Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka janvārī, salīdzinot ar decembri, vidējais cenu līmenis palielinājās par 0.8%. Gada inflācija mazliet pakāpās līdz 0.9% atzīmei.
Lielākā ietekme uz inflāciju mēneša griezumā bija ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem (+2.5%). Tas, galvenokārt, bija saistāms ar elektroenerģijas sadārdzinājumu elektroapgādes fiksētā tarifa daļai piemērotā valsts atbalsta veida maiņas dēļ. Pieauga cenas arī pārtikai (+1.5%). Sezonālās atlaides samazināja apģērba un apavu cenas (-4.9%). Saruka arī cenas ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem (-1.1%) lētāku pasažieru aviopārvadājumu ietekmē, kaut gan degvielas cenas pieauga (+0.6%).
Šogad prognozējam, ka gada inflācija saglabāsies zema – vidēji 1.5% apmērā. No vienas puses, jau iepriekš vērotā pasaules izejvielu cenu atkāpšanās turpinās vilkt arī Latvijas patēriņa cenas uz leju. No otras puses, pastāv dažādi gan iekšēji, gan ārēji faktori, kas rada, vai riskē radīt augšupvērstu spiedienu uz cenām.
Janvāra sākuma spelgoņa izraisītais straujais elektrības cenu kāpums (5. janvārī vidēji sasniedzot 670 EUR/MWh), kādam, iespējams, radīja bažas par sagaidāmajām cenām šogad. Taču gan āra temperatūrai pieaugot, gan palielinoties elektrības izstrādei, cena uz mēneša beigām kritās. Eiropas un Ziemeļvalstu elektroenerģijas tirgus nākotnes līgumi norāda uz vidējās cenas kritumu šogad, salīdzinājumā ar 2023. gadu. Taču Baltijas valstīs, gatavojoties elektroenerģijas tīklu sinhronizācijai ar Eiropu nākamgad, tehnisku iemeslu dēļ plānoti pārvades ierobežojumi. Tas, visticamāk, Baltijas reģionam nozīmēs augstākas un svārstīgākas elektrības biržas cenas nekā Ziemeļvalstīs vai Vācijā. Taču, lai gan biržas cenas Latvijā varētu būt pat virs pērnā gada līmeņa, no mājsaimniecību viedokļa raugoties, kopumā šogad maksājumi par elektroenerģiju tomēr, visdrīzāk, būs lētāki nekā pērn. Tas tādēļ, ka vairumam galapatērētāju ir fiksētais elektrības tarifs, kam būtu tālāk jāmazinās, pateicoties vēl iepriekšējam cenu kritumam.
Valsts ietekme uz patēriņa cenām šogad būs ierobežota. Neskaitot elektroenerģijas tarifu fiksētās daļas pieauguma ierobežošanu, šogad nav paredzēts plašāks atbalsts elektroenerģijai vai siltumam. Augstāku nodokļu ietekme uz kopējo inflāciju būs salīdzinoši maza. Martā būtiski pieaugs akcīze alkoholam un tabakai, kas pēc dažiem mēnešiem, iepriekšējiem krājumiem izsīkstot, atspoguļosies cenās. Latvijai raksturīgo augļu un dārzeņu PVN likme šogad pieauga, kas atspoguļojās arī svaigu augļu un dārzeņu cenās, kuras janvārī auga nedaudz straujāk nekā iepriekšējos gados ierasts. Iepriekšminētās nodokļu izmaiņas nobāl salīdzinājumā ar Igaunijā pieredzēto. Swedbank vidējo inflāciju Igaunijā 2024. gadā prognozē 3.7% apmērā, un lēšam, ka aptuveni puse no šīs vērtības būs nodokļu reformas (t.sk., PVN pamatlikmes pacelšanas no 20% līdz 22%) dēļ.
Būtisks inflācijas dzinulis joprojām būs straujais algu kāpums, kas neļaus pakalpojumu cenu kāpumam īpaši “atslābt”. Pēc Swedbank klientu datiem, vidējā neto alga janvārī bija par 8.3% augstākā nekā janvārī pērn, un kopumā gada vidējais bruto algas pieaugums tiek lēsts 8.0% apmērā. Gada izteiksmē pamatinflācijas (inflācijas mērs, kas neietver pārtiku un enerģiju) apmērs janvārī turpināja sarukt, taču kopumā saglabājas augsts, un tās noturībā būtiska loma ir tieši pakalpojumu cenām.
Visbeidzot, saglabājas dažādu ārējo faktoru ietekme, kas var veicināt augstākas inflācijas atgriešanos. Piemēram, Sarkanajā jūrā notiekošā konflikta ietekmē konteinerpārvadājumu cenas pārvadājumiem no Ķīnas uz Eiropu pēdējās nedēļās augušas ļoti strauji. Šī situācija gan pagaidām nav salīdzināma ar pēc-pandēmijas piegādes ķēžu pārrāvumiem. Redzama ietekme uz inflāciju Eiropā gaidāma vien tad, ja esošajām problēmām pievienojas klāt jaunas, piemēram, straujš naftas vai gāzes cenu kāpums.
Tomēr, neskatoties uz to, ka risku netrūkst, centrāla prognoze, vismaz inflācijas ziņā, ir par daudz mierīgākiem laikiem un zemāku inflāciju šogad nekā pērn. Tas ļauj arī procentu likmju stāstā gaidīt pārmaiņas – aizņēmējiem patīkamus pavērsienus. Swedbank prognozē, ka Eiropas Centrālā Banka (ECB), redzot ekonomikas vājumu un daudz straujāku inflācijas atkāpšanos, nekā lēsa iepriekšējās ECB prognozes, sāks mazināt savas procentu likmes jau aprīlī.
Oskars Niks Mālnieks, Swedbank ekonomists
