Centrālās statistikas pārvaldes publicētie dati rāda, ka bruto darba samaksa, t.i., atalgojums pirms nodokļu nomaksas, šī gada pirmajā ceturksnī sasniedza 1623 EUR atzīmi. Salīdzinot ar pirmo ceturksni pērn, kāpums mērāms 11% apmērā. Tas ir nedaudz zemāks pieauguma temps nekā iepriekšējā ceturksnī, taču algas augušas straujāk nekā iepriekš prognozējām. Lai gan privātajā sektorā redzama gaidītā algu bremzēšanās, sabiedriskajā sektorā reģistrētie kāpuma tempi nodrošinājuši, ka vidējā alga ekonomikā joprojām aug divciparu tempos.
Algu kāpums tika fiksēts visās nozarēs. Sabiedriskajā sektorā tas bija teju divas reizes lielāks (16,3%) nekā privātajā sektorā (8,9%). Visstraujāk vidējais bruto atalgojums palielinājās izglītībā (20,4%) un valsts pārvaldē un aizsardzībā (+15,8%). Savukārt vislēnākais pieaugums bija finanšu un apdrošināšanas nozarē (+4,5%), kā arī ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē (+4,6%). Savu artavu algu pieaugumā deva arī minimālās algas pacelšana par 13% šī gada janvārī.
Vidējā neto darba samaksa jeb alga pēc nodokļu nomaksas pirmajā ceturksnī palielinājās par 10,2% līdz 1180 eiro. Inflācija ir ļoti zema – aprīlī knapi virs 1% atzīmes – tādēļ reālā neto alga augusi par straujiem 9,3%. Līdz ar to strādājošie iepriekšējos inflācijas gados zaudēto pirktspēju visdrīzāk atgūs agrāk nekā iepriekš prognozēts – jau šovasar. Sajūta, ka rocība sāk atgriezties, arī palīdzējusi ievērojami uzlaboties patērētāju noskaņojuma rādītājiem – patērētāji šobrīd ir krietni optimistiskāki nekā pirms gada un arī nekā pērnā gada nogalē. Pozitīvāks noskaņojums un augošā pirktspēja balstīs mājsaimniecību patēriņu šogad.
Ja pie mums algu pieauguma tempi joprojām ir ļoti strauji, tad mūsu kaimiņvalstīs ir novērojama izteiktāka bremzēšanās. Pirmajā ceturksnī vidējā bruto alga Igaunijā pieauga par 8,7%, kamēr Lietuvā pieauguma temps noturējās virs 10% atzīmes, sasniedzot 10,3%.
Pozitīvā ziņa gan darba tirgum, gan ekonomikai kopumā ir tas, ka jau nākamnedēļ Eiropas Centrālā Banka visticamāk samazinās savas bāzes procentu likmes. Lai arī likmju samazinājums būs mazāk spējš, kā to pieaugums 2022. gadā, tas veicinās atkopšanos Eiropas valstu ekonomikās.
Oskars Niks Mālnieks, Swedbank ekonomists
