Pedagogu arodbiedrība rosina Izglītības un zinātnes ministriju (IZM) jaunajam skolotāju algu modelim šogad rezervētos 3 miljonus eiro novirzīt mazo skolu atbalstam. Arī izglītības nozarē strādājošie uzskata, ka tā beidzot būtu reāla darbība, nevis tikai solījumi tiem pedagogiem, kuru algas ir vismazākās.
Jauno finansēšanas modeli neieviesīs 2015. gadā, bet 2016. gada 1. septembrī, tāpēc Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) mudina budžetā paredzētos līdzekļus izmantot, lai mazinātu kādu no problēmsituācijām izglītības sektorā jau šogad. Viens no arodbiedrības priekšlikumiem ir – novirzīt 3 miljonus eiro mazo skolu atbalstam, palielinot esošo koeficientu 1.–4. klases skolēnu skaitam, ja tas pamatizglītības pakāpē ir 100 un mazāk.
LIZDA atgādina, ka mazajām skolām Latvijas reģionos ir liels finansiālā atbalsta trūkums. Pie pašreizējā finansēšanas modeļa Nauda seko skolēnam šo mācību iestāžu pedagogi nesaņem algu pilnā apmērā par papildu pienākumu veikšanu – klases audzināšanu, stundu gatavošanu, mājasdarbu labošanu un individuālo darbu ar skolēniem. LIZDA uzskata, ka nav pieļaujama situācija, kurā skolotājam nesamaksā par visiem veicamajiem pienākumiem. Arodbiedrība arī pieļauj, ka šo naudu varētu izmantot augstākās izglītības sistēmas atbalstam.
Rēzeknes novada Izglītības pārvaldes vadītāja Lilija Žukovska domā, ka palīdzība mazajām skolām ļoti noderētu. Turklāt viņa ieteiktu papildu naudu piešķirt nevis 1.–4. klasei, bet visam sākumskolas posmam. «Līdz šim valsts atbalstu neesam jutuši, un tā būtu pirmā reālā darbība, lai sakustinātu ledu,» teic L. Žukovska, piebilstot, ka ik gads vietvarām nākot ar vēl saspringtāku situāciju. Nu pašvaldība ir sasniegusi finansiālo robežu, kad vēl vairāk līdzfinansējumu pedagogu algām nevar piešķirt. Raugoties uz izglītības sistēmā notiekošo, viņa nu reiz negribot redzēt savu novadu ar četrām skolām. Jau tā kopš 1995. gada, kad rajonā bija 42 skolas, skaitlis noslīdējis līdz 18. Viņai pat rodoties priekšstats, ka pedagogi cīnās pret to, kas jau sen ir izplānots. Noskaņojumu neuzlabojot arī tas, ka jaunais algu modelis atkal ir iestrēdzis ministrijā, lai gan tika solīts, ka to valdībā izskatīts jau jūnijā.
Arī Kuldīgas novada domes priekšsēdētāja Inga Bērziņa ir par arodbiedrības priekšlikumu, jo šajā novadā ir sešas šādas mācību iestādes un arī vairākas filiāles, taču viņa vispirms rosina tikt skaidrībā – kādām vajadzētu būt skolēnu un pedagogu skaita attiecībām. Diez vai tām jābūt viens pret divi. Ja IZM tomēr atbalstot apvienoto klašu izveidi, tad tur jāstrādā skolotājiem ar atbilstošu izglītību, un tad viņiem par šo darbu atbilstoši arī jāsamaksā.
Ogres novada pašvaldības domes priekšsēdētāja vietniece izglītības, kultūras un veselības lietu jautājumos Ineta Tamane arī ir pārliecināta, ka mazās skolas jāatbalsta, tomēr viņa uzskata, ka finansējums jāskatās visa jaunā modeļa kontekstā, jo tas jau tā ir kā atbalsts mazajām skolām.
Cēsu novada izglītības nodaļas metodiķe Dzintra Kozaka gan skatās visai piesardzīgi uz šādu risinājumu. Vai tas nebūšot sāpīgi, ja papildu nauda pedagogiem būs tikai uz vienu gadu? Ja nu vienīgi to varot pasniegt kā prēmiju mazo klašu skolotājiem, kuriem nereti uzslavas un atzinība iet secen, jo šā posma bērni olimpiādēs nepiedalās, līdz ar to pedagogu ieliktais darbs it kā paliek nepamanīts. Viņi reiz būtu pelnījuši, lai viņiem kaut šādā veidā pateiktos, NRA.lv uzsver Dz. Kozaka.
Savukārt IZM norāda, ka atalgojuma nevienlīdzības problēma ir saistīta ne tikai ar nepietiekamu finansējuma daudzumu tieši mazajām skolām, bet ar nevienlīdzīgu un necaurspīdīgu finansējuma sadalījumu visā vispārējās un profesionālās izglītības sistēmā. Tāpēc papildu finansējuma ieplūdināšana sistēmā, nemainot tā sadales nosacījumus, vēl vairāk kropļotu jau tāpat deformēto sistēmu.
Aisma Orupe
