Lai arī nākamgad paredzēts būtiski palielināt finansējumu veselības aprūpes nozarei, tomēr Veselības aprūpes finansēšanas likumā šī summa nav iezīmēta. Taču mediķi cer, ka parlaments tomēr atbalstīs nozares attīstību arī pēc 2018.gada.
Intervijā Latvijas Radio Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības vadītājs (LVSADA) Valdis Keris norādīja, ka Veselības aprūpes finansēšanas likumprojektā, ko izskata Saeima, sākumā bija paredzēts, ka veselības nozarei finansējuma pieaugums nevar būt mazāks par 235,8 miljoniem eiro 2018.gadā, 372,1 miljoniem eiro 2019.gadā un 442 miljoniem eiro 2020.gadā. Tomēr pirms likumprojekta virzīšanas uz Saeimu valdība nolēma abas minētās normas svītrot.
Arodbiedrībām gan izdevās panākt, ka valdības solītais finansējuma pieaugums gan veselības aprūpes nozarei kopumā, gan darba samaksas palielināšanai 2018. gadā joprojām paliek spēkā.
Pašlaik likumprojektu apspriež Saeimā, un Keris pauda, ka nākamgad finansējuma pieaugums būs. “Tas ir vēlēšanu gads”, sacīja Keris, norādot, ka pēc tam gan rodas bažas, jo Finanšu ministrijas piedāvājums tālākajiem gadiem arodbiedrību neapmierina, un ja finansējuma pieaugums pēc tam “apstājas un paliek nākamā gada līmenī, tā būtu vilšanās pacientiem un nozarei”.
Arodbiedrība cer ka deputātu spiediena dēļ Finanšu ministrijai būs sava nostāja jāmaina “Ja būs viedokļu sadursmes starp valdību un parlamentu, negribētos domāt par sliktāko, bet nākamajam gadam ziņas ir labas,” norādīja LVSADA vadītājs.
Jau vēstīts, ka no nākamā gada plānots ieviest valsts obligāto veselības apdrošināšanu, kuras pamatā ir visas sabiedrības solidāra iesaiste atbildīgā nodokļu maksāšanā.
Jaunais regulējums paredz valsts apmaksātās medicīniskās palīdzības minimumu, ko saņems visi iedzīvotāji neatkarīgi no sociālo iemaksu apmēra. Tajā ietilps neatliekamā medicīniskā palīdzība, dzemdību palīdzība, ģimenes ārsta sniegtie pakalpojumi, kā arī kompensējamās zāles un medicīniskās ierīces. Tāpat visiem iedzīvotājiem paredzēts nodrošināt pakalpojumus, lai ārstētu saslimšanas ar nozīmīgu ietekmi uz sabiedrības veselību vai apdraudējumu sabiedrības veselībai, tostarp psihiskas saslimšanas, tuberkulozi, un šo slimību ārstēšanai nepieciešamās zāles un medicīniskās ierīces.
Savukārt, lai veselības aprūpes minimumam papildus varētu saņemtu vēl arī citus valsts apmaksātus pakalpojumus, iedzīvotājiem būs jābūt valsts obligātajai veselības apdrošināšanai. Tiesības uz apdrošināšanu būs personai, par kuru veiktas vai bija jāveic sociālās iemaksas, kā arī valsts aizsargātām personām vai iedzīvotājiem, kas veikušas veselības apdrošināšanas iemaksas. Apdrošinātas būs arī vēl vairākas iedzīvotāju grupas, tostarp bērni vecumā līdz 18 gadiem, bāreņi un bez vecāku gādības palikušie bērni un jaunieši līdz 24 gadu vecuma sasniegšanai, personas, kas mācās vai studē, bezdarbnieki, kuri reģistrējusies Nodarbinātības valsts aģentūrā, Černobiļas avārijas seku likvidētāji, personas, kuras kopj bērnu invalīdu un kuras saņem bērna kopšanas vai vecāku pabalstu.
Valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu sarakstu, to sniegšanas organizēšanas un apmaksas kārtību, kā arī veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanas pretendentu rindu veidošanas kārtību noteiks Ministru kabinets.
Foto: Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība
