Bezskaidrās un skaidrās naudas attiecība Latvijā 2023. gada februārī bijusi 67 % pret 33 %, liecina jaunākais, 2023. gada pavasara Latvijas Bankas “Maksājumu radars”.

“Maksājumu radarā” apkopota jaunākā informācija par Latvijas iedzīvotāju, uzņēmēju un sabiedrības kopumā naudas izmantošanas paradumiem, izmantojot tirgus un sociālo pētījumu aģentūras SIA “Latvijas Fakti” veiktās iedzīvotāju aptaujas rezultātus.

BEZSKAIDRĀS UN SKAIDRĀS NAUDAS ATTIECĪBA

Salīdzinājumā ar 2022. gada augustu 2023. gada februārī nedaudz pieaugusi skaidrās naudas lietošana. Pirms pusgada šī attiecība bija 71 % pret 29 % (pirms gada, 2022. gada februārī, bezskaidrās un skaidrās naudas attiecība bija 74 % pret 26 %). 2023. gada februārī vidējais maksājumu skaits, ko viens iedzīvotājs veic nedēļas laikā, bija šā mērījuma veikšanas laikā vēsturiski augstākajā līmenī – 14.3 (2022. gada augustā 12.6, bet 2022. gada februārī – 12.8).

MODERNO MAKSĀJUMU TEHNOLOĢIJU LIETOŠANA AUG

“Maksājumu radara” dati liecina, ka moderno tehnoloģiju lietošana lēnām, bet konsekventi iekaro pozīcijas maksājumu jomā. 2023. gada februārī zibmaksājumus ikdienā lietoja 33 % aptaujāto (2022. gada augustā – 31 %, 2022. gada februārī – 30 %), maksājumus ar viedtālruni bija veikuši 16 % (2022. gada augustā – 14 %, 2022. gada februārī – 13 %), bet ar bezkontakta karti – 63 % (2022. gada augustā – 66 %, 2022. gada februārī – 61 %).

“Kā jau ierasts, inovatīvos maksājumu veidus biežāk izmanto gados jaunāki cilvēki. Te būtu vērts atgādināt, ka pirms četriem gadiem tikai 4 % Latvijas iedzīvotāju izmantoja viedtālruni maksājumu veikšanai. Kārtējo reizi apstiprinājies pieņēmums, ka banku klienti uzticas jauniem tehnoloģiskiem risinājumiem un labprāt tos izmanto,” komentē SIA “Latvijas Fakti” direktors Aigars Freimanis.

IEDZĪVOTĀJU APMIERINĀTĪBA AR SKAIDRĀS NAUDAS PIEEJAMĪBU UN VIEDOKLIS PAR 1 UN 2 CENTU MONĒTĀM

Tradicionāli “Maksājumu radarā” tiek mērīti vairāki rādītāji, kas raksturo skaidrās naudas lietošanu. Iedzīvotāju apmierinātība ar iespēju izņemt skaidro naudu no sava bankas konta saglabājas 84 % līmenī (tāds pats tas bija 2022. gada augustā un februārī), bet neapmierināti 2023. gada februārī bija 9 % iedzīvotāju (2022. gada augustā – 8 %, 2022. gada februārī – 10 %).

Samazinājies to cilvēku īpatsvars, kuri atbalsta atteikšanos no mazu nominālvērtību – 1 un 2 eiro centu – monētām. 2023. gada februārī 41 % aptaujāto pauda viedokli, ka šo nominālvērtību monētas būtu izņemamas no apgrozības (2022. gada augustā – 49 %, 2022. gada februārī – 51 %), bet 50 % – ka atstājamas (2022. gada augustā un 2022. gada februārī – 43 %). Raksturīgi, ka lielāks atbalsts mazo nominālvērtību monētu izņemšanai no apgrozības ir sabiedrības daļā ar augstākiem ienākumiem, augstāko izglītību un starp latviešiem.

EIRO – DROŠA VALŪTA, KURU VILTO MAZ; LATVIJĀ VILTOJUMU STATISTIKA IEPRIECINOŠA

Apkopota 2022. gada statistika naudas drošības jomā. 2022. gadā apgrozībā Latvijā konstatētas 889 viltotas eiro naudas zīmes, t. sk. 433 viltotas banknotes un 456 viltotas monētas. Viltoto banknošu skaits gada laikā samazinājies aptuveni par 13 % (2021. gadā konstatētas 497 viltotas banknotes), bet viltoto monētu skaits pieaudzis 2.2 reizes (2021. gadā konstatētas 206 viltotas monētas). Ņemot vērā atklāto banknošu viltojumu skaita samazinājumu, aptuveni par 2 % samazinājušies viltojumu radītie finansiālie zaudējumi (2022. gadā tie bija 26.8 tūkst. eiro, bet 2021. gadā – 27.3 tūkstoši eiro).

DIGITĀLAIS EIRO – TĀLĀKIE SOĻI GAIDĀMI ŠORUDEN

2023. gada pavasara “Maksājumu radars” liecina, ka būtiski – līdz 49 % – augusi sabiedrības informētība par digitālā eiro iespējamo ieviešanu nākotnē (2022. gada augustā par to bija dzirdējuši 35 % aptaujāto, bet 2022. gada februārī – 39 %).

“Maksājumu radara” komentāru sadaļā Latvijas Bankas moderno maksājumu eksperts Reinis Vecbaštiks informē, ka pašlaik turpinās digitālā eiro projekta izpētes posms. Šajā posmā Eiropas Centrālā banka (ECB) sadarbībā ar eiro zonas centrālajām bankām un tirgus dalībniekiem un konsultējoties ar plašāku sabiedrību, lemj par digitālā eiro funkcionalitāti jeb “dizainu”. Izpētes posms noslēgsies 2023. gada oktobrī, kad Eiropas Savienības (ES) lēmējinstitūcijas pieņems lēmumu par digitālā eiro eksperimentālā posma uzsākšanu (vai neuzsākšanu).

KRIPTOAKTĪVU RISKI – SABIEDRĪBAS IZPRATNE AUG

Kriptoaktīvu jomā notiekot vairākiem satricinājumiem, samazinājusies sabiedrības interese par šiem riskantajiem aktīviem un to lietošanu. Līdz 85 % šā gada februārī samazinājusies kriptoaktīvu (piemēram, “Bitcoin”, “Ethereum”, “Ripple” u. c.) atpazīstamība, un tas ir par 1 procentu punktu mazāk nekā 2022. gada augustā un par 4 procentu punktiem mazāk nekā 2022. gada februārī.

Tikai 4 % aptaujāto iegādājušies kādu no kriptoaktīviem (2022. gada augustā – 9 %, bet 2022. gada februārī – 8 %). No tiem, kuru īpašumā ir kāds no kriptoaktīviem, 11 % to izmantojuši norēķiniem par precēm un pakalpojumiem (pirms pusgada 17 %, bet pirms gada – 12 %). 70 % aptaujāto 2023. gada februārī bija dzirdējuši par atsevišķu kriptoaktīvu biržu krahu un to dibinātāju aizturēšanām.

“Maksājumu radara” ekspertu komentāru sadaļā Latvijas Bankas moderno maksājumu eksperti Reinis Vecbaštiks un Emīls Dārziņš pauž cerību, ka aug sabiedrības izpratne par riskiem, kas saistīti ar investīcijām kriptoaktīvos. Darbs šajā jomā turpināsies, lai labāk aizsargātu privātos investorus un to naudas līdzekļus. Jau drīzumā ES institūcijās plānots izskatīt priekšlikumu regulai par kriptoaktīvu tirgiem (Regulation on Markets in Crypto-Assets jeb MiCA). Šī regula paredzētu vienotus noteikumus kriptoaktīvu tirgus dalībniekiem visā ES. Regula attiektos gan uz kriptoaktīvu emitentiem, gan uz pakalpojumu sniedzējiem, t. sk. kriptoaktīvu biržām.