Mazumtirdzniecības apgrozījums šī gada jūlijā, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, samazinājies par 0,5%. Tajā pašā laikā gada griezumā mazumtirdzniecības apgrozījums turpina palielināties salīdzinoši mērenāk nekā šī gada sākumā. Salīdzinājumā ar pērnā gada jūliju mazumtirdzniecības uzņēmumu pārdošanas apjoms bija vien par 1,4% augstāks, pretstatā ar 3,2% vidējam pieaugumam šī gada pirmajā pusē. Mazumtirdzniecības uzņēmumu kopējais apgrozījums, salīdzinot ar pērnā gada jūliju, ir audzis gan pārtikas preču tirdzniecībā – par 1,4%, gan arī nepārtikas preču (izņemot degvielu) tirdzniecībā – par 2,5%. Savukārt degvielas mazumtirdzniecības apgrozījums samazinājies par 1,7%, norāda Finanšu ministrijā.
Mazumtirdzniecības apgrozījuma sniegums šī gada jūlijā vērtējams pieticīgi, tomēr mēnešu dati ir diezgan svārstīgi, ko ietekmē virkne faktoru gan no pārdēvēju, gan no patērētāju puses. Uzņēmumu apgrozījums turpina palielināties un šī gada septiņos mēnešos tas salīdzināmajās cenās bija par 3,0% augstāks nekā attiecīgajā periodā pirms gada.
Mazumtirdzniecības nozares attīstību pozitīvi turpina ietekmēt uzlabojumi darba tirgū un līdz ar to arī augošie mājsaimniecību ienākumi – mazinās bezdarbs, kāpj algas, pie tam arī inflācija ir mērena, ļaujot algu pieaugumam uzlabot pirktspēju, nevis tikai nosegt preču un pakalpojumu sadārdzinājumu. Tā piemēram, 2019. gada pirmajā pusgadā, salīdzinot ar pērnā gada attiecīgo periodu, vidējā darba samaksa un pensijas apmērs bija attiecīgi par 7,8% un 8,9% augstāki. Tajā pašā laikā patēriņa cenas attiecīgajā laika periodā pieauga par 3,1%. Jāatzīmē, ka mazumtirdzniecības uzņēmumu apgrozījuma kāpums šī gada jūlijā faktiskajās cenās bija jau 5,5%, kas precīzi atbilst vidējam pieaugumam pirmajā pusgadā.
Straujākais mazumtirdzniecības apgrozījuma kāpums jūlijā ir fiksēts mazumtirdzniecībā nespecializētajos veikalos, kur pārsvarā netirgo pārtikas produktus, kopumā par 33,8% gada griezumā. Tik spēcīgs kāpums nav pārsteigums, jo līdzvērtīgi pieaugumi ir fiksēti jau kopš pērnā gada septembra. Pagājušā gada augusta beigas Rīgā durvis vēra mājokļu labiekārtošanas preču veikals IKEA, kas lielā mērā arī noteica visai iespaidīgu šīs preču apakšgrupas tirdzniecības kāpumu kopš pērnā gada septembrī. Šī tirdzniecības tīkla veikals Rīgā ir lielākais Baltijā, līdz ar to savu artavu mājokļu labiekārtošanas preču tirdzniecībā kāpumā nodrošina arī ārvalstu viesi no tuvākajām valstīm. Ņemot vērā bāzes efektu, visticamāk mazumtirdzniecības apgrozījuma kāpums tuvu 30% nespecializētajos veikalos, kur tirgo nepārtikas preces, būs vēl arī šī gada augustā, bet jau sākot no rudens izaugsme piebremzēsies.
Eiropas Komisijas apkopotie patērētāju noskaņojuma indikatori Latvijā kopumā vēl arvien ir noturīgi augsti, pirmajos astoņos mēnešos pat nedaudz augstāki nekā pērnajā gadā vidēji. Tomēr interesanti šķiet dati par uzkrājumiem un patērētāju vēlmi iegādāties lielākus pirkumus. Arvien vairāk patērētāju daļu no saviem ienākumiem atvēl uzkrājumiem, tādējādi samazinot patēriņa apjomu pašreiz. Tajā pašā laikā nedaudz palielinājusies patērētāju vēlme pēc lieliem pirkumiem nākotnē, kas nozīmē, ka tiek veikti uzkrājumi pašlaik, lai iegādātos lielākas vai dārgākas preces vēlāk.
