Pērnais gads sākās ar inflāciju virs 20%, bet noslēdzās ar inflāciju zem 1%. Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka decembrī gada inflācija nokritās līdz 0.6% atzīmei. Savukārt, salīdzinot ar novembri, vidējais cenu līmenis samazinājās par 0.8%.
Mēneša laikā būtiskākais kāpums bija alkoholam (+0.8%), pieaugot cenām stiprajam alkoholam un alum. Savukārt nozīmīgākais kritums bija transportam (-1.8%), galvenokārt lētākas degvielas dēļ (-4.9%). Ar mājokli saistīto preču un pakalpojumu cenas turpināja sarukt (-0.9%) lētākas elektroenerģijas dēļ (-4.2%). Pārtikas un bezalkoholisko dzērienu cenas saglabājās nemainīgas, salīdzinājumā ar novembri.
Atskatoties uz 2023. gadu kopumā, vidējā cenu līmeņa izmaiņas bija ļoti krasas. Divi lieli vaļi, kas virzīja inflācijas kāpumu 2022. gadā, bija globālās enerģijas un pārtikas cenas. Savukārt pērn, globālo izejvielu cenām būtiski sarūkot, šo divu grupu inflācija lēnām pierima, un sākām novērot cenu kritumu.
Īpaši iespaidīgs bija energoresursu vidējā cenu līmeņa kritums. Elektrība NordPool biržā 2022. gadā vidēji maksāja ap 227 EUR par mWh, kamēr pērn tā maksāja ap 94 EUR. Gāzes cena biržā saruka no 132 EUR līdz 41 EUR par mWh. Tā kā absolūti lielākajai daļai mājsaimniecību ir fiksētie gāzes vai elektrības tarifi, straujā biržas cenu izmaiņa daudziem rēķinos īsti neatspoguļojās. Izmaksu slogu samazināt pērn palīdzēja arī valsts atbalsts. Patērētāja pieredzētā elektroenerģijas gada inflācija 2023. gada sākumā sasniedza 90%, bet decembrī cenas jau bija par 12.2% zemākas nekā pirms gada. Gāze no iespaidīgā 65.6% cenu pieauguma janvārī, salīdzinot ar 2022. gada janvāri, pērnā gada decembrī bija par aptuveni piektdaļu lētāka nekā 2022. gada beigās.
Vairāk nekā ceturto daļu no patērēto preču un pakalpojumu groza veido tieši pārtika. Ja 2023. gada janvārī pārtikas cenu gada inflācija bija 28.2%, tad decembrī gada inflācija bija “vien” 2.7%. Apskatoties detalizētāk, pērnā gada sākumā gada inflācija visām vienpadsmit lielākajām pārtikas un bezalkoholisko dzērienu produktu apakšgrupām bija virs 10% atzīmes. Savukārt pērn decembrī jau vairs tikai četrās grupās cenas auga par desmito daļu vai nedaudz vairāk. Būtiskākais kāpums cenās 2023. gada decembrī, pret atbilstošo mēnesi gadu iepriekš, bija augļiem un dārzeņiem, attiecīgi +10.2% un +10.9%, kā arī kafijai un tējai (+10.1%). Inflāciju ierobežoja cenu kritums pienam (-18%) un piena produktiem (-12.2%). Iedzīvotāji, protams, labprātāk vēlētos redzēt strauju cenu kritumu, bet arī nesenā pārtikas cenu dinamika ir kopumā iepriecinoša.
Ar skatu nākotnē, 2024. gads inflācijas ziņā visdrīzāk būs mierīgāks nekā daži iepriekšējie gadi. Inflācija tiek prognozēta ļoti zema. Samazinoties kopējai inflācijai un pamatinflācijai (jeb inflācijai, kuras aprēķinā neiekļauj svārstīgās pārtikas un enerģijas cenas) gan Latvijā, gan eiro zonā kopumā, Eiropas Centrālā Banka (ECB) varēs sākt mazināt procentu likmes. Swedbank prognozē, ka ECB galveno likmju kritumu pieredzēsim jau šī gada aprīlī, kas nozīmē, ka saruks arī EURIBOR un attiecīgi pamazām samazināsies hipotekāro kredītu maksājumi. Taču vienlaikus augšupvērstu risku ir gana. Ģeopolitiskā spriedze saglabājas augsta un var atkal rezultēties atsevišķu izejvielu cenu kāpumā. Papildus ārējiem faktoriem, inflāciju veicinās algu kāpums, kas saglabāsies augsts. Līdz ar mazākiem procentu maksājumiem pieaugs mājsaimniecību rīcībā esošie līdzekļi, un, pateicoties algu kāpumam un zemai inflācijai, iedzīvotāju pirktspēja un patēriņš lēnām atjaunosies.
Oskars Niks Mālnieks, Swedbank ekonomists
