Gadījums ar Liepājas metalurgu apstiprina Latvijas valdību manieri nepalaist garām iespējas valsts naudas izsaimniekošanā, vēsta NRA.lv.
Naudu uzņēmuma Liepājas metalurgs (LM) saimniekiem Latvijas valsts uzticēja 2009. gada decembrī, kas iekrita tieši gadu pēc tam, kad valsts bija iztērējusi 1,2 miljardus eiro Parex bankas īpašnieku parādu segšanai jeb dzīvības glābšanai. LM gadījumā naudas summa bija krietni mazāka, taču LM saimnieki vēlāk pamanījās to pieaudzēt. LM gadījumā bija tā, ka sākotnēji valdība piešķīra uzņēmumam ne naudu, bet garantijas par aizņēmumu 89 miljonu eiro apmērā. Šīs garantijas par izdevumiem naudā pārvērtās 2013. gada vidū, kad valsts samaksāja LM vietā itāļu bankai UniCredit S.p.A. vispirms 6,1 miljonu eiro un pēc tam visu atlikušo parādu 67,5 miljonu apmērā. No vienas puses, 73,6 miljoni eiro bija mazāk par garantēto summu. No otras puses, valsts faktiskie zaudējumi bija krietni lielāki, kaut grūti sarēķināmi. Izrādījās, ka LM bija izlietojis uz valsts godavārda pamata dabūto naudu nevis reālai saimnieciskai darbībai, bet atrādīšanai nākamajiem kreditoriem un parādu piramīdas būvēšanai. Piramīda sabruka, kad bija sasniegusi 200 miljonu eiro, t.i., -200 miljonu eiro augstumu. Šo zaudējumu segšanā nācās piedalīties ne tikai LM darījumus garantējušajai Valsts kasei, bet arī daudziem citiem LM kreditoriem, tajā skaitā valsts uzņēmumam Latvenergo un privātuzņēmumam Latvijas gāze, valstij piederošajai bankai Citadele un privātajai SEB bankai utt. Jebkurā no šiem gadījumiem valsts zaudēja vai neieguva kaut ko, ko būtu ieguvusi, ja LM nebūtu izputējis.
Tālāk valsts sametās kopā ar bankām un pārdeva LM ražošanas pamatiekārtas par 107 miljoniem eiro, atstājot mazsvarīgākos īpašumus pārdošanai par labu citiem kreditoriem, kuru tiesības uz prasījumiem 100 miljonu eiro kopsummā galu galā pārvērtīsies par tikai simboliski atgūtām naudas summām. Arī lielo kreditoru guvums nemaz nav un nebūs liels. Viņi atdeva LM pamatiekārtas ukraiņu KVV Group pret 107 miljonu eiro solījumu, kas sākotnēji tika segts ar pirmo iemaksu 21,5 miljonu eiro apmērā. Par to ukraiņi ieguva tiesības apsaimniekot no LM iegūtās ražošanas iekārtas, pieliekot tām jaunu izkārtni KVV Liepājas metalurgs. No šīs naudas līdz Finanšu ministrijai nonāca 8,9 miljoni. Daļa no maksājuma pienācās citiem kreditoriem, jau pirms tam cita daļa bija segusi LM maksātnespējas un pārdošanas izmaksas. Šajos izdevumos ietilpst gan miljonu honorāri LM maksātnespējas administratoram Haraldam Velmeram un viņa diez vai pēc paša, nevis pēc Laimdotas Straujumas valdības gribas nolīgtajam konsultantam Prudentia, gan algas simtiem LM darbinieku, kuri sargāja uzņēmumu no pārvēršanas par metāllūžņu (krāsaino metālu!) atradni. H. Velmers ar Maksātnespējas aģentūras starpniecību nosedza arī 1,2 miljonus eiro, ko LM vecie īpašnieki bija palikuši parādā metalurgiem.
Šā gada sākumā pienāca termiņš KVV Group nākamajiem maksājumiem, kādus tā nespēja veikt. Valsts kase tad nav kavējusies pieprasīt un arī saņemt 10,7 miljonus eiro no Krievijas Alfa bank, kas bija garantējusi par ukraiņiem līdzīgi kā kādreiz Latvijas valsts par vecajiem LM īpašniekiem. LM un KVV Liepājas metalurgu kreditējušās bankas cenšas kaut ko atgūt, izliekot pārdošanai KVV Liepājas metalurga nekustamos īpašumus, kam uzņēmums piekrīt. Ražošanu tas apturējis, un metāla pilno ēku sargāšana tam tikai lieli izdevumi. Diemžēl vēl nav dzirdēts, ka kaut kas no piedāvātā būtu pārdots. Tādējādi nav arī priekšstatu, kam un par cik savu ķīlu daļu vēl varētu pārdot Latvijas valsts. Nekas cits kā KVV Liepājas metalurga īpašuma izpārdošana nākotnē nav gaidāma. «Īsti neredzam, ka pie esošā KVV Liepājas metalurga akcionāru sastāva rūpnīca varētu atsākt darbību,» uzņēmuma parādu lietu apspriešanu valdībā vakar atstāstīja ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens.
Valdība gan nav īsti pārliecināta par savu redzi, tāpēc apņēmās šīs pašas lietas izskatīt pēc nedēļas un arī vēlāk «regulāri», kā solīja Ministru prezidents Māris Kučinskis. Tas ļoti atgādina laiku, kad visa 2013. gada garumā LM parādu lietas ļoti regulāri izskatīja un nolēma atkārtoti izskatīt Valda Dombrovska valdība.
Arnis Kluinis
Foto:Saeima/https://www.flickr.com/photos/saeima//https://creativecommons.org/licenses/by/2.0/
