Uzņēmums KVV Liepājas metalurgs pēc ražošanas apturēšanas 28. janvārī paredzējis visu februāri veltīt restrukturizācijas plāna sacerēšanai.
Aizejošā Laimdotas Straujumas valdība veikli pārlikusi atbildību par ražošanas jaudu un publiskā tēla ziņā iespaidīgā uzņēmuma KVV Liepājas metalurgs tālāko pastāvēšanu vai nepastāvēšanu uz nākamo Latvijas valdību, ja tajā savāktie cilvēki pēdējā brīdī nenobīsies no L. Straujumas atstātā mantojuma, kura saturu uzskatāmi raksturo arī ķibeles ar KVV Liepājas metalurgu, raksta NRA.lv.
Valdībai kā KVV Liepājas metalurga kreditorei jārēķinās ar augstu varbūtību zaudēt šā kredīta lielāko daļu un saņemt par to skaļus pārmetumus no potenciālajiem vēlētājiem. Tagadējā valdība aizbīdījusi šo problēmu risināšanu uz laiku pēc 1. marta, kad uzņēmumam jāparāda savi aprēķini, kādā veidā tas varētu savākt 107 miljonus eiro valstij un citiem nodrošinātajiem kreditoriem. Tad jau paies pirmais gads kopš uzņēmuma darbības atjaunošanas oficiāli pagājušā gada 6. martā, bet izmēģinājuma režīmā jau iepriekš, ar provizorisku faktisko rezultātu, ka viss ir tieši otrādi, nekā tika plānots. Proti, uzņēmums desmit gados nevis nopelnīs 107 miljonus, ko atdot kreditoriem, bet zaudēs vismaz šādu naudas summu, pat neieskaitot naudas atdošanu kreditoriem. To nosaka gan elektrības cena Latvijā, kas trīsreiz augstāka nekā netālajā metalurģijas lielvalstī Zviedrijā, gan uzņēmuma vēsturiski izveidotā uzbūve ar metālkausētavu vienā ielas pusē un metālapstrādi (velmēšanu u.c.) pretējā pusē. Tas nozīmē, ka vispirms metāllūžņi ir ar dārgo elektrību jāizkausē, tad apstrādāšanai gatavie metāla lējumi jāatdzesē līdz transportēšanai pieņemamai temperatūrai, jāaizripina līdz metālapstrādes cehiem un tur jāsakarsē līdz temperatūrai, kas tuva jau iepriekš sasniegtajai kausēšanas temperatūrai. Šādi varēja darboties padomju laika uzņēmums Sarkanais metalurgs, no kura mantotās iekārtas vēl pēc tam pārdesmit gadus tika nolietotas aiz izkārtnes Liepājas metalurgs. Iekārtu atjaunošanai Liepājas metalurga īpašnieki saņēma Latvijas valsts galvojumu aizņēmumam, bet varbūt tieši tāpēc viņi nesaņēma drosmi teritoriāli apvienot metālkausēšanu un metālapstrādi. Rezultātā uzņēmums pēc modernizācijas strādāja ar zaudējumiem, un viņi no tā aizmuka, paķerot līdzi uzņēmuma kasi. Uz vietas palikušās ražošanas iekārtas Latvijas valsts par puscenu pārdeva ārzemniekiem no Ukrainas, kuru izveidotais KVV Liepājas metalurgs atkal nonācis tuvu bankrotam.
Ukraiņu ieceltais KVV Liepājas metalurga pārvaldnieks Igors Talanovs sola, ka jaunais biznesa plāns 1. martā būšot noteikti, bet metālapstrādes (noteikti ne kausēšanas) kārtējā atsākšana iespējama šā mēneša vidū, ja valsts uzņēmumam kaut kādā veidā palīdzētu. Pat teorētiski nešķiet iespējams, ka tas varētu notikt, pirms tā vai cita Latvijas valdība būs saņēmusi un atzinusi par labu uzņēmuma iesniegto darbības plānu.
Pēc I. Talanova teiktā, šobrīd uzņēmums maksājot 90 eiro par elektrības piegādes megavatstundu. Tikai bez zaudējumiem uzņēmums varētu strādāt ar 43 eiro par elektrības megavatstundu, bet strādāt, pelnīt un atdot valstij parādu – ar 25 eiro par megavatstundu. Vismaz L. Straujumas valdība nav saskatījusi ieguvumus no valsts naudas pārlikšanas no vienas kabatas citā kabatā, ja valsts nodrošinātu uzņēmumam dotētu elektrību un dotāciju naudu saņemtu atpakaļ kā parāda atmaksu. Elektrības piegādē gan ir atstrādāta shēma, kā risināt šādas problēmas nevis uz valsts, bet uz visu elektrības patērētāju rēķina, taču tad elektrības pamatcena Latvijā kļūs nevis trīs, bet četras reizes augstāka nekā Zviedrijā. Tas savukārt palielinās vilinājumu pārcelties uz turieni (uz daudzām valstīm ar lētu elektrību) gan fiziskām personām, gan – vēl jo vairāk – ražošanas uzņēmumiem. Var domāt dažādi, vai L. Straujuma un viņas komanda risina vai samudžina atstāšanai mantojumā Mārim Kučinskim problēmas ar KVV Liepājas metalurgu un daudz ko citu.
Arnis Kluinis
Foto:Saeima/https://www.flickr.com/photos/saeima//https://creativecommons.org/licenses/by/2.0/
