Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības (LVSADA) padome vienbalsīgi nolēmusi neatbalstīt Veselības ministrijas sagatavotās jaunās ārstniecības personu darba samaksas kārtības ieviešanu, uzskatot to par nepieņemamu.
Ministrijas mājas lapā pieejamais informatīvais ziņojums Par jaunas ārstniecības personu darba samaksas kārtības izstrādāšanu pirms padomes sēdes tika izsūtīts visām LVSADA arodorganizācijām. Rūpīgi analizējot Ziņojumu, padome konstatēja, ka tas vispirms satur virkni nepatiesību par esošās darba samaksas sistēmas trūkumiem.
Piemēram, Ziņojuma kopsavilkuma sadaļā Identificētās problēmas ir apgalvots, ka esošajā sistēmā nav definēta vēlamā proporcija starp pamatalgu un atalgojuma mainīgo daļu. Šis apgalvojums nav patiess, jo Ministru kabineta rīkojums Nr. 326 Par pamatnostādnēm “Cilvēkresursu attīstība veselības aprūpē” (18.05.2005.) nosaka, ka darba samaksa sastāv no amatalgas (70%) un piemaksām (30%). Praksē piemaksas veido 38% no vidējās darba samaksas ārstiem un 29% no vidējās darba samaksas māsām (Ziņojuma kopsavilkums, 11. lpp.). Ironiski, ja Jaunās kārtības veidotāji ir noteikuši tieši tādu pašu attiecību starp amatalgu un piemaksām un izziņojuši to kā savas dizaina domāšanas metodes “dubultā dimanta” pieejas sasniegumu.
Padome konstatēja arī vairākus nopietnus, veselības aprūpes nozari apdraudošus riskus, kas sekotu Jaunās kārtības ieviešanai: 1) labāko speciālistu aiziešana no valsts sektora; 2) jaunākā medicīniskā personāla motivācijas mazināšanās; 3) darbinieku tiesību uz taisnīgām piemaksām pasliktināšanās; 3) birokrātijas pieaugums; 4) personas datu aizsardzības pārkāpšana; 5) izvairīšanās no likumā noteiktās darba samaksas paaugstināšanas 2020. un 2021. gadā.
Piemēram, risks, ka mazināsies jaunākā medicīniskā personāla (māsu palīgi) motivācija, ir saistīts ar Jaunajā kārtībā paredzēto viņu vidējās darba samaksas proporcijas mazināšanu no 40% uz 29% no ārstu vidējās darba samaksas (Ziņojums, 53. lpp.). Savukārt risks, ka Jaunā kārtība palīdzēs valdībai izvairīties no Likumā noteiktās vidējās darba samaksas paaugstināšanas veselības aprūpes nozares darbiniekiem 2020. un 2021. gadā, pastāv tāpēc, ka Ziņojuma kopsavilkumā piedāvātais finansējuma modelis mērķa algas sasniegšanai septiņu gadu periodā, sākot ar 2021. gadu (11. lpp.), likumā noteikto darba samaksas paaugstināšanu neparedz.
Šādu Jauno kārtību LVSADA padome uzskatīja par nepieņemamu, tāpēc nolēma to neatbalstīt. Vienlaikus padome nolēma aicināt 13. Saeimas deputātus nekavējoties nodrošināt finansējuma piešķīrumu darba samaksas pieaugumam veselības aprūpes nozarē likumā paredzētajā apmērā.
