Bezskaidrās un skaidrās naudas maksājumu attiecība Latvijā 2024. gada februārī bijusi 77 % pret 23 %, liecina jaunākais, 2024. gada pavasara, Latvijas Bankas “Maksājumu radars”. Tas ir vēsturiski augstākais bezskaidrās naudas maksājumu īpatsvars.

“Maksājumu radarā” apkopota jaunākā informācija par Latvijas iedzīvotāju, uzņēmēju un sabiedrības kopumā naudas izmantošanas paradumiem, izmantojot tirgus un sociālo pētījumu aģentūras SIA “Latvijas Fakti” veiktās iedzīvotāju aptaujas rezultātus.

BEZSKAIDRĀS UN SKAIDRĀS NAUDAS ATTIECĪBA

Salīdzinājumā ar 2023. gada augustu 2024. gada februārī pieaugusi bezskaidrās naudas lietošana. Pirms pusgada bezskaidrās un skaidrās naudas maksājumu attiecība bija 73 % pret 27 % (pirms gada, 2023. gada februārī, tā bija 67 % pret 33 %). 2024. gada februārī vidējais maksājumu skaits, ko viens iedzīvotājs veic nedēļas laikā, bija 17.1 (2023. gada augustā 13.8, bet 2023. gada februārī – 14.3), t. sk. 13.1 maksājums bezskaidrā naudā un 4 maksājumi skaidrā naudā.

MODERNĀS TEHNOLOĢIJAS MAKSĀJUMU JOMĀ

“Maksājumu radara” dati liecina, ka modernās tehnoloģijas iegūst arvien lielāku lomu maksājumu jomā. 2024. gada februārī būtiski auga zibmaksājumu lietošana – tos ikdienā izmanto 41 % aptaujāto, un tas ir par 10 procentu punktiem vairāk nekā pirms pusgada un par 8 procentu punktiem vairāk nekā 2023. gada februārī. Pieaugusi arī viedtālruņu izmantošana maksājumos – līdz 22.5 % ( 2023. gada augustā 19 %un 2023. gada februārī 16 %). Vienlaikus pusgada laikā nemainīga – 68 % līmenī – saglabājusies bezkontakta karšu izmantošana (pieaugums par 5 procenta punktiem pret 2023. gada februāri).

SIA “Latvijas Fakti” direktors Aigars Freimanis “Maksājumu radarā” informē, ka vairāk un aktīvāk bezskaidrās naudas norēķinu iespējas izmanto respondenti ar augstāko izglītību un lielākiem ienākumiem. Neraugoties uz relatīvi zemāku ienākumu līmeni, jaunās norēķinu tehnoloģijas aktīvi izmanto aptaujas dalībnieki vecumā no 15 līdz 24 gadiem.

“Varbūt ne pārāk strauji, tomēr stabili pieaug maksājumu veikšana ar bezkontakta karti un mobilo viedtālruni. Interesanti, ka norēķinus ar bezkontakta karti labprāt veic gan jaunieši, gan arī patērētāji pensijas vecumā. Maksājumus ar viedtālruni vairāk veic gados jauni cilvēki, savukārt aptaujas dalībnieki pensijas vecumā ir krietni atturīgāki. Iespējams, pensijas vecuma cilvēku atturība ir saistīta ar viņu īpašumā esošajiem viedtālruņiem. Tie bieži vien ir vecāki modeļi, tie netiek tik bieži mainīti, un to tehnoloģiskās iespējas ir ierobežotas,” situāciju komentē A. Freimanis.

SKAIDRĀS NAUDAS PIEEJAMĪBAS STIPRINĀŠANA

Skaidrās naudas īpatsvara kritums maksājumos ir viens no iemesliem, kāpēc Latvijas Banka ir izstrādājusi un iesniegusi Finanšu ministrijā Kredītiestāžu likuma grozījumu projektu. Kā “Maksājumu radarā” informē Latvijas Bankas padomes locekle Zita Zariņa, iecerēts papildināt Kredītiestāžu likumu ar pantu, kurā noteikti kritēriji (piemēram, banka sniedz ar maksājumu kontu saistītus pakalpojumus) to kredītiestāžu noteikšanai, kurām ir būtiska nozīme skaidrās naudas pieejamības nodrošināšanā Latvijā un uz kurām tiek attiecināts pienākums nodrošināt klientam sniegtā skaidrās naudas izmaksas pakalpojuma atbilstību noteiktām prasībām. Pašreizējā tirgus situācijā par nozīmīgām kredītiestādēm atzīstamas četras pēc klientu maksājumu kontu skaita un iekšzemes mājsaimniecību noguldījumu apjoma lielākās bankas Latvijā, proti, “Swedbank” AS, AS “SEB banka”, AS “Citadele banka” un Luminor Bank AS Latvijas filiāle, kuras ir arī kritisko finanšu pakalpojumu sniedzējas.

Kredītiestāžu likumā tiks noteiktas vairākas prasības skaidrās naudas saglabāšanai, piemēram, attiecībā uz galveno skaidrās naudas izmaksas pakalpojuma sniegšanas instrumentu – bankomātiem, to ģeogrāfisko sasniedzamību, darbības un pieejamības laiku, skaidrās naudas izmaksas limitiem u. tml.

“Ceram uz atbildīgo institūciju un parlamenta atbalstu šo grozījumu virzīšanā. Skaidrās naudas loma līdzās bezskaidrajai naudai joprojām ir ļoti nozīmīga, piemēram, tā joprojām veido aptuveni ceturto daļu no kopējiem maksājumiem un pārskaitījumiem. Skaidrā nauda ir arī svarīgs ekonomiskās drošības elements dažādu krīžu gadījumos,” uzsver Z. Zariņa. “Latvijas Banka līdz šim rīkojusies un arī turpmāk rīkosies, lai cilvēkiem būtu izvēles iespējas starp dažādiem naudas veidiem, no kuriem katram ir savas priekšrocības.”

KRIPTOAKTĪVI KĻŪST PIEEJAMĀKI

Aizvadītā pusgada laikā būtiski jaunumi sagaidīti kriptoaktīvu tirgos, par ko savā komentārā raksta Latvijas Bankas moderno maksājumu eksperts Reinis Vecbaštiks. Šā gada 10. janvārī ASV Vērtspapīru un biržu komisija apstiprināja 11 biržā tirgotus fondus (ETF), kuru pamatā ir pazīstamākais kriptoaktīvs Bitcoin (BTC). ETF ir ieguldījumu fondi, kas kotējas biržā un var sastāvēt no vairākām aktīvu klasēm, piemēram, akcijām, obligācijām, valūtas instrumentiem, izejvielām u. c.

Kriptoaktīvu iekļaušana ETF un nonākšana “tradicionālajā” biržā pavērs iespējas plašākai sabiedrības daļai veikt ieguldījumus BTC. Līdz šim kriptoaktīvu iegūšana bija samērā komplicēta – to varēja paveikt specializētās biržās vai ar īpašu digitālo maciņu palīdzību. Pēdējo mēnešu notikumi veicinājuši straujas BTC cenas pārmaiņas, tai sasniedzot vēsturiskus rekordus, bet vēlāk vērtībai nedaudz atkāpjoties.

“Pašreizējie notikumi kriptoaktīvu pasaulē liecina, ka varēsim sagaidīt būtiskas vērtības svārstības ne tikai BTC, bet arī citiem kriptoaktīviem, ņemot vērā šā tirgus ciešo savstarpējo saistību. Ikvienam, kurš izvēlas veikt ieguldījumus kriptoaktīvos, ir jāapzinās ar tiem saistītie riski un dažādie ārējie faktori, kas spēj ietekmēt šo aktīvu vērtību,” uzsver R. Vecbaštiks.

Šīs norises arvien vairāk ietekmē arī Latvijas iedzīvotājus. 2024. gada februāra “Latvijas Faktu” aptauja liecina, ka par kriptoaktīviem ir dzirdējuši 94 % Latvijas iedzīvotāju (9 procentu punktu pieaugums gada laikā). Gada laikā arī no 4 % līdz 7 % audzis to cilvēku skaits, kuru īpašumā ir bijuši kriptoaktīvi.

“Maksājumu radarā” iekļauti vairāki komentāri par sabiedrībai būtiskām tēmām naudas aprites jomā. Bezskaidrās naudas un skaidrās naudas lietojuma attīstības jaunākās tendences komentē SIA “Latvijas Fakti” direktors A. Freimanis. Par Latvijas Bankas iecerēm skaidrās naudas pieejamības jomā informē Latvijas Bankas padomes locekle Z. Zariņa, par situāciju naudas drošības jomā raksta Latvijas Bankas Naudas apgrozības pārvaldes Naudas tehnoloģiju daļas vadītājs Aleksandrs Antiņš, Eiropas Komisijas strīdu ar tehnoloģiju gigantu “Apple” un tā ietekmi uz nākotnes maksājumu iespējām analizē Latvijas Bankas moderno maksājumu eksperts Emīls Dārziņš, bet jaunākās norises kriptoaktīvu tirgos un to plašāku pieejamību biržā komentē Latvijas Bankas moderno maksājumu eksperts R. Vecbaštiks.

TURPINA AUGT BEZSKAIDRĀS NAUDAS MAKSĀJUMU IZMANTOŠANA

Kā norāda SIA “Latvijas Fakti” direktors Aigars Freimanis, pētījuma dati rāda, ka turpina palielināties bezskaidrās naudas maksājumu izmantošana. Saskaņā ar februāra aptaujas datiem Latvijas iedzīvotāji 77 % maksājumu vienas nedēļas laikā veica bezskaidrā naudā, un tikai 23 % maksājumu tika veikti skaidrā naudā.

Vairāk un aktīvāk bezskaidrās naudas norēķinu iespējas izmanto respondenti ar augstāko izglītību un lielākiem ienākumiem. Neraugoties uz relatīvi zemāku ienākumu līmeni, jaunās norēķinu tehnoloģijas aktīvi izmanto aptaujas dalībnieki vecumā no 15 līdz 24 gadiem. Varbūt ne pārāk strauji, tomēr stabili pieaug maksājumu veikšana ar bezkontakta karti un mobilo viedtālruni. Interesanti, ka norēķinus ar bezkontakta karti labprāt veic gan jaunieši, gan arī patērētāji pensijas vecumā. Maksājumus ar viedtālruni vairāk veic gados jauni cilvēki, savukārt aptaujas dalībnieki pensijas vecumā ir krietni atturīgāki. Iespējams, pensijas vecuma cilvēku atturība ir saistīta ar viņu īpašumā esošajiem viedtālruņiem. Tie bieži vien ir vecāki modeļi, tie netiek tik bieži mainīti, un to tehnoloģiskās iespējas ir ierobežotas.

Latvijas iedzīvotāji ir ļoti apmierināti ar iespējām izņemt skaidro naudu no bankomātiem, un viņu viedoklis gandrīz nav mainījies pēdējo četru gadu garumā.

Ļoti dažādi var interpretēt faktu, ka lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju kaut ko ir dzirdējusi par kriptovalūtām: februārī tā atbildēja jau 94 % no visiem aptaujātajiem respondentiem. Neraugoties uz augsto atpazīstamības līmeni, tikai 7 % no respondentiem jebkad ir iegādājušies kādu no kriptovalūtām.

LIKUMA LĪMENĪ STIPRINĀSIM SKAIDRĀS NAUDAS LOMU

Latvijas Bankas padomes locekle Zita Zariņa uzsver: “Skaidrās naudas pieejamībai Latvijas Banka īpašu vērību pievērš jau vairākus gadus. 2021. gada rudenī Latvijas Banka, Finanšu nozares asociācija un bankas ar plašāko bankomātu un filiāļu tīklu (“Swedbank” AS, AS “SEB banka”, Luminor Bank AS Latvijas filiāle un AS “Citadele banka”) parakstīja sadarbības memorandu, apņemoties īstenot pasākumus skaidrās naudas pieejamības nodrošināšanai Latvijas iedzīvotājiem. Tas ir ļāvis apturēt bankomātu tīkla un reģionālā pārklājuma straujo mazināšanos, būtiski atvieglojot iedzīvotāju iespējas izmantot skaidro naudu.

Kopš 2013. gada beigām banku filiāļu skaits ir sarucis par 91.5 %. Saskaņā ar Latvijas Bankas datiem 2013. gada beigās bankām bija 319 klientu apkalpošanas vietu, savukārt 2023. gada maijā – 77. Šādos apstākļos bankomāti ir kļuvuši par galveno skaidrās naudas pieejamības avotu.

Memoranda parakstīšanas brīdī Latvijā bija 902 bankomāti (894 no tiem uzturēja memoranda dalībnieki). Divu gadu laikā to skaits samazinājās par 1.7 %, un 2023. gada novembra vidū Latvijā bija 887 bankomāti (882 no tiem uztur memoranda dalībnieki). Atjaunotais memorands paredz, ka 2024. gada 1. pusgadā tā dalībnieku bankomātu skaits valstī samazināsies par 3.3 % (līdz 853). Tas galvenokārt ir saistīts ar viena tirgus dalībnieka lūgumu (ņemot vērā tā ārpakalpojuma sniedzēja prasības un izmaksu pieauguma spiedienu) efektivizēt bankomātu atrašanās vietas.

Kopš memoranda noslēgšanas brīža praksē izrādījies, ka skaidrajai naudai ir daudz lielāka loma, nekā varēja šķist vēl pirms dažiem gadiem. Krievijas iebrukums Ukrainā parādīja skaidrās naudas īpašo nozīmi krīzes situācijās, kā arī nepieciešamību veidot bezsaistes risinājumus bezskaidrās naudas norēķinos.

Finanšu nozare ir izrādījusi atsaucību skaidrās naudas pieejamības nodrošināšanas jomā, jau vairākas reizes piekrītot turpināt sadarbību ar Latvijas Banku brīvprātīgā memoranda ietvaros. Tomēr šādam labas gribas memorandam nav juridiski saistoša spēka, turklāt tajā noteikto prasību grozīšanai vai darbības termiņa pagarināšanai katru reizi ir nepieciešama visu pušu piekrišana. Lai šo ikvienam iedzīvotājam un uzņēmējam būtisko aspektu nostiprinātu likuma līmenī, Latvijas Banka ir izstrādājusi un iesniegusi Finanšu ministrijā Kredītiestāžu likuma grozījumu projektu.

Iecerēts papildināt Kredītiestāžu likumu ar pantu, kurā noteikti kritēriji (piemēram, banka sniedz ar maksājumu kontu saistītus pakalpojumus) to kredītiestāžu noteikšanai, kurām ir būtiska nozīme skaidrās naudas pieejamības nodrošināšanā Latvijā un uz kurām tiek attiecināts pienākums nodrošināt klientam sniegtā skaidrās naudas izmaksas pakalpojuma atbilstību noteiktām prasībām.

Pašreizējā tirgus situācijā par nozīmīgām kredītiestādēm atzīstamas četras pēc klientu maksājumu kontu skaita un iekšzemes mājsaimniecību noguldījumu apjoma lielākās bankas Latvijā, proti, “Swedbank” AS, AS “SEB banka”, AS “Citadele banka” un Luminor Bank AS Latvijas filiāle, kuras ir arī kritisko finanšu pakalpojumu sniedzējas.”

Lai novērstu nepilnības, Kredītiestāžu likumā tiks noteiktas šādas prasības:

• prasības attiecībā uz galveno skaidrās naudas izmaksas pakalpojuma sniegšanas instrumentu – bankomātiem;
• skaidrās naudas izmaksas pakalpojuma ģeogrāfiskās sasniedzamības prasības;
• minimālais bankomātu skaits, kuros klienti var saņemt skaidrās naudas izmaksas pakalpojumu;
• minimālais bankomātu darbības un pieejamības laiks;
• minimālais limits, kādā kredītiestādei jānodrošina skaidrās naudas izmaksas pakalpojuma sniegšana bez maksas;
• tiks paredzētas administratīvās sankcijas par skaidrās naudas izmaksas pakalpojuma prasību neievērošanu.

Ja Saeima atbalstīs grozījumus likumā, prasības nozīmīgām kredītiestādēm skaidrās naudas jomā stāsies spēkā 2025. gada 1. janvārī.

“Ceram uz atbildīgo institūciju un parlamenta atbalstu šo grozījumu virzīšanā. Skaidrās naudas loma līdzās bezskaidrajai naudai joprojām ir ļoti nozīmīga, piemēram, tā joprojām veido aptuveni ceturto daļu no kopējiem maksājumiem un pārskaitījumiem (2024. gada pavasara “Maksājumu radara” dati liecina, ka skaidrās un bezskaidrās naudas attiecība ir 23 % pret 77 %). Skaidrā nauda ir arī svarīgs ekonomiskās drošības elements dažādu krīžu gadījumos. Pēdējo gadu laikā mums ir izdevies stabilizēt situāciju ar skaidrās naudas pieejamību, un to apstiprina arī “Latvijas Faktu” veiktās socioloģiskās aptaujas dati. 2024. gada februārī 84 % Latvijas iedzīvotāju apmierināja iespējas izņemt skaidro naudu no sava bankas konta, bet 10 % tās neapmierināja. Šādā līmenī, piedzīvojot vien nebūtiskas svārstības, sabiedrības apmierinātība ar skaidrās naudas pieejamību saglabājas kopš šā jautājuma iekļaušanas socioloģiskajā aptaujā 2020. gada vasarā,” pauž Zariņa.

Latvijas Banka līdz šim rīkojusies un arī turpmāk rīkosies, lai cilvēkiem būtu izvēles iespējas starp dažādiem naudas veidiem, no kuriem katram ir savas priekšrocības.

EIRO VILTOJUMU SKAITS SAGLABĀJAS ZEMĀ LĪMENĪ, ARĪ LATVIJĀ

Latvijas Bankas Naudas apgrozības pārvaldes Naudas tehnoloģiju daļas vadītājs Aleksandrs Antiņš norāda, ka publiskota jaunākā eirozonas statistika par eiro viltojumu skaitu 2023. gadā, kas liecina, ka eiro viltojumu skaits saglabājas zemā līmenī – 16 viltotu banknošu uz 1 milj. īstu banknošu apgrozībā.

“Tas ir neliels kāpums salīdzinājumā ar 2022. gadu (13 viltotu banknošu uz 1 milj. īstu banknošu apgrozībā) un 2021. gadu (12 viltotu banknošu uz 1 milj. īstu banknošu). Lai arī viltojumu skaits saglabājas zems, nelielais pieaugums liecina, ka Eirosistēma (Eiropas Centrālā banka (ECB) un eirozonas nacionālās centrālās bankas) nevar “dusēt uz lauriem” un jāveic priekšdarbi, lai pārskatāmā nākotnē ieviestu jau nākamās, 3. sērijas, banknotes, tā vēl vairāk sarežģījot dzīvi viltotājiem. Un šādi priekšdarbi 2023. gadā tika sākti – ECB Padome, ieklausoties eirozonas iedzīvotāju viedoklī, nosauca iespējamās nākotnes banknošu tēmas – “Eiropas kultūra” un “Upes un putni”. 2026. gadā tiks izvēlēti galīgie dizaina risinājumi un pieņemts lēmums, kad tiks izgatavotas un emitētas jaunās banknotes,” pauž Antiņš.

Kopumā 2023. gadā eirozonā no apgrozības izņemts aptuveni 467 tūkst. viltotu eiro banknošu (2022. gadā – aptuveni 376 tūkst. viltotu eiro banknošu), no kurām vairāk nekā 70 % bija 20 un 50 eiro nominālvērtības banknotes. 97.2 % no viltojumiem tika atklāti eirozonas dalībvalstīs, 1.9 % – citās Eiropas Savienības valstīs, bet 0.9 % – citur pasaulē.

Lielākā daļa no viltojumiem bija zemas kvalitātes, tāpēc, banknotes aptaustot, apskatot un pagrozot, tos atklāt nebūtu grūti.

Latvijā 2023. gadā apgrozībā konstatētas 1248 viltotas naudas zīmes, t. sk. 655 viltotas banknotes un 593 viltotas monētas.

Salīdzinājumā ar 2022. gadu kopējais viltojumu skaits pērn audzis par 28 %. 2022. gadā apgrozībā tika konstatētas 889 viltotas naudas zīmes, t. sk. 433 viltotas banknotes un 456 viltotas monētas. Neraugoties uz nebūtisko viltojumu skaita pieaugumu, kas citstarp ir skaidrojams arī ar apgrozībā esošo naudas zīmju skaita kāpumu (eirozonā kopumā par aptuveni 5 %), Latvija joprojām ir starp tām eirozonas dalībvalstīm, kur ir vislabākā situācija ar naudas drošību.

Latvijā izplatītākie ir 2 eiro monētu viltojumi (43.6 % no kopējā viltojumu skaita), tiem seko 50 eiro banknošu viltojumi (18 %) un 20 eiro banknošu viltojumi (17 %). Vērtējot viltojumu kvalitāti, secināms, ka dominē zemas kvalitātes izstrādājumi.

Latvijas iedzīvotāji augstu vērtē eiro naudas zīmju drošību. “Latvijas Faktu” 2024. gada februārī veiktā aptauja liecina, ka eiro par drošu un gūti viltojamu naudu uzskata 61 % aptaujāto, pretējās domās bija 13 %. 2023. gada februārī eiro par drošu naudu uzskatīja 45 % aptaujāto, bet pretējās domās bija 29 %.

Eiro ir droša nauda, un iedzīvotāji ir labi iepazinuši tās drošības un dizaina elementus. Latvijā jau tradicionāli pret naudas drošību izturamies ļoti atbildīgi, un ir ierasts, ka veikalos kopš eiro ieviešanas laikiem turpina izmantot naudas pārbaudes iekārtas. Vienlaikus pašapmierinātībā ieslīgt nav pamata, īpaši tāpēc, ka naudas viltotāju mērķis visbiežāk ir neaizsargātākie iedzīvotāji – bērni un gados vecāki cilvēki. Ikviens gadījums, kad makā tomēr nonākusi viltota banknote vai monēta, ir reāls finansiāls zaudējums šāda nozieguma upurim.

MILŽU CĪŅAS: EIROPAS KOMISIJA PRET “APPLE”

Latvijas Bankas moderno maksājumu eksperts Emīls Dārziņš norāda, ka pēdējo gadu laikā cīņa ar tehnoloģiju gigantu dominējošā stāvokļa izmantošanu tirgū ir kļuvusi arvien aktuālāka. Nav noslēpums, ka tehnoloģiju jomā globāli dominē neliels skaits milzīgu kompāniju, kuras vēlas savas pozīcijas noturēt, un tas nereti nozīmē, ka šīs kompānijas, izmantojot savas pozīcijas, ierobežo jaunu dalībnieku ienākšanu tirgū.

“Likumdevēji visā pasaulē ir pievērsuši šai problēmai būtisku uzmanību, tiecoties risināt tirgus monopolistiskā rakstura problēmas un stiprināt konkurenci. Eiropas Savienība (ES) ir uzskatāma par līderi šajā jomā. Pēdējo gadu laikā Eiropas Komisija (EK) ierosinājusi izmeklēšanas pret tādiem tehnoloģiju gigantiem kā Microsoft, Meta Platforms (sociālo tīklu Facebook un Instagram īpašnieks), Google un Amazon. Šo izmeklēšanu rezultātā piespriesti rekordlieli naudas sodi, un tās veiktas gan saistībā ar rīcību, kas vērsta pret konkurenci, gan datu privātumu un aizsardzību. Šoreiz EK uzmanības centrā nonākusi Apple. Nereti varam dzirdēt pārmetumus Apple par to, ka tās ekosistēma ir lielā mērā noslēgta ārējiem tirgus dalībniekiem un kompānija nevēlas dalīties ar piekļuvi savām tehnoloģijām un standartiem,” norāda Dārziņš.

“Kāpēc tas ir svarīgi? Aplūkosim šo situāciju no Apple viedierīču lietotņu viedokļa. Apple ļauj viedierīču lietotājam instalēt jaunas lietotnes, izmantojot vienīgi tās iekšējo lietotņu veikalu App Store. Savukārt, lai lietotņu izstrādātājs izvietotu savu lietotni šajā veikalā, tam jāpiekrīt Apple noteiktiem kritērijiem. Viens no šiem kritērijiem līdz šim ir bijis, ka lietotnē, kas tiek izmantota Apple viedierīcē, visi iekšējie pirkumi jāveic, izmantojot Apple veikala maksājumu sistēmu – Apple Pay. Tā rezultātā Apple pamanījās iekasēt par katru no pirkumiem noteiktu komisijas maksu, vienlaikus neļaujot alternatīvas maksāšanas metodes. Šobrīd Apple ir veikusi pārmaiņas, atļaujot aplikāciju izstrādātājiem piedāvāt arī citas maksāšanas iespējas, taču par katru no šiem pirkumiem Apple joprojām piemēro noteiktu komisijas maksu,” turpina eksperts.

“EK uzmanību ir piesaistījusi Apple maksājumu tehnoloģija jeb Apple Pay funkcionalitāte. Tās pamatā ir tuvā darbības lauka sakaru tehnoloģija (Near Field Technology, NFC). Ikdienā liela daļa cilvēku veic maksājumus, izmantojot Apple Pay, bet retais aizdomājas par to, ka maksājumu pakalpojumu sniedzējam nonākt Apple Pay ekosistēmā nemaz nav tik vienkārši. Pievienojot savu maksājumu karti Apple Pay, maksājumu pakalpojuma sniedzējam rodas papildu izmaksas, kas tiek iekasētas par katru darījumu, līdzīgi kā minētajā piemērā saistībā ar lietotnēm. Apple ir ilgstoši izvēlējusies neļaut trešām pusēm piekļuvi NFC tehnoloģijai, kas iestrādāta tās viedierīcēs, tādējādi vienīgais veids, kā veikt norēķinus ar Apple viedierīci, ir ar Apple Pay starpniecību. Maksājumu pakalpojumu sniedzēji Eiropā ir plaši kritizējuši Apple par tās ierobežojošo politiku, norādot, ka šī rīcība būtiski kavē jaunu risinājumu attīstību šajā jomā. EK 2020. gada 16. jūnijā sāka oficiālu izmeklēšanu, lai izvērtētu, vai Apple rīcība atbilst ES konkurences noteikumiem. Savukārt 2022. gada 2. maijā EK nāca klajā ar sākotnējo viedokli, ka Apple dominējošais stāvoklis digitālo maciņu tirgū un liegums trešām pusēm piekļūt tās NFC tehnoloģijai ierobežo konkurenci un tādējādi tiek kavētas inovācijas un plašākas pakalpojumu iespējas patērētājiem. Pašlaik izmeklēšana turpinās, taču, ja sākotnēji paustais EK viedoklis apstiprināsies, tas būs Līguma par ES darbību 102. panta pārkāpums – šis pants aizliedz ļaunprātīgi izmantot dominējošo stāvokli tirgū. Šā gada sākumā izskanēja ziņa, ka EK izmeklēšanas radītā spiediena un ES tirgus dalībnieku kritikas rezultātā Apple ir iesniegusi EK priekšlikumu par NFC tehnoloģiju pieejas atvēršanu trešām pusēm. Tehnoloģiju gigants nosaucis piecus virzienus, kā veicināt jaunu risinājumu izstrādi Apple ierīcēs, balstoties uz tā NFC tehnoloģiju,” saka Dārziņš.

Citstarp Apple piedāvā ļaut trešās puses mobilajiem maciņiem un maksājumu pakalpojumu sniedzējiem piekļūt NFC tehnoloģijai netieši, izmantojot lietojumprogrammas saskarnes jeb Application Programming Interface (API) pieejas, bet neizmantojot Apple Pay maciņu un t. s. drošo elementu (Secure Element), kas ir iebūvēts Apple viedierīcēs. Šis piedāvājums nozīmē, ka trešās puses spētu piedāvāt norēķinus saviem klientiem ar Apple viedierīcēm, izmantojot Host Card Emulation (HCE) jeb tehnoloģiju, kas programmatūras līmenī simulē reālu NFC maksājumu karti. Apple Pay savā risinājumā izmanto šo abu tehnoloģiju apvienojumu. Papildus Apple piedāvā atļaut trešās puses pakalpojumu sniedzējiem izmantot savus biometrijas autentifikācijas risinājumus (FaceID un TouchID), pie kuriem cilvēki jau ikdienā ir pieraduši. Turklāt lietotāji trešo pušu izstrādātos risinājumus varētu izmantot pēc noklusējuma kā primāro norēķinu veidu, ja tā vēlētos.

Vēsturiski Apple ir pārmests arī par nepietiekamu caurskatāmību attiecībā uz piekļuves nodrošināšanu iekšējā lietotņu veikalā App Store. Tāpēc pozitīvi vērtējams arī Apple piedāvājums izstrādāt skaidrus, nediskriminējošus un caurskatāmus kritērijus, kā trešās puses varētu piekļūt tās maksājumu tehnoloģijām. Tas nozīmētu, ka gadījumos, kad Apple noraida izstrādātājiem piekļuvi, tiktu izmantots neitrāls un neatkarīgs strīdu izšķiršanas mehānisms, kas ļautu novērtēt noraidījuma pamatotību.

Apple priekšlikums attiektos uz pakalpojumu sniedzējiem Eiropas Ekonomiskajā zonā (EEZ) un visiem lietotājiem, kas ir reģistrējuši savus Apple ID kontus EEZ valstīs, bet šādas privilēģijas neattiektos uz kompānijām ārpus EEZ valstīm. Tas ļauj secināt, ka būtisks pamudinājums šādam Apple solim ir tieši EK aktīvā rīcība.

Protams, Apple piekāpšanās ir vērtējama pozitīvi, bet vienlaikus izskan arī rezervēti viedokļi. Kompānijas izstrādātais priekšlikums pašlaik neiekļauj citus aspektus, kas saistīti ar NFC tehnoloģiju izmantošanu un to iespējām uzlabot cilvēku paradumus ikdienā. Viens no tiem ir, piemēram, attiecībā uz lojalitātes programmu lietotnēm. Pašlaik tām vēl joprojām netiek plānota NFC pieejas nodrošināšana. Ko tas nozīmē ikdienas dzīvē? Android lietotāji joprojām varēs autorizēt savas lojalitātes kartes, ar NFC tehnoloģijas starpniecību nopīkstinot tālrunī virtuāli glabāto lojalitātes karti pie POS termināļa, bet Apple viedierīču lietotājiem būs jāatver lojalitātes lietotne un jāizmanto QR kods pirms samaksas veikšanas. Sīkums, bet apgrūtinoši.

EK 2024. gada 19. janvārī aicināja ikvienu ieinteresēto personu sniegt vērtējumu un ierosinājumus par Apple priekšlikumā iekļautajiem punktiem. Pašlaik EK apkopo iesniegtās atbildes un galarezultāts nav zināms, taču ir liela cerība, ka jau drīzumā piekļuve Apple NFC tehnoloģijām būs nodrošināta plašākam uzņēmumu lokam.

“Ja EK apstiprinās Apple priekšlikumu, tā īstenošanu pārraudzīs īpaši pilnvarota persona. Ja Apple nepildīs savu apņemšanos, EK būs tiesīga piemērot sodu 10 % apmērā no kompānijas globālā apgrozījuma bez nepieciešamības pierādīt ES pretmonopola noteikumu pārkāpumu,” piebilst Dārziņš.

Pieredze rāda, ka vēsturiski EK ir spējusi sekmīgi panākt eiropiešiem labvēlīgu rezultātu arī attiecībā uz tik nozīmīgām globālām kompānijām kā Apple, jo kompānijas nevēlas maksāt milzīgu sodu vai zaudēt iespēju darboties pievilcīgajā Eiropas tirgū.

INVESTĪCIJAS KRIPTOAKTĪVOS ASV KĻŪST PIEEJAMĀKAS

Latvijas Bankas moderno maksājumu eksperts Reinis Vecbaštiks komentē: “Kriptoaktīvu pasaulē 2024. gads ir sācies ar pozitīvām ziņām. Šā gada 10. janvārī ASV Vērtspapīru un biržu komisija apstiprināja 11 biržā tirgotus fondus (ETF), kuru pamatā ir pazīstamākais kriptoaktīvs Bitcoin (BTC).

ETF ir ieguldījumu fondi, kas kotējas biržā un var sastāvēt no vairākām aktīvu klasēm, piemēram, akcijām, obligācijām, valūtas instrumentiem, izejvielām u. c. Kriptoaktīvu iekļaušana ETF un nonākšana “tradicionālajā” biržā pavērs iespējas plašākai sabiedrības daļai veikt ieguldījumus BTC. Līdz šim kriptoaktīvu iegūšana bija samērā komplicēta – to varēja paveikt specializētās biržās vai ar īpašu digitālo maciņu palīdzību. BTC ETF piedāvā iespēju iegādāties fonda akcijas, ko pārvalda licencēti un plašākam investoru lokam pazīstami pārvaldītāji, piemēram, viena no lielākajām ASV investīciju kompānijām BlackRock. Ieguldot BTC ETF, investors nevis tiešā veidā iegādājas un glabā BTC, bet šo pienākumu uztic paša izvēlētam BTC ETF pārvaldītājam. Komplicētais kriptoaktīvu iegādes un turēšanas process ir uzskatāms par nozīmīgu šķērsli, kas līdz šim ir atturējis lielu daļu potenciālo investoru – gan individuālos ieguldītājus, gan institucionālos investorus – veikt ieguldījumus kriptoaktīvos.

BTC ETF apstiprināšana tika gaidīta ar ievērojamu entuziasmu kriptoaktīvu pasaulē, cerot, ka tas ļaus piesaistīt plašāku privātpersonu un institucionālo investoru loku investīcijām BTC, tādējādi kāpinot tā vērtību. No 2023. gada 15. janvāra, kad BlackRock pirmo reizi paziņoja par ieceri izveidot BTC ETF, līdz 2024. gada janvāra lēmumam, BTC cena pieauga par 96 %, un tā pamatā galvenokārt bija gaidas par BTC ETF apstiprināšanu.

Taču, kāda ir BTC ETF tiešā ietekme uz BTC tirgus cenu? Atbilde ir sarežģītāka, nekā sākotnēji varētu šķist. BTC ETF piemīt gan plusi, gan mīnusi. Galvenais pieņēmums ir, ka BTC fondu pieejamība tradicionālajās investīciju platformās sniedz nozīmīgas ērtības potenciālajiem investoriem un ļauj izvairīties no virknes risku, kas saistīti ar individuālu kriptoaktīvu turēšanu savā īpašumā (digitālajos maciņos). ETF iegāde arī ļauj investoram diversificēt savu ieguldījumu portfeli. ETF var vienlaikus iekļaut dažādus aktīvus, piemēram, BTC ar tehnoloģiju vai citu nozaru kompāniju akcijām. Šāda diversifikācija mazina investīciju riskus – ja vienam no šiem aktīviem vērtība samazinās, tas var tikt līdzsvarots ar citu fondā iekļauto aktīvu vērtības kāpumu.

Vienlaikus ikvienam investoram ir jāizprot joprojām pastāvošie riski. Patlaban ASV nav paredzēti papildu investoru aizsardzības mehānismi attiecībā uz BTC. Jāņem vērā arī tas, ka BTC ETF vērtība ir tieši atkarīga no BTC vērtības, kas ir īpaši svārstīga. Ņemot vērā kriptoaktīvu vājo regulējumu, BTC ETF vērtība ir atkarīga no dažādiem ārējiem satricinājumiem kriptoaktīvu pasaulē, t. sk. jauna regulējuma pieņemšanas vai atsevišķām problēmām lielākajās kriptoaktīvu biržās (piemēram, kā samērā nesen piedzīvotais FTX kriptoaktīvu biržas sabrukums).

Precīzi prognozēt BTC vai jebkuru citu aktīvu cenu pārmaiņas nākotnē ir praktiski neiespējami. Uzreiz pēc ASV Vērtspapīru un biržu komisijas lēmuma ļaut piedāvāt BTC ETF BTC vērtība pretēji gaidītajam 12 dienu periodā nokritās par 14.5 %, taču drīz pēc tam sekoja būtisks vērtības kāpums un 2024. gada martā tika sasniegta vēsturiski augstākā cena, kas pārsniedza 70 000 ASV dolāru.

BTC vērtības pieaugums varētu būt arī saistīts ar šogad gaidāmo BTC ieguves samazināšanu uz pusi (halving), kas ir iestrādāta BTC darbības algoritmā un notiek aptuveni reizi četros gados. Tā BTC “racējiem” uz pusi tiek samazināta atlīdzība par katra jauna bloka ieguvi, un tādējādi samazinās jaunu BTC nonākšana apritē. BTC ir fiksēta apjoma aktīvs, un tā maksimālais daudzums nevar pārsniegt 21 milj. BTC (pašreiz apritē ir aptuveni 19.65 milj. BTC). Šis process samazinās jaunu BTC ienākšanu blokķēdes apritē un BTC inflācijas pieaugumu. Saskaņā ar standarta ekonomikas pieņēmumiem, piedāvājumam samazinoties un pieprasījumam nemainoties, BTC vērtība varētu pieaugt.

Tomēr būtiski atcerēties, ka kriptoaktīvu tirgus ir īpaši neparedzams attiecībā uz vērtības svārstībām. Tam piemīt augsts spekulācijas līmenis un pārraudzības regulējuma trūkums pakļauj investoru būtiski augstākam riskam salīdzinājumā ar ieguldījumiem tradicionālos aktīvos.

Pašreizējie notikumi kriptoaktīvu pasaulē liecina, ka varēsim sagaidīt būtiskas vērtības svārstības ne tikai BTC, bet arī citiem kriptoaktīviem, ņemot vērā šā tirgus ciešo savstarpējo saistību. Ikvienam, kurš izvēlas veikt ieguldījumus kriptoaktīvos, ir jāapzinās ar tiem saistītie riski un dažādie ārējie faktori, kas spēj ietekmēt šo aktīvu vērtību.

Šīs norises arvien vairāk ietekmē arī Latvijas iedzīvotājus. 2024. gada februāra “Latvijas Faktu” aptauja liecina, ka par kriptoaktīviem ir dzirdējuši 94 % Latvijas iedzīvotāju (9 procentu punktu pieaugums gada laikā). Gada laikā arī no 4 % līdz 7 % audzis to cilvēku skaits, kuru īpašumā ir bijuši kriptoaktīvi.”