Bezskaidrās un skaidrās naudas maksājumu attiecība Latvijā 2025. gada februārī bijusi 78% pret 22%, liecina jaunākais, 2025. gada pavasara, Latvijas Bankas “Maksājumu radars”. Tas ir vēsturiski augstākais bezskaidrās naudas maksājumu īpatsvars.

Salīdzinājumā ar 2024. gada februāra un augusta mērījumiem bezskaidrās naudas īpatsvars ir kāpis par 1 procentpunktu (no 77 % līdz 78 %).

“Maksājumu radarā” apkopota jaunākā informācija par Latvijas sabiedrības naudas izmantošanas paradumiem, izmantojot tirgus un sociālo pētījumu aģentūras SIA “Latvijas Fakti” veiktās iedzīvotāju aptaujas rezultātus. “Maksājumu radars” tiek publicēts reizi pusgadā un ir pieejams Latvijas Bankas tīmekļvietnē (https://www.bank.lv/maksajumu-radars). Pārskata centrālais mērījums ir bezskaidrās naudas un skaidrās naudas maksājumu attiecības attīstība un mijiedarbība (stāvoklis 2025. gada februārī), ko papildina izvērstāka skaitliskā informācija un ekspertu komentāri.

Bezskaidrās un skaidrās naudas attiecība

Pirmo reizi bezskaidrās un skaidrās naudas maksājumu attiecība tika nomērīta 2017. gada februārī, kad tā bija 58 % maksājumu bezskaidrā naudā un 42 % maksājumu skaidrā naudā. Kopš tā laika bezskaidrās naudas maksājumu īpatsvars pakāpeniski pieaudzis un pēdējo gadu laikā stabilizējies 77-78 % līmenī.

2025. gada februārī vidējais maksājumu skaits, ko viens iedzīvotājs veic nedēļas laikā, bija 14.1 (2024. gada augustā tas bija 15.2, bet 2024. gada februārī – 17.1), t. sk. 11 maksājumi bezskaidrā naudā un 3.1 maksājums skaidrā naudā.

Modernās tehnoloģijas maksājumu jomā

“Maksājumu radara” dati liecina, ka moderno tehnoloģiju izmantošana maksājumu jomā ir stabilizējusies un pēdējā pusgada laikā nav piedzīvotas nozīmīgas pārmaiņas. Nedaudz samazinājušies norēķini ar bezkontakta karti (2025. gada februārī tos ikdienā izmantoja 62 % iedzīvotāju, 2024. gada augustā – 67 %, bet 2024. gada februārī – 68 %), savukārt pieauguši norēķini ar viedtālruni (2025. gada februārī tos ikdienā izmantoja 24 % iedzīvotāju, 2024. gada augustā – 22 %, bet 2024. gada februārī – 23 %). Ar viedpulksteni 2025. gada februārī norēķinājās 1 % iedzīvotāju.

2025. gada februārī zibmaksājumus ikdienā lietoja 34 % iedzīvotāju (2024. gada augustā – 35 %). Iespēju maksājumu veikt, norādot tikai saņēmēja tālruņa numuru, 2025. gada februārī izmantoja 19 % to iedzīvotāju, kuri ikdienā lietoja zibmaksājumus, bet par to bija informēti, taču vēl neizmantoja 51 %.

Naudas drošība

Apkopota jaunākā naudas viltojumu statistika par 2024. gadu – Latvijā un eirozonā kopumā. Latvijā 2024. gadā konstatētas 1304 viltotas eiro naudaszīmes, t. sk. 593 viltotas banknotes un 711 monētas. Lai gan salīdzinājumā ar 2023. gadu atklāto viltojumu skaits ir pieaudzis par 4 % (2023. gadā tika konstatētas 1248 viltotas naudaszīmes, t. sk. 655 viltotas banknotes un 593 monētas), viltoto naudaszīmju vērtība ir būtiski samazinājusies – par 30 %. 2023. gadā viltoto naudaszīmju vērtība bija 39 920 eiro, bet 2024. gadā – 27 802 eiro.

Kā “Maksājumu radara” komentārā norāda Latvijas Bankas Naudas tehnoloģiju daļas vadītājs Aleksandrs Antiņš, abi šie skaitļi vērtējami kā nebūtiski, un iespēja saskarties ar viltotu naudaszīmi ir minimāla. Viltoto naudaszīmju vērtības samazināšanās skaidrojama ar būtiski mazāku viltoto banknošu skaitu, īpaši samazinājies atklāto 20 un 500 eiro nomināla naudaszīmju viltojumu skaits.

Eirozonā kopumā 2024. gadā no apgrozības tika izņemti 554 000 viltotu banknošu, no kurām vairāk nekā 75 % veidoja 20 un 50 eiro nomināla naudaszīmes. Uz miljonu īstu banknošu tika reģistrēts 18 viltotu naudaszīmju, kas joprojām ir zemāks līmenis nekā pirms pandēmijas (2019. gadā konstatēja 23 viltotas naudaszīmes uz miljonu īstu banknošu; vēsturiski zemākais līmenis reģistrēts 2021. gadā, kad tika atklātas 12 viltotas banknotes uz miljonu īstu banknošu).

Kopumā viltotu eiro naudaszīmju skaits ir pieaudzis, ko Eiropas Centrālās bankas eksperti skaidro ar zemo viltojumu izplatību pandēmijas laikā. Tomēr kopējais viltojumu skaits un īpatsvars saglabājas zems, un iespēja saskarties ar viltotu naudaszīmi ir minimāla.

“Latvijas Faktu” 2025. gada februārī veiktā aptauja liecina, ka eiro par drošu un grūti viltojamu naudu uzskata 59 % aptaujāto, savukārt pretējās domās par to bija 25 %. 2024. gada augustā eiro par drošu naudu uzskatīja 57 % aptaujāto, bet pretējās domās bija 24 %.

Kā informē A. Antiņš, lai arī eiro viltojumu skaits saglabājas zems, eirozonas valstis jau veic priekšdarbus, lai uzlabotu skaidro naudu. Pašlaik tiek izstrādātas idejas nākamās, trešās sērijas, eiro banknošu dizainam, par kuru savu viedokli tiks aicināti paust arī eirozonas, t. sk. Latvijas, iedzīvotāji. 2026. gadā tiks izvēlēti galīgie dizaina risinājumi un pieņemts lēmums, kad tiks izgatavotas un emitētas jaunās banknotes.

Cīņa ar krāpniecību maksājumos

“Maksājumu radarā” sniegta informācija par jaunumiem maksājumu verifikācijā, t.sk. cīnoties ar krāpniekiem. Kā informē Latvijas Bankas maksājumu eksperte Edīte Grīnvalde, 2025. gada 5. oktobrī vienoti visā Eiropā spēkā stāsies prasība pārbaudīt maksājuma saņēmēja un konta numura savstarpējo atbilstību. Tā paredz noteikumus un standartus obligātai maksājuma saņēmēja un konta numura atbilstības pārbaudei pirms maksājuma uzsākšanas.

Šī procedūra neietekmē maksājuma izpildi. Maksājuma veicējs saņem informatīvu brīdinājumu par konta numura neatbilstību maksājuma saņēmējam. Un tālākais – apstiprināt maksājumu nosūtīšanai vai tomēr to apturēt un atcelt – paliek paša maksātāja ziņā.

Latvijas Banka nodrošinās saņēmēja vārda vai nosaukuma atbilstības pārbaudi norādītajam saņēmēja konta numuram (IBAN), turklāt ar 2025. gada oktobri nodrošinās pieeju savam zibpārbaudes servisam arī ieinteresētajiem maksājumu pakalpojumu sniedzējiem no citām Eiropas valstīm.

Maksājumu saņēmēju verifikācija ir būtisks uzlabojums maksājumu drošībā. Tā ļaus maksājumu pakalpojumu sniedzējiem piedāvāt saviem klientiem – iedzīvotājiem, uzņēmumiem, organizācijām – pakalpojumu, kas dod iespēju pārliecināties par maksājuma saņēmēja vārda un uzvārda, nosaukuma vai atsevišķos gadījumos identifikatora atbilstību IBAN konta numuram, pirms dot rīkojumu par maksājuma izpildi. Tas ir papildu drošības elements, lai mazinātu krāpšanas un cilvēcisku kļūdu riskus maksājumu veikšanā.

Digitālā eiro projekta gaita

Tuvojoties 2025. gada oktobrim, kad gala lēmumu par digitālā eiro projekta tālāko virzību plāno pieņemt Eiropas Centrālās bankas (ECB) Padome, februārī iedzīvotāji aptaujāti par to plāniem lietot iespējamo jauno naudas veidu. Aptaujā 26 % norādīja, ka lietotu digitālo eiro, ja tāds tiktu ieviest, bet 42 % nelietotu. Grūtības atbildēt uz šo jautājumu bija 32 % iedzīvotāju. No tiem, kuri lietotu digitālo eiro, ja tāds tiktu ieviests, kā būtiskāko priekšrocību minēja ātrumu un ērtību lietošanā, bet galvenais šķērslis tiem, kuri neplāno lietot digitālo eiro, ir informācijas un izpratnes trūkums.

“Maksājumu radara” komentāru sadaļā Latvijas Bankas moderno maksājumu eksperts Reinis Vecbaštiks informē par digitālā eiro projekta gaitu un tā lomu eirozonas stratēģiskās autonomijas stiprināšanā digitālo maksājumu jomā.

“Digitālā eiro ieviešana veicinātu konkurenci digitālo maksājumu tirgū un nodrošinātu katram eirozonas iedzīvotājam un tirgotājam vienkāršu un efektīvu iespēju veikt un saņemt digitālos maksājumus. Digitālais eiro būtu alternatīva esošajiem maksājumu risinājumiem, un kopā ar regulētiem komisiju griestiem tirgotāji iegūtu labākas pozīcijas attiecībā uz maksājumu pieņemšanas izmaksām. Sabiedrībai digitālā eiro lietošana būtu bez maksas, un tādējādi tiktu ievērots publiskā labuma princips, kas attiecas uz valsts emitētu naudu. Digitālais eiro radītu arī jaunas iespējas Eiropas privātajiem maksājumu pakalpojumu sniedzējiem un ļautu tiem piedāvāt savus pakalpojumus visā eirozonā,” akcentē R. Vecbaštiks.

Darbs pie digitālā eiro tehniskās izstrādes Eirosistēmā (ko veido ECB un eirozonas nacionālās centrālās bankas) un tiesiskā regulējuma sagatavošanas Eiropas Savienības (ES) līmenī norit paralēli. Gala lēmumu par digitālā eiro emisiju varēs pieņemt tikai pēc tam, kad attiecīgais regulējums būs apstiprināts ES. Pašlaik regulējuma teksts vēl tiek izstrādāts. Līdz brīdim, kad cilvēki un uzņēmēji ar digitālo eiro satiksies reālajā dzīvē, ir ejams vēl tāls ceļš, mērāms gados, rezumē eksperts.

KOMENTĀRU SADAĻA

“Maksājumu radarā” iekļauti vairāki komentāri par sabiedrībai būtiskām tēmām naudas aprites jomā. Situāciju naudas drošības jomā Latvijā un eirozonā kopumā komentē Latvijas Bankas Naudas tehnoloģiju daļas vadītājs Aleksandrs Antiņš, Latvijas Bankas izstrādāto obligāto maksājuma saņēmēja verifikāciju, kas uzlabos maksājumu drošību un būs papildu elements cīņā ar krāpniekiem, – Latvijas Bankas maksājumu eksperte Edīte Grīnvalde, bet progresu digitālā eiro projektā – Latvijas Bankas moderno maksājumu eksperts Reinis Vecbaštiks.

2024. gadā par trešdaļu samazinājusies viltoto naudaszīmju vērtība
Aleksandrs Antiņš, Latvijas Bankas Naudas apgrozības pārvaldes Naudas tehnoloģiju daļas vadītājs

Latvijā 2024. gadā konstatētas 1304 viltotas eiro naudaszīmes, t. sk. 593 viltotas banknotes un 711 monētu. Lai gan salīdzinājumā ar 2023. gadu atklāto viltojumu skaits ir pieaudzis par 4 % (2023. gadā tika konstatētas 1248 viltotas naudaszīmes, t. sk. 655 viltotas banknotes un 593 monētas), viltoto naudaszīmju vērtība ir būtiski samazinājusies – par 30 %. 2023. gadā viltoto naudaszīmju vērtība bija 39 920 eiro, bet 2024. gadā – 27 802 eiro. Abi šie skaitļi vērtējami kā nebūtiski, un iespēja saskarties ar viltotu naudaszīmi ir minimāla.

Viltoto naudaszīmju vērtības samazināšanās skaidrojama ar būtiski mazāku viltoto banknošu skaitu, īpaši samazinājies atklāto 20 un 500 eiro nomināla naudaszīmju viltojumu skaits.

Latvijā izplatītākie ir 2 eiro monētu viltojumi (2024. gadā 663 viltotas monētas, 2023. gadā 544 viltotas monētas), tiem seko 50 eiro banknošu viltojumi (2024. gadā – 243, 2023. gadā – 224) un 20 eiro banknošu viltojumi (2024. gadā – 149, 2023. gadā – 212). 2024. gadā atklātas astoņas viltotas 500 eiro banknotes (2023. gadā – 35).

Eirozonā kopumā 2024. gadā no apgrozības tika izņemti 554 000 viltotu banknošu, no kurām vairāk nekā 75 % veidoja 20 un 50 eiro nomināla naudaszīmes. Uz miljonu īstu banknošu tika reģistrēts 18 viltotu naudaszīmju, kas joprojām ir zemāks līmenis nekā pirms pandēmijas (2019. gadā konstatēja 23 viltotas naudaszīmes uz miljonu īstu banknošu; vēsturiski zemākais līmenis reģistrēts 2021. gadā, kad tika atklātas 12 viltotas banknotes uz miljonu īstu banknošu).

Kopumā viltotu eiro naudaszīmju skaits ir pieaudzis, ko Eiropas Centrālās bankas eksperti skaidro ar zemo viltojumu izplatību pandēmijas laikā. Tomēr kopējais viltojumu skaits un īpatsvars saglabājas zems, un iespēja saskarties ar viltotu naudaszīmi ir minimāla.

“Latvijas Faktu” 2025. gada februārī veiktā aptauja liecina, ka eiro par drošu un grūti viltojamu naudu uzskata 59 % aptaujāto, savukārt pretējās domās par to bija 25 %. 2024. gada augustā eiro par drošu naudu uzskatīja 57 % aptaujāto, bet pretējās domās bija 24 %.

Lai arī eiro viltojumu skaits saglabājas zems, eirozonas valstis jau veic priekšdarbus, lai uzlabotu skaidro naudu. Pašlaik tiek izstrādātas idejas nākamās, trešās sērijas, eiro banknošu dizainam, par kuru savu viedokli tiks aicināti paust arī eirozonas, t. sk. Latvijas, iedzīvotāji. 2026. gadā tiks izvēlēti galīgie dizaina risinājumi un pieņemts lēmums, kad tiks izgatavotas un emitētas jaunās banknotes.