Marts vēsturiski ir bijis mēnesis, kurā novērojams visnaskākais mēneša cenu kāpums. Arī šis gads nav bijis izņēmums – Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka martā, salīdzinot ar februāri, vidējais cenu līmenis palielinājās par 1,2%. Gada inflācija mazliet pakāpās līdz 0,9% atzīmei.
Lielākā ietekme uz novēroto mēneša inflāciju bija apģērbiem un apaviem (+6,9%), veikalos ienākot jaunajās sezonas precēm. Sadārdzinājās arī transports (+1,5%), augot degvielas un aviobiļešu cenām, un pārtikas preces (+0,7%), noslēdzoties iepriekšējos mēnešos notikušajām atlaižu kampaņām. Savukārt lētākas bija ar mājokli saistītās preces un pakalpojumi (-0,4%), lielākoties lētākas elektroenerģijas dēļ.
Pakalpojumu cenu pieaugums martā bija netipiski augsts (+1,6%). Tas, galvenokārt, saistāms ar dārgākiem pasažieru aviopārvadājumiem, kā arī telekomunikācijas un atpūtas pakalpojumiem. Kopumā pakalpojumu cenas pēdējos gados aug visai strauji, kas lielā mērā ir arī straujā algu kāpuma iespaidā. Pozitīva ziņa ir tā ka, augšupvērstais spiediens no algām kļūst vājāks. Ieskatoties jaunākajos Swedbank klientu neto algu datos, redzams algu pieauguma tempu saberzējums. Martā, salīdzinot ar martu pērn, algas kāpušas par 8.1%, kas ir zemākais pieauguma temps kopš 2022. gada aprīļa.
Brent naftas cena tirgos kopš 2023. gada izskaņas pieaug. Aprīļa sākumā tās cena pārsniedza 90 USD par barelu; pērn tik augstu cenu varēja novērot vien septembrī un oktobrī. Tai pat laikā citu energoresursu cenas joprojām saglabājas salīdzinoši zemas. Elektroenerģijas cena martā turpināja samazināties un vidēji svārstījās ap 68 EUR/MWh. Šī gada pirmajos trīs mēnešos tās vidējā cena bija zemākā pēdējo trīs gadu laikā. Arīdzan dabasgāzes cena biržā, lai arī nedaudz sadārdzinājās martā, ir vien par aptuveni 10 EUR/MWh augstāka par ilgtermiņa vidējo. Lai arī lētāka enerģija ir laba ziņa mājsaimniecībām, paies kāds laiks līdz tas pilnībā atspoguļosies iedzīvotāju apkures un elektrības rēķinos.
Kopumā siltumenerģijas ražotāji nav bijuši īpaši naski samazināt gana augstos siltumenerģijas tarifus. Ja izmaiņas tarifos ir notikušas, tad lielākajās pilsētās pēdējo mēnešu laikā tās pārsvarā bijušas dažu procentu apmērā. Martā siltumenerģija kļuva par vien 0,5% lētākā. Un, ja domājam par vēl gaidāmajām izmaiņām, piemēram, Rīgā apkures tarifs jūnijā saruks par niecīgu 0,1%. Turpretim, apkures sezonas izskaņā maijā, izceļas plānotais samazinājums tarifam Jūrmalā un Daugavpilī, kur tas samazināsies par aptuveni piektdaļu.
Tuvākajos mēnešos inflācija turpinās būt diezgan svārstīga gan sezonalitātes, gan citu faktoru (piemēram, akcīzes pieauguma alkoholam un tabakai) dēļ. Maijā gada inflācija varētu būt tuva nullei. Mūsu prognozes saglabājas nemainīgas par gada vidējo inflāciju šogad 1,5% apmērā.
Oskars Niks Mālnieks, Swedbank ekonomists
