Pašreizējais Radio SWH juridiskais īpašnieks Dr. Štefans Vursts jau 2012. gadā iezīmējies, piedaloties Šveices advokāta Rudolfa Meroni personīgu, maigi izsakoties, «delikātu» interešu pārstāvēšanā, liecina Karalienes Augstajai tiesai Londonā rakstiski sniegtās paša R. Meroni liecības, raksta NRA.lv.

Šis fakts ir vēl viens pierādījums Dr. Štefana Vursta un Dr. R. Meroni īpašajām uzticības attiecībām īpašumu pārvaldīšanas jautājumos, kas vēlreiz nostiprina pārliecību, ka Radio SWH patiesais labuma guvējs ir tieši Rudolfs Meroni, kurš Latvijā meklē arī «politisko jumtu». Ietekme medijos šiem meklējumiem, protams, var tikai palīdzēt.

Atgādinām, ka Austrijas uzņēmumu reģistra dati apliecina – Dr. Štefans Vursts kopš 2016. gada marta ir vienīgais Austrijas firmas Baltic News Network GmbH īpašnieks, savukārt minētā Austrijas firma ir Latvijas SIA Media Support 100% īpašniece. SIA Media Support septembrī kļuva par 80% a/s Radio SWH akciju īpašnieci, un šo darījumu atbilstoši Nacionālās drošības likumam jau vairāk nekā mēnesi pēta Latvijas «drošības iestāde».

Ekonomikas ministrija Neatkarīgajai šo pirmdien atzina, ka pārbaude joprojām nav pabeigta. Savukārt tik ilga pārbaude rada nepārprotamu iespaidu, ka «drošības iestāde» (visticamāk, Satversmes aizsardzības birojs (SAB)) savu atzinumu grib prezentēt nevis šai, bet jau jaunajai valdībai, kurai – kā tas no medijos jau vairākkārt izskanējušās informācijas secināms – varētu būt labvēlīgāka attieksme pret R. Meroni veiktajiem darījumiem ar Latvijas nacionālajai drošībai svarīgām komercsabiedrībām.

Līdz šim R. Meroni dažādos darījumus ar uzņēmumiem gadu gaitā akceptējuši tikai daži ietekmīgi Ģenerālprokuratūras un SAB darbinieki, kā arī Rīgas apgabaltiesa, tomēr līdz lemšanai valdībā tie nekad vēl nav nonākuši.

Meroni izvēlējās Dr. Štefanu Vurstu kā «aģentu darījumam», kuru Karalienes Augstā tiesa Londonā faktiski atzina par nelikumīgu.

Šaubas par ētiskumu

R.Meroni rakstiskās liecības sniegtas visai komplicētā tiesas procesā Londonā, par kuru savulaik daudz rakstīja Latvijas prese, rotājot šos rakstus ar visai skaļiem virsrakstiem. Tiesas process bija par Latvijas kuģniecībai nodarītiem 135 miljonu dolāru zaudējumiem laikā, kad šo uzņēmumu de facto vadīja kādreizējais miljonārs Oļegs Stepanovs un viņa menedžeri.

Bet bija tā, ka tiesas procesa dažādās stadijās tika iesaistīts ne tikai O. Stepanovs, bet arī citi Ventspils miljonāri, tostarp R. Meroni.

No šo liecību fragmentu publikācijām Neatkarīgajā un Pietiek.com Latvijas sabiedrība uzzināja par augstu valsts amatpersonu – nu jau bijušā prokurora Anda Mežsarga un SAB darbinieka Aigara Sparāna – tikšanos ar R. Meroni un viņa advokātu Daimāru Škutānu, lai risinātu Ventbunkera akcionāru biznesa strīdus.

Pēc šo liecību fragmenta publiskošanas ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers prokuroram Andim Mežsargam ieteica «turpmāk rūpīgāk analizēt ārpus darba kontaktus un tikšanās, lai neradītu šķietamas šaubas par prokuroru rīcības ētiskumu». Jau drīz A. Mežsargs darbu prokuratūrā atstāja.

Londonas tiesa sašutusi

Tomēr šis mazais fragmentiņš, lai cik skandalozs tas arī liktos, neatspoguļoja R. Meroni liecības būtību. Liecībās R. Meroni Karalienes Augstajai tiesai Londonā taisnojas par citu liecinieku sniegtajām liecībām, kurās apgalvots, ka R. Meroni jau 2012. gadā gribējis pārdot «kaut ko tādu, ko pats nosaucis par Ventbunkera kontrolpaketi» (citāts no tiesneša lēmuma), uzrīkojot pat tādu kā vairāksolīšanu starp pircējiem, kaut gan šīs akciju sabiedrības akcijas ir gan arestētas kriminālprocesā Latvijā, gan tobrīd bija «iesaldētas» ar Karalienes Augstās tiesas vispasaules rīkojumu.

Šo ieraugot, Londonas tiesa pauda sašutumu – kā gan var tirgot to, kas ir arestēts un vēl arī «iesaldēts», turklāt vispār nemaz nepieder tirgotājam R. Meroni?

Atšķirībā no Rīgas apgabaltiesas Karalienes Augstā tiesa nekavējoties pieprasīja R. Meroni atskaitīties par mantas glabāšanu, un viņš arī atskaitījies apbrīnojami detalizēti, pazemīgi taisnojoties Karalienes tiesai, jo Londonā R. Meroni nebija nekāds «jumts» nedz Viņa Majestātes kroņa prokuroru, nedz MI 5 darbinieku personā, kā tas viņam joprojām ir Latvijā.

Un tad nu tika atklāti gan daži Latvijas tiesībsargājošo iestāžu un specdienestu ķēķa noslēpumi, gan dažas vissīkākās detaļas par to, ko un kam R. Meroni 2012. gadā īsti gribēja notirgot.

R.Meroni Londonas tiesai apgalvo, ka ir pārprasts; ka viņš tikai rūpējies par izlīguma panākšanu starp Ventbunkera patiesā labuma guvējiem, bet viņi paši nākuši un solījuši «atlīdzību», lai viņš aizietu no «Ventspils stāsta», respektīvi, atstātu visus amatus Ventspils kompānijās.

Bet viņš gan nevienā vietā arī neapgalvo, ka būtu noraidījis šo «atlīdzību» – pēc katra nākamā solījuma turpinājusies izlīguma detaļu saskaņošana.

SAB struktūrvienība

Detalizētāk tā laika notikumi aprakstīti Neatkarīgās 2015. gada 28. oktobra publikācijā Kā Rudolfs Meroni «Ventspils stāstu» tirgoja; te vien konspektīvi atgādināsim, kas tad rakstīts R. Meroni liecībās Londonas tiesai, un kur un kādā statusā šajā «sāgā» parādās pašreizējais Radio SWH juridiskais īpašnieks Dr. Štefans Vursts.

Tātad 2012. gada jūnijā R. Meroni advokātam Daimāram Škutānam piezvanījis prokurors Andis Mežsargs un ieteicis, ka vajadzētu tikties «ar Latvijas slepeno dienestu pārstāvi attiecībā uz Ventbunkera grupas strīdiem» (a member of the Latvian secret services regarding the disputes which concerned the Ventbunkers group). Tā prokurors A. Mežsargs advokātam jau 2012. gadā atklājis to, par ko neoficiāli runā diezgan plaša sabiedrība – SAB bija izveidota speciāla struktūrvienība, kas nodarbojas ar Ventbunkera strīdiem.

Tikšanās notikusi viesnīcā Felicia, kas atrodas Purvciemā, Stirnu ielā. Tajā, no vienas puses, piedalījies R. Meroni un D. Škutāns, bet no otras puses – A. Sparāns un A. Mežsargs.

SAB darbinieks A. Sparāns aicinājis R. Meroni tikties ar citiem Ventbunkera līdzīpašniekiem – Oļegu Stepanovu vai miljonāru Olafu Berķi -, lai vienotos par mierizlīgumu.

R.Meroni piekritis tikties ar O. Stepanovu, ar kuru viņam bijušas «sirsnīgākas» attiecības – viņš allaž šveicieša bērniem sūtot Ziemassvētku dāvanas.

SAB darbinieks A. Sparāns noorganizējis šo tikšanos, kas bijusi ieplānota 2012. gada 27. jūnijā viesnīcas Elizabete 8. stāvā.

«Es ierados tikšanās vietā vienlaikus ar Sparānu,» tiesai liecinājis R. Meroni. Tad atklājies, ka pats O. Stepanovs nav ieradies, bet deleģējis uz sarunām savus menedžerus. Nesagaidot O. Stepnovu, pēc kādām 20 minūtēm R. Meroni un A. Sparāns devušies prom no viesnīcas. SAB darbinieks par izjukušajām sarunām bijis ļoti «aizkaitināts».

Stepanovs sola 10 miljonu

Jau nākamajā dienā pēc A. Sparāna organizētās, bet izjukušās tikšanās O. Stepanovs pats ieradies Daimāra Škutāna birojā un paskaidrojis, ka pagaidām emocionāli negrib tikties ar šveicieti klātienē. Tomēr O. Stepanovs interesējies, vai R. Meroni nav gatavs pilnībā atstāt «Ventspils stāstu», atstājot visus amatus visās ar Ventspili saistītajās kompānijās, un saraut visas saites ar Ventspili un tās cilvēkiem. Par to O. Stepanovs solījis nodrošināt «atlīdzību».

Septembrī R. Meroni ticies ar O. Stepanovu Cīrihē viesnīcas Baur au Lac restorānā. Neskatoties uz abu domstarpībām daudzu gadu garumā, «tikšanās bija sirsnīga» un O. Stepanovs atkal atveda dāvanas R. Meroni bērniem.

Tikšanās laikā O. Stepanovs piedāvājis R. Meroni atstāt «Ventspils stāstu» par desmit miljoniem eiro, pārdodot O. Stepanovam divas biznesa struktūras, kuras ilgstoši nodrošināja kontroli pār a/s Ventbunkers, – t.i., IAG grupu (tiešs Ventbunkera aptuveni 14% akciju īpašnieks) un kompāniju Eurocom (korporatīvais direktors kompāniju ķēdītei, kas pārvaldīja aptuveni 58% Ventbunkera akciju).

Darījuma aģents

Pēc dažu mēnešu ilgušas darījuma detaļu saskaņošanas 15. novembrī pulksten 12.00 Vīnes Grand Hotel sākusies tikšanās, uz kuru ieradies O. Stepanovs kopā ar savu advokātu Sergeju Hasinu (Khassine Sergei Mikhailovich). Sākotnēji O. Stepanovs vēlējies runāt tikai ar R. Meroni, «Hasinam nebija ļauts piedalīties», liecina R. Meroni. Tikšanās laikā O. Stepanovs piedāvājis jau 12 miljonu eiro. «Viņš arī apsolīja nekavējoties pārskaitīt četrus miljonus uz manis norādītu kontu 24 stundu laikā, bez līguma, lai parādītu savu nolūku nopietnību,» tiesai raksta R. Meroni.

Abi vienojušies, ka kopīgi jāieceļ jauna Ventbunkera padome un valde, virzot vienādu pārstāvju skaitu. Turpmākajā tikšanās gaitā bijis atļauts piedalīties jau arī O. Stepanova advokātam S. Hasinam. Bet «pulksten 17.30 mums bija kopīga tikšanās ar Dr. Štefanu Vurstu, advokātu biroja Wurst, Strock, Weiss vecāko partneri no Vīnes. Es piedāvāju strādāt ar Dr. Vurstu kā aģentu šim darījumam, kas nodrošinātu izlīguma izpildi. Stepanovs arī piedalījās sanāksmē ar Dr. Vurstu», Karalienes Augstajai tiesai liecina R. Meroni.

Secinājums no šīs liecības ir gaužām vienkāršs. R. Meroni izvēlējās Dr. Štefanu Vurstu kā «aģentu darījumam», kurš bija īpaši «delikāts» no R. Meroni interešu viedokļa un kuru Karalienes Augstā tiesa Londonā faktiski atzina par nelikumīgu! Bet sākotnējais iniciators, ka jāvirzās uz šādu darījumu, bija SAB darbinieks Aigars Sparāns.

Darījums tomēr izjūk

Tālākie notikumi īsumā bija šādi – R. Meroni darījums ar O. Stepanovu izjuka, jo spēlē iesaistījās miljonārs Olafs Berķis, tāpēc iepriekš aprakstītā vienošanās vairs nav bijusi izpildāma.

Tad O. Berķis no savas puses par «Ventspils stāsta» atstāšanu R. Meroni piedāvājis 25 miljonus eiro.

Decembra vidū R. Meroni atkal ticies ar O. Stepanovu restorānā Sonnenberg Cīrihē. Tikšanās atkal notikusi sirsnīgā atmosfērā un Stepanovs atvedis Ziemassvētku dāvanas Meroni un viņa ģimenei. O. Stepanovs piedāvājis maksāt jau tikpat, cik O. Berķis – t.i., 25 miljonus eiro. Jau nākamajā dienā pa Skype R. Meroni zvanījis O. Berķis un piedāvājis summu palielināt līdz 30 miljoniem eiro. Darījums tomēr nav noticis.

Kā zināms, Latvijas tiesībsargājošās iestādes par šiem notikumiem tolaik nelikās ne zinis. Kriminālprocess tika ierosināts tikai šovasar, kad, kā raksta prese, R. Meroni pats no pārējiem Ventbunkera akcionāriem atpirka akcijas, it kā izmantojot naudu, ko a/s Latvijas Naftas tranzīts 2015. gadā ieguva par Ventspils naftas akciju pārdošanu Vitol.

Uldis Dreiblats , Ritums Rozenbergs

Foto: F64