Rezultāti runā paši par sevi: pēc Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) datiem, veselības aprūpes pieejamība Latvijā ir vissliktākā Eiropas Savienībā, NRA.lv saka Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības priekšsēdētājs Valdis Keris. Šodien par situāciju veselības aprūpē mediķu arodbiedrība atgādinās arī citu Eiropas valstu veselības ministriem, kuri pulcēsies Latvijas Nacionālajā bibliotēkā uz neformālu sanāksmi.
Protesta akcija Latvijas Eiropas Savienības Padomes prezidentūras pasākumu ietvaros nav izvēlēta nejauši. Neraugoties uz kritisko veselības aprūpes budžeta finansējumu, par ko pēdējo gadu laikā Latvijai aizrādījušas vairākas starptautiskas organizācijas, Latvija organizē sanāksmi ar Eiropas veselības ministru piedalīšanos, lai «neformālā gaisotnē diskutētu par sabiedrības veselību ietekmējošajiem faktoriem». Veselības ministrija pirms ministru tikšanās ziņo, ka politiķi pārrunās, kā, ierobežojot galvenos riska faktorus – smēķēšanu, neveselīgu uzturu, pārmērīgu alkohola lietošanu –, var uzlabot iedzīvotāju dzīves kvalitāti, tā ietaupot ievērojamus finansiālus resursus.
Taču Eiropas Komisijas ziņojums par situāciju veselības aprūpes jomā Eiropas Savienības valstīs Health at a Glance: Europe 2014 parāda, cik neapskaužamā situācijā atrodas veselības aprūpe Latvijā, turklāt no dažādiem skatpunktiem. Daudzos rādītājos Latvija ieņem vienu no pēdējām vai – gluži otrādi – pirmo vietu – mirstība no sirds išēmiskajām slimībām (otrā augstākā Eiropā), mirstība no insulta (trešā augstākā Eiropā), mirstība 30 dienu periodā pēc akūta miokarda infarkta (pirmā vieta Eiropā), augsta bērnu mirstība, zems veselības nozares finansējums.
Mediķu arodbiedrība protesta akcijas pieteikumā norāda, ka «saskaņā ar Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu veselības aprūpe kopā ar sociālajiem pakalpojumiem ir svarīgs Eiropas sociālā modeļa stūrakmens, kas ir svarīgs sabiedrības funkcionēšanai un kvalitātei». Tāpēc prioritāri tai būtu jāpievērš uzmanība virzībā uz stratēģijas Eiropa 2020 mērķiem saistībā ar valsts ilgtspēju, ekonomikas un nodarbinātības attīstību. Taču realitātē diemžēl Latvijā veselības aprūpe šogad procentuāli no iekšzemes kopprodukta (IKP) saņem mazāko finansējumu kopš 2001. gada, un tas ir vairāk nekā divas reizes mazāks, salīdzinot ar vidējo veselības aprūpes finansējumu ES: trīs procenti pret septiņiem procentiem no IKP. «Šāda Latvijas politiķu rīcība ir klajā pretrunā ar Pasaules veselības organizācijas un Eiropas Komisijas ieteikumiem Latvijai,» saka V. Keris. Protesta akcijas rīkotāji aicina Latvijas politiķus jau tuvākajā laikā būtiski palielināt finansējumu veselības aprūpei, lai 2020. gadā tas sasniegtu piecus procentus no IKP. Tas ļautu jūtami saīsināt rindas ārstniecības iestādēs, samazināt pacientu maksājumus un palielināt darba samaksu mediķiem. Uz Neatkarīgās jautājumu, vai protesta akcija ir iestāšanās pret kaut ko, arodbiedrības vadītājs uzsvēra, ka akcija ir par pieejamāku veselības aprūpi, jo Latvija, iestājoties ES, apņēmās ne tikai ieviest eiro, bet ievērot arī citus nosacījumus, piemēram, ES pamattiesību hartu, kas paredz pieejamību veselības aprūpei. «Latvija šo pantu bradā ar kājām, un mēs to redzam ik uz soļa,» secina V. Keris. Protesta akcijā uzaicinātas un piedalīsies arī vairākas pacientu organizācijas.
Inga Paparde
