Uzņēmums Liepājas metalurgs (LM) aizejošajā gadā bija ievērojams nevis ar savu saimnieciskās darbības apjomu, bet ar spēju atspoguļot galveno, kas vispār notiek Latvijas ekonomikā un ne tikai ekonomikā.
Pirmkārt, ka Latvijā notiekošo viegli sajaukt ar nenotiekošo. Atšifrēt šo kalambūru ir tikpat vienkārši kā atšķirt Neatkarīgās 2013. gada 27. decembra 8. lpp. ar vēsti, ka «LM sagaida gadumiju tukšs un kluss. Gaisma deg tikai pie LM maksātnespējas administratora Haralda Velmera…» Tieši tāpat 2016. gada 30. decembrī: «LM sagaida gadumiju tukšs un kluss. Gaisma deg tikai pie LM maksātnespējas administratora Haralda Velmera…» Tik tiešām turpina pastāvēt maksātnespējīgs uzņēmums LM ar administratoru H. Velmeru utt. Šā gada jaunums skan tā, ka arī «KVV LM sagaida gadumiju tukšs un kluss. Gaisma deg tikai pie KVV LM maksātnespējas administratora Guntara Kora…» Neatkarīgās lasītājiem ir bijusi iespēja trīs gadus no vietas sekot, kā LM izkārtne tika atdalīta no LM mantas, kā šī manta tika pārdota, apgādāta ar jaunu izkārtni KVV LM un atkal izsaimniekota, ko nozīmē tiesas lēmums šā gada rudenī pasludināt KVV LM maksātnespēju. Diviem maksātnespējīgajiem uzņēmumiem šogad ir piepulcējusies Latvijas valsts finansēta un tāpēc pat ļoti maksātspējīga SIA FeLM, kas nodarbojas ar to pašu neko, ar ko nodarbojas maksātnespējīgie uzņēmumi. Proti, uzņēmumu amatpersonas dedzina gaismu savos birojos un sarakstās savā starpā; LM un KVV LM šogad paguvuši arī tiesāties, vēsta NRA.lv.
Otrkārt, Latvijas ekonomikas pastāvēšana aizvien vairāk pārvietojas uz Centrālās statistikas pārvaldes pārskatiem par ekonomikas pastāvēšanu. CSP ir kā muša, kas lidinās ap LM medus podu. Kad KVV LM pagājušā gada pirmajos mēnešos sāka izmēģinājuma režīmā, t.i., neregulāri un nelielas darbnīcas apjomā nodarboties ar Baltkrievijā kausēta metāla locīšanu, CSP to savos datos uzreiz ierakstīja tā, it kā viss LM būtu atsācis darbu un palielinājis valsts rūpniecības kopapjomu par 1/10 daļu. Sekas CSP pieķeršanai šādā blēdībā bija tādas, ka par piemērotāko brīdi Latvijas rūpniecības 2016. gada pieauguma (izrāviena, palēciena) paziņošanai CSP izvēlējās pavasari, kad īstenībā CSP būtu bijis grūti pamatot, uz kā rēķina Latvijas rūpniecības apjoms varēja vismaz nesarukt attiecībā pret to laiku, kad 2015. gada pavasarī apmēram mēneša ilgumā KVV LM patiešām kausēja metālu. Ar paziņojumu par rūpniecības un iekšzemes kopprodukta pieaugumu tieši tādā brīdī CSP deva mājienu, ka nekāda pamata un pamatojuma CSP datiem nav. Paldies CSP vismaz par to.
Treškārt, pilnīgi reāls, t.i., nekādu fotomontāžu neprasošs ir skats uz LM no Liepājas lidlauka skrejceļa. Attēlā redzamā skrejceļa asfaltēšana notika jau 2015. gadā, kas atstāja šim gadam daudz grūtāku uzdevumu – lauzīt galvu, ko ar skrejceļu iesākt. Visu 2016. gadu tika imitēta lidlauka mērīšana un mērījumu datu iesniegšana kaut kādām instancēm, kuras izlemjot, vai lidlauks vispār ir lidlauks. Uzdevums bija atzīt lidlauku par lidlauku, lai Latvijai nebūtu jāatdod Eiropas Savienībai nauda, ko tā piešķīrusi lidlauka būvei, bet vienlaikus neatzīt lidlauku par lidlauku, lai tā pati ES nesāk interesēties, kāpēc lidlaukā neviens nelido. Bet kur lai Latvija rauj lidojumus Liepājā?! Nauda Liepājas lidlauka atjaunošanai taču tika iedota tāpēc, lai uzmundrinātu ar LM bēdu stāstu nomāktos liepājniekus, bet Eiropa to var nesaprast.
Arnis Kluinis
Foto: Valsts kanceleja
