Situācija mazumtirdzniecības nozarē augustā mazliet uzlabojās, taču plašākā bilde tā pati – pārdotā apjomi jau vairākus gadus ir lielākoties nemainīgi. Salīdzinot ar jūliju, pārdots par 0,3% vairāk (sezonāli koriģēti dati), kamēr pret pagājušo gadu bija vērojams 0,8% pieaugums (kalendāri koriģēti dati). Gada griezumā pārtikas preču mazumtirdzniecība turpināja sarukt (-4,6%), kamēr nepārtikas, neieskaitot autodegvielu, pieauga par 4,9%. Autodegvielas tirdzniecība nedaudz atguvās no iepriekšējos divos mēnešos piedzīvotā krituma un pieauga par 0,6%.
Ievērojamākais pārdotā apjoma kāpums bija mazumtirdzniecībā pa pastu vai interneta veikalos (14,5%), un IKT tirdzniecībā specializētajos veikalos (8,9%). Kamēr pārdotā apjomi saruka mazumtirdzniecībā stendos un tirgos (-12,6%), kā arī nespecializētajos veikalos, kur pārsvarā tirgo nepārtiku (-2,4%).
Lielāko mīnusu mazumtirdzniecības apjomiem arvien dod pārtikas preces. Pašvako sniegumu, visdrīzāk, var daļēji skaidrot ar to, ka pārtika ir kļuvusi ievērojami dārgāka – visā Baltijā pārtikas un bezalkoholisko dzērienu cenas nu jau ir pārsniegušas ES vidējo. Pēdējos gados pārtikas cenas augušas ļoti strauji, un šobrīd ir teju uz pusi lielākas nekā 2019. gadā. Tomēr vidējā neto alga kopš tā laika augusi pat straujāk – par vairāk nekā 50%. Augstās inflācijas periodā iedzīvotāju pirktspēja kritās, taču nu jau kādu laiku vērojams pirktspējas kāpums, kā rezultātā inflācijas iecirstais robs maciņā nu ir “aizlāpīts”. Lai gan pirms-inflācijas-viļņa pirktspēja jau atgūta, paiet laiks, kamēr patērētāji pierod pie esošā cenu līmeņa.
Baltijas valstīs redzamas gana atšķirīgas tendences. 2021. gada laikā, kad Covid-19 bija pierimies, mazumtirdzniecība Lietuvā un Igaunijā auga vienlīdz strauji, kamēr Latvijā – stagnēja. Taču neilgi pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā, uz energokrīzes radītās inflācijas epizodes fona, mazumtirdzniecības apjomi abās kaimiņvalstīs saruka, bet Latvijā turpināja stagnēt. Lietuvai, cita starpā ar imigrācijas palīdzību, izdevās veiksmīgāk pārvarēt izaicinājumus. Kopš pērnā gada vidus mazumtirdzniecībā pārdotie apjomi Lietuvā ir auguši un gandrīz atguvuši iepriekš zaudēto. Toties igauņu mazumtirdzniecība, lielā mērā ļoti pesimistiskā patērētāju noskaņojuma dēļ, ir bijusi brīvajā kritienā kopš 2022. gada marta. Pēc šiem “amerikāņu kalniņiem” Igaunijas mazumtirdzniecības apjomi šobrīd ir aptuveni 2020. gada vidus līmenī. Tomēr pat tas ir labāks rezultāts nekā Latvijā, kur, stagnācijai minoties ar nelieliem kritumiem, mazumtirdzniecības apjomi joprojām ir aptuveni 2019. gada beigu līmenī.
Prognozēšanas kristāla lode ir diezgan duļķaina, bet ir cerības, ka sadūšosimies kā leiši. Uzņēmumu aptauju dati liecina, ka mazumtirdzniecības nozarē noskaņojums pēdējos mēnešos pa drusciņai uzlabojas. Arī mazāk pesimistiskas ir pārdošanas gaidas nākamajiem trīs mēnešiem. Toties pieprasījuma trūkums nedaudz mitējies un arvien vairāk uzņēmumu norāda, ka nav faktoru, kas ierobežo to biznesa aktivitāti.
Arī no patērētāju puses skats kļuvis optimistiskāks. Patērētāju noskaņojums septembrī jau bija kripatiņu virs ilgtermiņa vidējās vērtības, kas ir labākais rezultāts pēdējo teju trīs gadu laikā. Gaidāms, ka mājsaimniecību noskaņojums turpinās uzlaboties, jo algu kāpums saglabāsies straujāks nekā patēriņa cenu pieaugums, kas nozīmē, ka pirktspējas kāpums turpināsies. Tādēļ prognozējam, ka mazumtirdzniecībā un patēriņā kopumā redzēsim situācijas uzlabošanos. Valdības lēmumi (tostarp par algu kāpumu publiskajā sektorā) gan var viest korekcijas iedzīvotāju noskaņojumā, to rocībā un līdz ar to arī Swedbank prognozēs.
Oskars Niks Mālnieks, Swedbank ekonomists
