par to mākslīgi sadārdzināto elektrību, kas iegūta it kā no atjaunojamiem energoresursiem. No šiem eirocentiem, ja KVV Liepājas metalurgs strādātu ar pilnu jaudu un būtu kaut daļēji atbrīvots no piemaksas segšanas, uzņēmums varētu gada laikā savākt miljonos eiro mērāmu ietaupījumu, taču šie miljoni neizskatās izšķiroši būtiski attiecībā pret uzņēmuma kopējiem izdevumiem. Lielāku ietekmi uz elektrības rēķiniem draud atstāt elektrības cenas sezonālās svārstības, ko NRA.lv tagad uzrāda dienu pēc dienas. Tas ļauj salīdzināt šodien par 50,16 eiro par megavatstundu biržā tirgoto elektrību ar divreiz zemāko 1. maija cenu 25,11 eiro par megavatstundu. Šīs nav gala cenas par elektrības piegādi lietotājam, taču priekšstatu par elektrības cenu svārstībām dod. KVV Liepājas metalurgs izskatās izsmēlis iespēju padarboties ar lēto elektrību un tagad gribētu ņemt pārtraukumu līdz elektrības cenu kritumam. Tomēr nav iespējams šādi ilgstoši uzturēt ražošanu, pieņemot un atlaižot strādniekus ik pēc pāris mēnešiem. Tagad V. Krištalam nākas atvainoties cilvēkiem, kuri tika pieņemti un tūlīt atlaisti. Par atlaisto skaitu tiek nosaukti dažādi skaitļi, jo atlaišanas process nav beidzies. Skaidrs, ka atlaisto skaits jau jārēķina simtos. Paturot tikai velmēšanu, uzņēmumā varētu palikt 290 cilvēku, bet tas ir tikai par nepilnu simtu vairāk, nekā algoja uzņēmuma administrators, lai nodrošinātu uzņēmuma mantas saglabāšanu. Arī tagad metalurģijas uzņēmumam var sanākt vairāk sargu nekā metalurgu, kas neizbēgami padara uzņēmumu nerentablu.
Uzņēmuma īpašnieku un Latvijas valdības pārstāvju sarunās tika pausta apņēmība apvienot spēkus, lai uzņēmums atgūtu pelnītspēju ražošanas paplašināšanas ceļā. «Uzņēmuma īpašnieki iesniegs konkrētus priekšlikumus, kādu atbalstu viņi vēlētos saņemt no mūsu valdības. Protams, esošo likumu ietvarā,» apliecināja D. Reizniece-Ozola.
Arnis Kluinis
