Lielākajās Latvijas valsts augstskolās ik gadu sarūk to studentu skaits, kuri studē par maksu, un to nespēj kompensēt arvien pieaugošais ārvalstu studētgribētāju skaits. Izņēmums ir Rīgas Stradiņa universitāte (RSU), kur ar katru gadu ir vairāk tādu studentu, kas vēlas mācīties par maksu, raksta NRA.lv.
RSU maksas studenti sastāda divas trešdaļas no visa studējošo skaita. Budžeta vietas ir tikai ārstniecības programmās, un, lai iekļūtu tajās, jāiztur diezgan nopietns konkurss. Tāpēc tie, kas neiztur šo pārbaudi, bieži vien iestājas maksas grupā – it īpaši pieprasītas ir uzturzinātnes un veselības sporta (fitnesa) specialitātes. Jāpiebilst, ka sociālo zinību studiju virziens ir tikai par maksu. Neraugoties uz to, grupas ir aizpildītas, it īpaši liela interese ir par multimediju, žurnālistikas un psiholoģijas programmām, skaidro RSU pārstāvis Edijs Šauers. Kā jau ierasts, liela daļa «maksātāju» ir ārvalstu studenti. Pašlaik to RSU ir apmēram 2000, no tiem 321 mācības sāk šogad. Arī viņiem nākas izturēt konkursu (trīs uz vienu vietu), jo arī par naudu studējošiem ir savi atlases kritēriji.
Latvijas Universitātē (LU) šobrīd vēl konkrētus skaitļus nevar nosaukt, tie būs zināmi tikai 1. oktobrī. Taču pēdējo gadu tendence ir tāda, ka sarūk studētgribētāju skaits, arī tie, kas mācās par maksu. Diemžēl šo lejupslīdi nespēj kompensēt arī ārvalstnieki, kuri aizvien biežāk izvēlas LU par savu studiju vietu. «Visvairāk par naudu studējošo ir tiesībzinātnēs, ārstniecības, vadības, Āzijas studiju programmās,» teic LU Studentu servisa direktors Jānis Saulītis. Maksas grupa līdz malām pilna ir ārstniecības virzienā, savukārt «datoriķos un dabaszinātnēs» ir tikai budžeta vietas.
Līdzīga situācija ir arī Rīgas Tehniskajā universitātē (RTU). Kā rāda RTU statistika, no 15 000 studentu 6000 ir «maksātāji» – to skaitā arī ap 1000 ārvalstnieku (šogad tika uzņemti ap 400). «Tiem, kuri netiek budžetā, piedāvājam mācīties par maksu, tomēr tikai dažās programmās ir pietiekama interese to darīt,» norāda RTU Studiju departamenta direktora vietnieks Uģis Citskovskis. Ārzemju studenti lielākoties pieteikušies uz IT, sociālajām zinībām, tehnisko tulkošanu, bet vietējie – uz uzņēmējdarbības, muitas un nodokļu administrēšanas un starptautisko ekonomisko sakaru programmām. Pamatā studētgribētāju nekad neesot tik daudz, cik augstkola varētu atļauties. Ir arī tādas programmas, kur piesakās pārāk maz, lai grupu izveidotu. Arhitektūra ir vienīgā, kur nevar uzņemt visus studētgribētājus par maksu, lai gan tā salīdzinoši ar citām RTU piedāvātajām programmām tiešām nav maza (3250 eiro).
Latvijas Lauksaimniecības universitātē (LLU) statistika netiek izpausta, jo vēl «notiek tautas staigāšana», proti, turpinās pieteikšanās uz nepilna laika studijām. Arī šie studētgribētāji ietilpst maksas studentu skaitā. Skaidrs ir tas, ka studentu būs mazāk, arī maksas, atzīst LLU uzņemšanas galvenā speciāliste Lāsma Dauvarte. Tāda situācija pēdējos gados nav nekas pārsteidzošs. Priecējot, ka arī LLU pieaug ārzemnieku skaits, kas grib tajā mācīties. Pašreiz ir 14: deviņi pamatstudijās, četri maģistrantūrā un viens doktorantūrā. Ir arī specialitātes, ko vietējie var apgūt galvenokārt par maksu – projektu vadību (tajā ir tikai divas budžeta vietas) un uzņēmējdarbību (arī divas budžeta vietas) maģistra līmenī. Pamatstudijās tāda ir nule izveidotā programma Dizains un amatniecība. Tajā iestājušies septiņi cilvēki.
Daugavpils universitātē (DU) šogad uzņemti 760 pirmkursnieki, no tiem 60 maksas grupās. Lielākoties tie ir nepilna laika studijās un fizioterapijas programmā. «Protams, kādreiz bija vairāk. Tagad jaunieši meklē iespēju mācīties budžetā, un tikai pieprasītākajās programmās ir gatavi mācīties par naudu,» saka DU mārketinga direktors Jānis Kudiņš. Vaicāts par ārvalstu studentiem, viņš atbild, ka pašlaik to esot ap 20. Viņu vidū arī no ASV, kas vēlas pusgadu ilgā programmā apgūt krievu valodu. Pārējie gan mācās angļu valodā, un viņi pieteikušies dažādās jomās – gan tiesību zinātņu, gan sociālo zinību, gan bioloģijas programmās.
Arī Liepājas universitātē šogad studē apmēram 450 maksas studenti, no tiem 14 ārvalstu studenti. Visvairāk par maksu mācās neklātienē, apgūstot pirmsskolas izglītības skolotāja, biznesa un organizāciju vadības un sociālā darbinieka specialitātes, informē universitātes pārstāve Simona Laiveniece.
Aisma Orupe
Foto:Condesign/https://pixabay.com/en/users/condesign-509903//https://creativecommons.org/licenses/by/2.0/
