Tiesa, līdz šim tas, kur savu nopelnīto algu liek sportisti, nav īpaši plaši afišēts, raksta NRA.lv

100000 latu par tārpiem

«Slieku bizness» pats par sevi ir diezgan interesants. Kā zināms, tajā iesaistījušies Jānis Sprukts, Edgars Masaļskis un Mārtiņš Cipulis, kuri atsaukušies kādreizējā izlases spēlētāja, tagad hokeja trenera un TV komentētāja Oļega Sorokina aicinājumam – viņš nolēmis attīstīt Mālpils novada eksperimentālajā ražotnē sākto uzņēmējdarbību. Portāls «nra.lv» ziņo, ka Mālpils biotehnoloģiju centra valdes loceklis un Slieku audzētāju asociācijas valdes priekšsēdētājs Rihards Pulturs, arī bijušais sportists, šajā biznesā iesaistījis hokejistu Sorokinu, bet viņš tālāk uzrunājis savus kolēģus. Kā investori piekrituši piedalīties seši, taču galu galā tikai trīs bija gatavi teikt biznesam jāvārdu un ieguldīt tajā pa 100000 latu katrs. Hokejistus nebiedējot tas, ka atdeve varētu nenākt tik drīz – iespējams, tikai pēc pieciem gadiem, jo ražotne, kura ierīkota bijušajā cūku fermā, tikai tagad uzņem apgriezienus un plāno palielināt ražošanu tik tālu, lai varētu domāt par eksportu – vispirms uz Skandināvijas valstīm un Eiropu, bet pēc tam skatīties vēl tālāk – uz Āziju un Āfriku.

Pēdējā brīža ziņas liecina, ka jau noskaidrots izplatītājs, kurš produktu nogādās lielveikalu ķēdēs – tas būs SIA «Valdo». Pirmais uzdevums esot ieiet vietējā tirgū, un tuvākajā laikā veikalos parādīsies SIA «Eko Era» produkcija. Skaidrs, ka ar personīgo ieguldījumu vien nepietiks, jo plāns esot tāds: gada laikā saražot ap 50 tonnām slieku un 2000 kubikmetru biomēslojuma. Lai nodrošinātu tādu apjomu un attīstītu ražotni, nepieciešami aptuveni trīs miljoni eiro, tāpēc vajadzēs ņemt aizdevumu, atzīst Sorokins.

Masaļskis biznesā aktīvs

Paši hokejisti neslēpj, ka pirms tam nebija domājuši, ka iznāks iesaistīties šādā lauksaimnieciskā lietā, taču tagad ar interesi sekojot līdzi ražotnē notiekošajam. «Oļega piedāvājumam atsaucāmies, jo likās, ka ideja ir dzīvotspējīga un perspektīva. Mani tā jo īpaši uzrunāja, jo zaļā domāšana vienmēr bijusi tuva, un esmu pārliecināts, ka visai pasaulei agri vai vēlu vajadzēs tai pievērsties. Daudzviet šādas slieku audzētavas un biohumusa ražotnes ir ļoti populāras. Skaidrs, ka mums ir tālu līdz tādām, kādas ir, piemēram, Amerikā, taču solīti tai virzienā varam spert,» uzsver vārtsargs Masaļskis.

Sportists atzīst, ka tas neesot viegls ceļš, jo sākumā ir jāiegulda nauda eksperimentos: nācies nomainīt vairākus audzēšanas galdus, kamēr atrasts īstais. Taču tādi vajadzīgi vēl trīs. «Kad nespēlēšu hokeju, man būs vairāk brīvā laika, tad noteikti tajā visā iesaistīšos nopietnāk. Patlaban ik reizi, kad atbraucu uz Latviju, cenšos apmeklēt ražotni, pārliecināties, kāds tur ir progress. Izrunājam, ko darīsim, kādus virzienus izmēģināsim,» teic Masaļskis. Viņš cerot, ka šis esot īstais virziens, kurā iet un ieguldīt naudu. Bizness vienmēr ir risks, taču ideja esot ļoti laba, tāpēc vajadzīgi tikai apjomi, noiets noteikti būšot, ir pārliecināts arī Sprukts. Produkts esot perspektīvs – to varot apliecināt radi un draugi, kas to izmēģinājuši savos dārzos un siltumnīcās. Arī «Ozo golfa klubs» ar labu vārdu atsaucies par biohumusa efektu uz zāliena augtspēju, bet Mālpils zemeņu audzētāji mēslojumu esot ar mieru izmēģināt šogad.

Irbe – tuvāk sportam

Sorokins ir aktīvs ne tikai mārketingā, par ko liecina sabiedrībā zināmu sportistu piesaiste, bet arī uzņēmējdarbībā. Ja neskaita uzņēmumu «Eko Era», kurā iesaistīti arī pārējie hokejisti, Sorokins darbojas arī ar to saistītās firmās «Wormera» un «Bio Era». Vēl iepriekš viņš mēģinājis iesaistīties sporta ekipējuma izplatīšanā firmā «Vio Sport», taču rādās, ka tas nav bijis veiksmīgi. Šis uzņēmums dibināts 2009. gadā, arī šajā uzņēmumā darbojas (vai darbojies) iepriekš pieminētais Pulturs, tomēr nekāds bizness nav sanācis. Uzņēmums jau vairākus gadus nav iesniedzis gada pārskatus, un peļņa pēc nodokļiem ir vērtējama ar vairāk nekā 1000 latu vērtu mīnusa zīmi.

Ja ar biznesa mērauklu vērtējam citus Latvijas hokejistus (izslēdzot Helmūtu Balderi-Sildedzi un Sandi Ozoliņu, kuri ir atsevišķa stāsta vērti), tad jāizceļ būtu arī «latviešu mūris», pašreizējais izlases trenera palīgs Artūrs Irbe. Viņš ir dalībnieks divos uzņēmumos – «Ultra Pro» un «Rīgas sporta spēļu centrs». Cik var spriest no internetā atrodamās informācijas, pirmais nodarbojas ar dažādu fanu atribūtikas iepakojumu importu, piemēram, stiklotu kastīšu pārdošanu, kas ļauj faniem kvalitatīvi uzglabāt relikvijas, bet otrs – sniedz sporta nodarbības un, spriežot pēc uzņēmumu reģistra datiem, darbojas diezgan pasīvi.

No bāriem līdz galdniecībai

Kas attiecas uz citiem hokejistiem, tad, spriežot pēc vispārēji pieejamiem datiem, viņi biznesā iesaistās tīri simboliski. Pat izskanējusi informācija, ka «slieku biznesā» iesaistītie ieguldījuši pa 100000 latu, kas neatspoguļojas uzņēmuma pamatkapitālā. Tikpat neitrāli hokejisti iesaistās arī citos uzņēmumos, piemēram, tajā pašā slieku biznesā Sprukts iesaistījies ar 1400 latiem. Tas gan nav Sprukta vienīgais rūpals. Viņš ir dalībnieks arī SIA «CCLC». Šim uzņēmumam pieder Jamaikas bārs «Coco Loco» blakus Pēterbaznīcai.

Malā nestāv citi hokejisti, tiesa, ne vienmēr veiksmīgi. Piemēram, Atvars Tribuncovs savu naudiņu ieguldījis uzņēmumā «K un B», kas nodarbojas ar sauszemes transporta palīgdarbībām, ķīmisko vielu un ķīmisko produktu ražošanu, zāģēšanu, ēvelēšanu un impregnēšanu, kā arī finiera lokšņu ražošanu un koka celtniecības un galdniecības izstrādājumu ražošanu. Pēc pēdējiem datiem, uzņēmums strādājis ar vairāk nekā 17000 latu zaudējumiem. Kā dalībnieks Tribuncovs rodams arī «A.T.M.», taču šī firma nekādu uzņēmējdarbību nav veikusi.

Aizsargiem mainīgas sekmes

Pie uzņēmējiem pieskaitāms arī Guntis Galviņš, kurš ieguldījis sapelnīto firmā «4NEW», tiesa, īsti nav skaidrs, ar ko firma nodarbojas un kādu saimniecisko darbību veikusi. Cita lieta ir ar Jēkabu Rēdlihu, kurš ir dalībnieks firmā «Rijs». Precīzāk – tas ir Rēdliha sievas Ievas Zvaigznes-Rēdlihas skaistumkopšanas salons Tallinas ielā. Uzņēmums ir aktīvs, par ko liecina aptuveni 25000 latu apgrozījums, Par peļņu, protams, runāt vēl pāragri.

Noslēdzot tēmu par uzņēmīgiem hokejistiem, nevar neminēt Rodrigo Laviņu, kurš ir dalībnieks SIA «Ledus Arēna Jēkabpils». Viņš iesaistījies projektā, kas paredzēja ledus arēnas celtniecību Jēkabpilī, diemžēl tas tā arī palicis projekta līmenī. Kaut arī Laviņš, klātesot Jēkabpils domes vadībai, parakstīja nodomu protokolu par zemes nomas līgumu un ledus halles celtniecību, nekāda turpmāka darbība tur nav notikusi.