Ar vēstījumu nepirkt Krieviju atbalstošu uzņēmumu produkciju prezidents Volodimirs Zeļenskis Krievijas iebrukuma Ukrainā 12. dienā vērsās pie uzņēmējiem. Arī sabiedriskie aktīvisti aicināja nepirkt produktus no kompānijām, kuras turpina ražot vai pārdot savu produkciju Krievijā.

“Boikotējiet Krievijas importu, ja viņi nevēlas ievērot civilizētas pasaules noteikumus, viņiem nevajadzētu saņemt produktus un pakalpojumus no civilizētas sabiedrības. Lai karš baro viņus. Starptautiskajai sabiedrībai vajadzētu rīkoties daudz izlēmīgāk. Ja kāds zaudē prātu, mums jāzaudē bailes un jāaizmirst par komerciju. Mums ir jāaizstāv sevi, gan valstīm, gan uzņēmumiem ir jābūt morāliem,” sacīja Zelenskis.

Daudzi starptautiskie uzņēmumi pātrauca ražošanu un preču piegādes Krievijai, baidoties no reputācijas riskiem. Arī lielākie alus ražotāji “Carslberg” un “Heineken” marta beigās pameta Krievijas tirgu. Tie stingri nosoda Krievijas iebrukumu Ukrainā, kurš ir izraisījis tik daudzu cilvēku nāves un ciešanas.

Neskatoties uz Krievijas noziegumiem Ukrainā, Latvijā ražoto alkoholu turpina eksportēt uz Krieviju.

TV3 raidījuma “Nekā personīga” rīcībā nonākušas fotogrāfijas no Maskavas lielveikaliem. Veikalu plauktos atrodams Latvijā ražotais alus Tanheiser, ko ražo SIA “Ilgzeem”, vai pazīstamāk, kā Iļģuciema alus. Un arī alus ar latvisko nosaukumu “Lāčplēsis”, to gan ražo Lietuvā. Krievijas interneta veikalos atrodami arī citi Latvijā ražoti produkti, piemēram Latvijas Balzāma dzērieni.

Alus ar latvisko nosaukumu “Lāčplēša”, ir ražots Lietuvā, uzņēmumā “Cido Grupa”. Kas pieder Dāņu kompānijai “Royal Unibrew”. Uzņēmums apgavlo, ka eksportu uz Krieviju pārtraukuši jau marta sākumā, un par savu produktu atrašanos Maskavas veikalos vaino starpniekus.

“Šī gada marta sākumā “Cido Grupa” pilnībā pārtrauca visu produktu eksportu uz Krieviju un Baltkrieviju. Diemžēl eksporta partneri turpināja “Lāčplēsis” alus tālākpārdošanu Krievijā, un pēc šādu faktu konstatēšanas šī gada septembra otrajā pusē “Cido Grupa” pilnībā pārtrauca “Lāčplēsis” alus eksportu uz citām valstīm. Pēdējais šāds gadījums tika konstatēts no Moldovas eksporta partnera puses,” skaidro “Cido Grupa” valdes loceklis Marijus Valdas Kirstukas.

Krievijā nopērkamais – Rīgā ražotais Tanheiser, ko ražo SIA “Ilgzeem” jeb Iļģuciema alus, ir izplenījies popularitāti Krievijas alus blogeru vidū:

“Pieeju pie ledusskapja un tur stāv divas interesantas pudelītes. Ar kuru valsti jums asociējās šīs pudelītes?
-Nezinu, es nospriedu, ka tu vienkārši gribi sev tās pudelītes.
Nu pudelītes smukas, beļģu stilā, ar lauvām, paskaties uz formu- 0,33l, es uzreiz domāju, ka kaut kas jauns no beļģu dizaina, tad paskatījos tuvāk un nē, raksta kā vienmēr – craft sērija, un ģērbonis – kāda pilsēta? Rīga, un tā mums ir Latvija.”

Ilgzeem īpašnieki ir Latvijas pilsoņi – Viktors Ogņanovs un Roberts Volfs. Uzņēmums pērn apgrozījis gandrīs piecus miljonus eiro, strādājis ar 250 000 zaudējumiem. Neviens no vadības nepiekrita sniegt interviju Nekā Personīga. Uzņēmums deleģēja pārstāvi, kura izvairījās no Krievijas pieminēšanas sadarbības valstu sarakstā.

“Šobrīd īss komentārs ir tāds, ka “Ilgezeem” savu produkciju piegādā uz vairāk kā 60 valstīm, galvenokārt importa zīmi un visi darījumi mums ir legāli, un šobrīd nekādu citu komentāru mēs nesniedzam. Tas tā kā īsi būtu viss.”
Deivids: “Bet jūs eksportējat alu uz Krieviju?”
Ilgzeem: “Mēs eksportējam uz vairāk kā 60 valstīm, tāds ir mums šobrīd komentārs.”
Deivids: “Tajā skaitā arī uz Krieviju?”
Ilgzeem: “Es, šādu komentāru man nodeva, es neesmu neko vairāk tiesīga komentēt, tāpēc šobrīd komentāru nav,” skaidro SIA “Ilgezeem” pārstāve.

Arī lielākā Latvijas alkohola ražotāja “Latvijas Balzāms” produkcija arī ir pieejama Krievijas veikalos. Uzņēmums atteicās sniegt to komentēt. Šī gada otrā ceturkšņa finanšu pārskatā uzņēmums atzīst, ka, sekmīgi pielāgojies jaunajai ģeopolitiskajia situācijai.

Gan SIA “Ilgezeem”, gan “Latvijas Balzāms” ir Tirdzniecības un rūpniecības kameras biedri. Biedrība marta sākumā pārtrauca sadarbību ar Krieviju un Baltkrieviju un aicināja arī tās biedrus atteikties no savu produktu pārdošanas uz Krieviju.

“Mums kā organizācijai tā pozīcija, to ka ir jāiet prom no Krievijas un jāpārtrauc sadarbība bija ļoti noteikta kantaina, es esmu pilnīgi pārliecināts, ka viena daļa līdzšinējo biedru mēs pazaudējām tā rezultātā, tā ir realitāte, drošvien, ka pazaudēsim vēl kādu, ņemot vērā, ka tā kopēja noskaņa šeit Latvijā un arī mūsu organizācijā ir, par to, ka Krievijas, šī te ārprātējā rīcība ir tiešām briesmīga, tas ir viedoklis. Līdz ar to daudzi, es pieņemu, nemēģina afišēt, ka viņi tomēr tur kaut ko dara un tādi gadījumi drošvien ir,” pauž Latvijas tirdzniecības rūpniecības kameras valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš.

Tirdzniecības un rūpniecības kamera uzver, ka sadarbībai ar Krieviju, ir nopietni finansiālie un sankciju riski, un iespējams arī liels sabidrības nosodījums, kas var ietekmēt uzņēmuma likteni: “Mēs ilgstoši esam arī teikuši, ka faktiski šobrīd strādāt ar Krievijas partneriem, īpaši jau eksportējot, tas ir, tur ir nenormāli riski – tur ir sankciju riski, nedod dievs tur palaiž kaut ko garām tur var aizdzīvoties līdz kriminālatbildībai, tas punkts viens, punkts divi, mega finanšu riski, proti, tas ka tur līgums ir noslēgts un nav sankcijās, tas nenozīmē, ka bankas tās finanšu transakcijas laidīs cauri un neiesaldēs, neapturēs, tas ir otrs. Un trešais, tas, kas ir vērojams, ir šie reputācijas riski, mēs jau arī redzam visur, visā pasaulē, faktiski ir tā, ka tikko tiek konstatēts, ka kāds Krievijā tur kaut ko tirgo un tamlīdzīgi, tas tiek padarīts publisks un jau patērētājs patiesībā noliek pie vietas uzņēmumu, kurš tur tomēr mēģina darboties.”

Par sankciju ievērošanu atbild Ārlietu ministrija. Eiropas Savienības noteiktās sankcijas neaizliedz alkohola eksportu uz Krieviju: “Eiropas Savienība nav noteikusi vispārēju aizliegumu eksportēt vai tirgot alkoholiskos dzērienus Krievijā. Vienlaikus Eiropas Savienība ir noteikusi ierobežojumus luksuspreču eksportam uz Krieviju, tai skaitā, noteiktiem alkoholiskiem produktiem, ja to vērtība pārsniedz 300 euro. Vienlaikus visiem uzņēmējiem jārēķinās, ka uzņēmējdarbības turpināšana Krievijas tirgū var šiem uzņēmējiem radīt potenciālus reputācijas riskus.”

Izpētot publiski pieejamos datus, redzams, ka kopš aprīļa gandrīz visās alkohola eksporta sadaļās uz Krieviju ir vērojams pieaugums. Tas saistīts ar reeksportu. Uzņēmumi ne tikai tirgo Krievijā savu produkciju, bet arī pārdod to valstu produktus, kas nevēlas ar Krieviju sadarboties tieši.

Endziņš pauž: “Tur ir tad jāvaicā tiem, kas šobrīd to dara, bet, kas ir tie apsvērumi, kuru dēļ viņi tomēr to dara, ja tas ir kaut kāds patriotisms tādā jau Krievijas virzienā, arī tāda publika es pieļauju, ka ir, otrs, jā, kā viņi vērtē riskus kopumā – man šķiet tur objektīvi ir tādi riski ar kuriem vienkārši neprāts saskarties.”