Šobrīd daļa skolu jau ir saņēmušas algas. Neraugoties uz to, ka tās ir par 30 eiro lielākas nekā iepriekš, sasniedzot 710 eiro par likmi, ne visur tās ir kāpušas. Tam ir vairāki iemesli. Viens no tiem – šogad ir pirmais gads, kas liedz pašvaldībām pārdalīt mērķdotāciju starp izglītības iestādēm, līdz ar to mazajām skolām jāiztiek bez «piešprices». Ja vēl skolēnu skaits ir krities, tad algas pieaugums paliek vien uz papīra, vēsta NRA.lv.
Lielākā daļa aptaujāto atzina, ka nekad iepriekš tarifikāciju nav rēķinājuši tik ilgi kā šogad. Viesītes vidusskolas direktors Andris Baldunčiks nodēvēja to par bardaku: ja iepriekš visu izdevies izdarīt līdz septembra vidum, tad šogad to nodevis tikai 27. septembrī, jo vai desmit reižu tikuši mainīti noteikumi. Tas neesot normāli, ka pedagogiem tik ilgi ir jāgaida informācija par savu darba samaksu, taču situācija nemainās gadiem. Kopumā par algām Viesītes vidusskolā, kas ir gana liela un vienīgā novadā (ar šo gadu bijusī Rites pamatskola pievienota vidusskolai), nevarot žēloties. Likme esot 850 eiro, kas laukos ir vērā ņemama summa.
Viņam pievienojas Madonas novada Lazdonas vidusskolas direktors Guntis Lazda: viss tiešām ieildzis. Taču viņš jau sākot pie tā pierast, ka katru gadu ir virkne nezināmo. Tā kā algas tikai šonedēļ ienāks pedagogu maciņos, vēl neesot aprēķināts, kāds ir ieguvums. Par laimi, skolā esot par 30 skolēniem vairāk nekā pērn, un tas pozitīvi atsauksies uz algām.
Rēzeknes novadā dažās skolās tarifikācija ievilkusies pat oktobrī. Arī šajā pašvaldībā algas tiek maksātas šonedēļ, taču jau tagad esot skaidrs, ka tikai daļai pedagogu tās pieaugs (19 eiro «uz rokas»), skaidroja Rēzeknes novada izglītības pārvaldes vadītājs Guntars Skudra. Naudu «velk uz leju» tas, ka ik gadu novadā ir par 100 skolēniem mazāk nekā iepriekšējā. Līdz ar to algas pielikums ir tikai neliela kopējā krituma kompensācija. Pašvaldībai diemžēl nav iespējas piemaksāt visiem pedagogiem no savas kabatas, to varot tikai mazo skolu direktoriem, kuriem neiznāk pat pilna likme. No vietniekiem jau sen esot atteikušies, tikai lielākajā novada izglītības iestādē – Maltas vidusskolā – tāds ir saglabāts. Patiesībā ar mērķdotāciju pietiek tikai mācību plāna nodrošināšanai, bet pārējais jānodrošina no pašvaldības naudas. Taču ir arī «opcijas», kas paliek neapmaksātas, piemēram, aizvietošana.
Savukārt Ogres novads mazās Taurupes un Ķeipenes pamatskolas šogad piefinansē no sava budžeta – četriem mēnešiem tie ir 42039 eiro. Kopumā pašvaldībā ir par 100 skolēniem vairāk nekā pērn, arī minimālā alga ir kāpusi, un tas nozīmē, ka summa, kas nonāk skolās, ir lielāka. Rezultātā pedagogu algām ir pieaugums, norādīja Ogres novada domes pārstāvis Nikolajs Sapožņikovs.
Rīgas skolās tas esot veiksmes stāsts, citām – ne, sacīja Rīgas domes izglītības pārvaldes vispārējās izglītības skolu nodaļas vadītāja Anita Pēterkopa. Jo, tāpat kā citur, galvaspilsētā Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) pārskaitītā summa tālāk tiek novirzīta skolām, nekoriģējot neko. Pašvaldība drīkst pārdalīt tikai finansējumu atbalsta personālam un ilgstoši slimojošiem bērniem. Un arī tam ar IZM piešķirto nepietiek. Tālāk viss atkarīgs no skolas direktora – viņam pašam jāplāno, kā sadalīt tā saucamo direktora fondu, atvēlot no tā naudu arī skolotāju motivācijai un kvalitātes pakāpju apmaksai. Tiesa, ja skola ir maza, daudz šim mērķim neiznāk.
Foto: F64
