Mazumtirdzniecība maijā turpināja atgūties, taču iepriekšējie mēneši liecina, ka atkopšanās gaidāma varen līkumota. Maijā mazumtirdzniecība pieauga par 0,3%, salīdzinot ar aprīli (sezonāli koriģēti dati). Toties salīdzinājumā ar maiju pērn, pārdotā apjomi bija par 1% augstāki (kalendāri koriģēti dati). Gada griezumā pārtikas preču mazumtirdzniecība nedaudz saruka (-0,5%), kamēr nepārtikas, neieskaitot autodegvielu, pieauga par 0,8% un autodegvielas – palielinājās par 4,5%.

Starp nepārtikas preču kategorijām būtiskākais pieaugums maijā, salīdzinot ar maiju pērn, arvien bija IKT iekārtu (+26%) un apģērbu, apavu (+12,3%) mazumtirdzniecībā. Turpretim saruka pārdotā apjomi nespecializētajos veikalos, kur pārsvarā ir nepārtikas preces (-25,1%) un mazumtirdzniecībā stendos un tirgos (-11,2%).

Zemā inflācija un arvien straujais algu kāpums stiprina iedzīvotāju pirktspējas pieaugumu, kura jau vasaras laikā, visticamāk, atgriezīsies 2021. gada līmenī. Mājsaimniecību noguldījumu apjoms komercbankās šogad atsācis augt un maijā bija par 3,2% lielāks nekā gadu iepriekš. Lai arī patērētāju noskaņojums jūnijā nedaudz pasliktinājās, tas kopumā ir krietni mazāk pesimistisks nekā tas bija 2022. un 2023. gadā un nav tālu no ilgtermiņa vidējā.

Savukārt mazumtirdzniecības uzņēmumu noskaņojuma aptaujas dati neliecina par optimisma atgriešanos. Pērnā gada otrajā pusē mazumtirdzniecībā darbojošos uzņēmumu noskaņojums turējās vien mazliet zem ilgtermiņa vidējā rādītāja, bet šogad tas pārsvarā ir bijis uz lejupvērstas trajektorijas. Ieskatoties nozares uzņēmumu aptauju datos rūpīgāk, var novērot, ka gan gaidas par nākamajiem trīs mēnešiem, gan novērtējums par aktivitāti iepriekšējos trīs mēnešos ir pasliktinājies.

Dažādie signāli norāda, ka tuvākajos mēnešos attīstība mazumtirdzniecībā varētu būt nevienmērīga. Ekonomikai pamazām sasilstot, sasils arī mazumtirdzniecība, kurai 2025. gads solās būt labāks gads.

Oskars Niks Mālnieks, Swedbank ekonomists