Piektdien, 29. aprīlī publiskotie Centrālās statistikas pārvaldes dati rāda, ka mazumtirdzniecības apgrozījums šā gada martā, salīdzinot ar februāri, pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem ir palielinājies par 0,6%.
Atšķirībā no iepriekšējiem mēnešiem kopējā mazumtirdzniecības apgrozījuma izmaiņas martā mazāk ietekmējuši svārstīgie degvielas tirdzniecības apjomi, un kopējā apgrozījuma pieaugumu nodrošinājis pārtikas preču tirdzniecības pieaugums par 0,8%, kā arī nepārtikas preču, atskaitot degvielu, tirdzniecības pieaugums par 0,7%. Nepārtikas preču tirdzniecības pieaugumu martā lielā mērā noteicis pieaugums apģērbu un apavu tirdzniecībā, metālizstrādājumu mēbeļu, apgaismes ierīču, citu mājsaimniecības preču tirdzniecībā. Savukārt degvielas tirdzniecības apjoms, salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi, samazinājies par 0,4%, uzrādot ievērojami mazāku svārstīgumu nekā iepriekšējos divos mēnešos, kad degvielas tirdzniecības izmaiņas bija ap 10% līmenī.
Mazumtirdzniecības gada pieauguma temps martā sarucis līdz 1,3%, jo pagājušā gada martā mazumtirdzniecība pret iepriekšējo mēnesī bija uzrādījusi strauju pieaugumu. Š.g. februārī mazumtirdzniecības apgrozījums, salīdzinot ar pagājušā gada februāri, bija audzis par 3,6%.
Gada griezumā stabilu pieaugumu uzrādījušas tādas preču grupas kā datori, audio un videotehnika, kosmētikas un tualetes preces, metālizstrādājumi un būvniecības preces, palielinājusies arī apģērbu un apavu tirdzniecība. Savukārt pārtikas tirdzniecības apjomi turpina samazināties – salīdzinājumā ar pagājušā gada martu tie samazinājušies par 1,4%.
Marta mazumtirdzniecības dati rāda, ka iekšzemes patēriņš Latvijā turpina palielināties, neraugoties skatoties uz pēdējos mēnešos fiksēto patērētāju noskaņojuma pasliktināšanos, ko uzrādīja arī jaunākie EK ekonomiskās pārliecības indeksa (ESI) rādītāji. Tomēr negatīvais noskaņojums lielā mērā ir noteicis to, ka šie pieauguma tempi ir zemi un svārstīgi salīdzinājumā ar kaimiņvalstīm, kur patērētāju uzticības indeksi pēdējos mēnešos nav uzrādījuši būtisku patērētāju noskaņojuma pasliktinājumu.
Nākamajos mēnešos, arvien lielākai sabiedrības daļai sākot izjust uz ārējo tirgu strādājošo nozaru attīstību, patērētāju noskaņojums varētu kļūt pozitīvāks. Tomēr par tālāku tirdzniecību ierobežojošu faktoru var attīstīties augošā inflācija, samazinot iedzīvotāju rīcībā paliekošos ienākumus.
